Grūtniece var iemācīties mazināt savu trauksmi 0
“Ir jāmeklē alternatīvi veidi, kā palīdzēt 10 – 30% grūtnieču, kas izjūt depresijas simptomus vai trauksmi, esot gaidībās”, uzskata AS “Veselības centru apvienība” dzemdību speciāliste un mākslas terapeite Dita Baumane – Auza, norādot uz potenciāliem riskiem, ko rada mammas emocionālā nestabilitāte bērna attīstībai. Poliklīnikas “Pulss 5” deju un kustību terapeite Linda Kante iesaka izdejot un izrunāt slikto pašsajūtu, bailes un neziņu grūtnieču deju un kustību terapijas grupas sesijās, kur noteicošais ir rīkošanās saskaņā ar savām izjūtām un vienai otras atbalsts.
AS “Veselības centru apvienība” dzemdību speciāliste un mākslas terapeite Dita Baumane – Auza norāda uz 10 – 15% sabiedrības, kas cieš no depresijas, akcentējot tieši grūtnieces, kas nav izņēmums. Grūtniecības laikā notiekošās hormonu izmaiņas, nespēja sarast ar jauno situāciju, liek aptuveni 30% sieviešu izjust pastiprinātu trauksmi. Jaunajām māmiņām ir jāapzinās, ka stress veido bērna attīstības traucējumus, ir iespējams mazāks bērna svars piedzimstot, kā arī pastāv augstāks spontānā aborta risks.
Ginekoloģe Baumane – Auza uzsver, ka topošai māmiņai ir ļoti nepieciešams strādāt ar radušos trauksmi un bailēm. Īpaši būtiski ir palīdzēt tai daļai grūtnieču, kas to pašas nevēlas atzīt, ka nespēj pārvarēt radušās bažas par dzemdību procesu, bērniņu un jauno situāciju, kas būs pēc tā piedzimšanas. Ārste uzskata, ka gadījumos, ja trauksmes emociju gūzma nav atrisināta pirmsdzemdību posmā, tā var pārvērsties pēcdzemdību depresijā, kad māmiņai būs pavisam maz laika to risināt. Tādēļ ārste iesaka pievērsties mākslas vai deju un kustību terapijai, kas palīdz stiprināt pašnovērtējumu un veicināt drošības emociju izstrādi.
Poliklīnikas “Pulss 5” deju un kustību terapeite Linda Kante, kas ikdienā strādā ar grūtniecēm deju un kustību terapijas nodarbībās, ir novērojusi, ka sievietei dažkārt vajag ļoti saņemties, lai citiem lūgtu palīdzību vai atklātos un runātu par to, kas satrauc. Viņas vadītajās sesijās, kur grupā ir ne vairāk kā 8 grūtnieces, sievietēm ir svarīgi gan izrunāt nedēļas laikā sakrājušās emocijas, gan saņemt atbildes uz sevi interesējošiem jautājumiem par grūtniecības norises procesu un nākošajām dzemdībām, kā arī izkustēties.
Linda Kante uzsver, ka deju un kustību terapijas sesijas – tā ir ne tikai emociju izteikšana kustībās, bet arī savstarpēja mijiedarbība ar sev līdzīgām. Teju divu stundu laikā drošā un radošā vidē grūtniecei ir iespēja veltīt laiku sev un bērniņam, ieklausoties savās vajadzībās un radošā veidā izstrādājot aktuālās tēmas un emocijas, mazinot trauksmi, veidojot kontaktu ar mazuli, jo dzemdības – tas ir komandas darbs.
Deju un kustību terapija Latvijā ir veselības aprūpes virziens, kas savā darbā izmanto mākslu, deju un kustību. Deju un kustību terapija balstās konceptā par prāta un ķermeņa savstarpējo mijiedarbību, kas deju un kustību sesijā izpaužas kā sabalansēts laiks sarunām un kustību aktivitātēm, kas ļauj radoši izpaust savas domas, sajūtas un emocijas.
Linda Kante skaidro, ka grūtniecei ir vienlīdz svarīgi rūpēties par savu fizisko un emocionālo veselību. Tām, kurām ir kādas grūtības vai sarežģījumi fiziskajā plaknē un ir svarīgi stiprināt ķermeni, būtu vērtīgi apmeklēt fizioterapeita vadītas vingrošanas, paturot prātā, ka arī deju un kustību terapijas sesijās tiek veltīts laiks un uzmanība, lai izkustinātu un izstieptu visas ķermeņa daļas tieši sev ērtā un pieņemamā veidā. Savukārt tām topošajām māmiņām, kam rūp ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā veselība gaidību laikā, vērtīgi būtu nodoties deju un kustību terapijai, kur vienlīdz laiks tiek veltīts gan ķermeņa izkustināšanai iesildīšanās daļā, radošai darbībai vidusdaļā un relaksācijai vai meditācijai noslēgumā, kā arī sarunām par piedzīvoto, integrējot jaunapgūto pieredzi reālajā dzīves situācijā ar ideju pēc iespējas labāk sagatavoties dzemdībām fiziski un emocionāli.
Viena no raksturīgām bažām, ko deju un kustību terapeite dzird savās sesijās, ir sievietes bailes par to, vai viņa visu spēs, vai būs laba mamma, vai izturēs sabiedrības normās ietverto spiedienu, balansējot starp sievas un mātes pienākumiem. Linda Kante, kas pati ir praktizējoša dūla apmācībā, uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi šīm sievietēm stāstīt arī par praktiskas palīdzības pieejamību, kā piemēram zīdīšanas konsultantiem, pep mammām, mamammām, kas ir gatavas sniegt atbalstu sievietēm pēcdzemdību periodā rūpējoties par bērniņu un mammu.
