Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. novembris, 2013
Drukāt

Grūto Latvijas sākumu liecības

Protokoli_vaks_6

Novembra beigās kā vairāku institūciju kopdarbs klajā nāks 800 lappušu biezs izdevums ”1918. – 1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās”.

Tā ir pirmā reize, kad apkopoti un izdoti Kārļa Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības (1918. gada 19. novembris – 1920. gada 11. jūnijs) sēžu protokoli. Kopumā šajā laikā pastāvēja trīs Ministru kabineti.

”Tas ir pirmais un pats smagākais laikposms mūsu valsts vēsturē, kad uzticība valstij bija jāapliecina ne tikai valsts pārvaldes organizēšanā, neatliekamajā pārtikas apgādē, sarežģītās sarunās ar vācu okupācijas iestādēm, bet arī asinīm,” ceļavārdos grāmatai raksta Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Valsts kanceleja uzņēmusies ar izdevuma sagatavošanu saistīto administratīvo darbu, tehnisko jautājumu un finansējuma risināšanu, kamēr Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti gādāja par saturu. To institūciju – muzeju, arhīvu – un arī privātpersonu saraksts, kurā uzskaitīti materiālu gādātāji sējumam, gan patiesībā ir daudz garāks. Izdevums tapis par ”Latvijas valsts mežu”, ”Latvenergo” un VSIA ”Latvijas Vēstnesis” piešķirto naudu.

Līdz šim apkopoti un izdoti tikai tie Latvijas Ministru kabineta sēžu protokoli, kas attiecas uz Latvijai liktenīgo 1940. gada vasaru. ”Iznāk, ka par to, kā valsti likvidēja, izdots un aprakstīts ļoti daudz, bet par to, kā valsti izveidoja, ja atskaita militāro cīņu aprakstus, gandrīz nekas,” norāda viena no grāmatas veidotājām Kara muzeja starpkaru vēstures nodaļas vadītāja Barba Ekmane. Jautājums par valsts institūciju veidošanos un tajās sākotnēji strādājošajiem ir ļoti maz pētīts un neskaidrs. Praktiski ”tukšā vietā” veidotās Latvijas Pagaidu valdības institūcijas juku laikos mainījās gan pašas, gan pēc sastāva.

Interesanti, ka 1918./1919. gada Pagaidu valdības sēžu protokolu oriģināli, Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa parakstīti, padomju laikos glabājās Latvijas PSR Oktobra revolūcijas muzeja (Kara muzeja) krājumā, nevis arhīvā. Kā ievadā raksta vēsturnieks Valters Ščerbinskis, tad tos muzejam 1971. gadā nodevis kāds A. Baltuško. Nav zināms, kā viņš pie šiem dokumentiem ticis. Savukārt no 1920. gada protokoliem saglabājušies arhīvā glabāti un Valsts kancelejas direktora Dāvja Rudzīša apstiprināti noraksti.

Protokolu teksts ir sauss, tādēļ grāmata veidota, atvēruma vienā pusē dodot attiecīgās sēdes dokumentu, bet otrā skaidrojumu par tajā teikto, laikabiedru atmiņu fragmentus, preses ziņas, notikumu fotogrāfijas un vizuālo materiālu. ”Domājām, kā to visu padarīt cilvēkiem saistošāku,” tā Ekmane. Viņa uzsver, ka grāmatā aprakstītie notikumi skar ne tikai Rīgu, bet daudzas Latvijas apdzīvotās vietas. Sējumā ir arī vairāk nekā desmit tematisku, skaidrojošu atvērumu. Piemēram, par Latvijas padomju valdību, Andrieva Niedras valdību, Cēsu kaujām, bermontiādi. Tie izskaidro laika posmu, par kuru runāts tālākajās lappusēs dotajos protokolos. Lasītājs atradīs arī visu 1918. – 1920. gada pagaidu valdību ministru un ministru biedru biogrāfijas. Līdz ar to grāmata kalpos ne tikai kā dokumentu avots, bet arī kā dotā laika posma Latvijas vēstures padziļināts apraksts.

Latvijas Pagaidu valdības sēžu protokolu grāmatu paredzēts dāvināt skolām un bibliotēkām, bet daļu laist pārdošanā. Kā norādīja Barba Ekmane, sponsorējums ļaus izdevuma cenu noteikt mazāku, nekā bijusi pašizmaksa. Grāmatas atvēršana paredzēta Nacionālajā teātrī 29. novembrī. Pasākumā vēlmi piedalīties izteicis arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+