Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
3. aprīlis, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Pēc prezidenta nevarot noregulēt pulksteni (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Aplam novērtējuši viedokļu dominances un skaļuma decibelus publiskajā telpā, prezidenta kancelejas ļaudis, rokas lauzīdami un ceļos krizdami, ieklupa valsts galvas darbistabā. – Bēdziet, krietnais Bērziņa kungs, lūdzam jūsu paša labā! – cits caur citu sauca uzticamā saime, un kanclers teju pat bija gatavs ņemt dārgo nastu kukaragās un nogādāt drošā vietā buferzonā.

Kas par lietu? Āre, 400 vai 600 jakobīņu (un tā priekš Latvijas ir liela neapmierināto partija) uzrakstījuši vēstuli, ka Bērziņtēvs, no rīta apņēmies būt labs, vakarā darot ļaunas lietas. Nepārstāvot tautas intereses. Nebijis dēmonisks un vajadzīgajos drosmes augstumos, nosodot Putinu. Kaimiņu prezidentos esot iemājojis pulka varenāks kriticisms nekā pielaidīgajā un stipri perifērajā mūsējā. Lai pirmā persona pāragri noskrien savu distanci un – škic! – nokrīt kā lapa no Latvijas valsts koka: pamācījuši prezidenta namā ielauzušies mājskolotāji.

Kolektīvas ticības pārņemti nemiernieki var būt dikten nikni un neganti. Viņu petīcijas izklausās pēc kara pieteikuma. Izliekas, ka ar svilpieniem pavadīs prezidentu, bet satracināti nodedzinās vēl otru pili! Sarīkos pogromu, gūstekņus neņems, laupot daudzas, arī nevainīgas kailās dzīvības!

Apmācās nītaurieša laipnais vaigs. Kad vakarā jaukā Seisumas kundze, klādama guļas vietu, rādījās saskumusi, itin kā paredzēdama, ka blakusgulētāja puse var palikt tukša un auksta, prezidents otrā rītā vēlēja drebošiem kancelejas darbiniekiem – nu, aizrakstiet ar! Nevajag, ka interesējos par nodarāmiem sejas bojājumiem, šoreiz izmeklētākiem vārdiem. Ka nevaru katram izpatikt – tādā garā.

No tiesas, 70 gadu vecumā cilvēkam ir tiesības uz mierpilnu dzīves periodu. Andris Bērziņš pēc iedabas nepieder prezidentu kārtai, kuri vēsturi grib rakstīt ar asinīm. Daudziem viņš neasociējas ar Burtnieku vai Lielvārdu, kādus mēs vēlētos redzēt valstsvīrus. Jā, un prezidenta runās reizēm ir par maz teksta un pārāk daudz brīnumu elementa. Tai pašā laikā Bērziņtēvs simpatizē sociāli mērenām darbaļaužu masām ar zelta vidusceļa gājumu, kautro lietpratību un ļoti koncentrēto izklāstu. Godīgā vīra reitings nebūt nav tik velna melns, kā mālē!

Vēršoties pie tiem, kas pēc prezidenta nevarot noregulēt pulksteņus. Mums ir ļoti republikāniska valsts iekārta, ne prezidentāla. Straujuma ir mūsu Merkele! Vai Vācijas prezidents bilda, vai Eiropas prezidents van Rompejs ko teica Krievijai ārpus sava administratīvā darba? Raugi, Bērziņtēvam varbūt pieder “Kājiņas”, bet viņš nav šīs valsts īpašnieks! Viņu nevēlēja tauta. Un, ja prezidentu grūž nost, ko piktā publika piedāvā vietas izpildītāja amatam? Kāpēc slēpj talantus? Cik augstā amata kandidātus un vispār autoritātes Sīzifa darbā izaudzinājušas partijas? Raivis Dzintars dienās būšot prezidents, bet vēl par jaunu. Cienīgais tiesību doktors Levits derētu amatā, bet šos abus taču nepacietīs un saberzīs pulverī knašāk nekā Bērziņu! Nu, mūsu Spīdolai Vīķei-Freibergai neesot nosēdušās baterijas, bet pagaidām jāiztiek, kā ir. Bērziņš sacīja – strādāšot ilgtermiņā. Bērziņš nemēdz melot.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Varbūt šī nav īstā vieta, kam rakstīt, bet klusēt nav iespējams. Vai žurnalistiem vairs nav nekādas ētikas normas jāievēro, vai obligāti publiski jāatkārto kāda individa rupjie un apvainojošie izteikumi? Kurā valstī vēl tā atļauja izteikties pat Valsts amatpersonām kā pie mums?Uzskatu, ka Kiviču i un arī žurnāla ” Kas jauns”redakcija ir pelnījusi sodu par rupju izturēšanos sabiedrībā
    Mums var patikt vai nepatikt kāds no Valsts vadītājiem, bet tas nedod tiesības būt rupjiem
    Patreiz Latvijas sabiedrīības daļa ir ļoti pazemojusi visu tautu.

  2. Tieši pretēji. Bērziņām patīk “ašņa smaka” – lai atceramies tikai “vienkāršo ļaužu prezidenta” (pēc NRA domā) “cilvēcīgo runu” pēc Zolitudes – esot notkusi masu slepkavība. Tāpat nepareizi būtu teikt, ka Bērziņš nav varens Burtnieks. Citēja taču Skalbes dzejoli “Buris bur…..” un daudzpaužaini aizdomājās: kas gan ir šo viedo dzejas rindu autors: es vai Kārlis????.Ulma….. Skalbe?

  3. Vai kāds no psihologiem ir pavērtējis, mūsu prezidenta ķermeņa un roku kustību publisku diskusiju laikā, un tiekoties ar žurnālistiem. Es izteikšos, kā cilvēks, kuram ir liela dzīves pieredze, jo es arī esmu pensionārs. Nolaiztās rokas ķermeņa jostas līmenī ar pavērstām delnām uz augšu nozimē, – ka cilvēks nav pārliecinats, nezina kā skaidrot un teikt. Paceltā roka vertikāli ar plaukstu uz sabiedrību, nozīmē, sabiedrības domas es neņemu pretī un tās noraidu, jo uzskatu ka tās ir tukšas, nepieņemamas, jo es pats labāk saprotu kā rīkoties. Vai šada raksturojuma cilvēkus var pielaizt pie varas?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+