×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.2°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
23. janvāris, 2018
Drukāt

Gruzijas “pragmatiskā politika”

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Iraklijs Kobahidze

Nesen Latvijā viesojās Gruzijas parlamenta spīkers IRAKLIJS KOBAHIDZE (“Gruzijas sapnis”). Viņš ir gados jauns politiķis un tiesību zinātņu doktors. Intervijā “LA” Gruzijas parlamenta spīkers stāsta par pašreizējās elites konfliktu ar bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili, attiecībām ar Krieviju un valsts cerībām kādreiz kļūt par ES un NATO dalībvalsti.

 

Gada sākumā tiesa Gruzijā bijušajam valsts prezidentam Mihailam Saakašvili, viņam klāt neesot, piesprieda trīs gadu cietumsodu. Vai jūs kā tiesību zinātņu doktors uzskatāt, ka šāda tiesvedība ir labai praksei atbilstoša?

I. Kobahidze: Politiski Saakašvili Gruzijā vairs nav interesants, un viņam nav ietekmes. Mums ir tiesas spriedums, kurā viņš atzīts par vainīgu kādas personas nāvē, kuru nogalināja tiesībsargājošās iestādes. Labāk būtu, ja Saakašvili būtu klāt tiesā, tomēr citādi nebija iespējams un tiesa lēmumu pieņēma, apsūdzētajam neesot klāt.

 

Šo prāvu bieži uzlūko kā pašreizējās varas partijas atriebību Saakašvili…

Ikviens zina, kādu Saakašvili politiku cilvēki Gruzijā piedzīvoja deviņus gadus. Viņa režīma noziegumi notika sabiedrības acu priekšā. Tiesu procedūras nav saistītas ar politiku. Valdošajai partijai izdevās mierīgi mainīt varu 2012. gadā. Pirms tam no 2004. gada liels skaits cilvēku netaisnīgi bija ieslodzīti cietumos, bet pēcāk nepamatoti ieslodzīto skaits būtiski samazinājās. Cilvēki piedzīvojuši, kas notika Saakašvili un Ševardnadzes laikos, tāpēc viņiem ir sapratne par notikumiem. Tas ir arī iemesls, kāpēc pašreizējā valdošā partija iepriekšējās parlamenta vēlēšanās ieguva 49 procentus balsu, un nesen pašvaldību vēlēšanās “Gruzijas sapnis” saņēma 56 procentus balsu. Tas parāda, ka jaunajai valdībai ir augsts uzticības līmenis. Galvenais iemesls – mēs mainījām pārvaldības stilu. Ir augstāks demokrātijas līmenis, un dažādas varas praksē ir nodalītas. Pirms 2012. gada varas dalījums bija formāls – lēmumus toreiz pieņēma prezidenta kanceleja, un tos atlika izpildīt parlamentam vai tieslietu ministrijai. Tagad ir varu sadalījums un mūsu valsts ir vairāk parlamentāra. Būtiski mainījusies situācija cilvēktiesību jomā. Attiecībā uz eiroatlantisko integrāciju arī vērojami sasniegumi. Saakašvili uzsāka nepragmatisku politiku pret Krieviju, un tās rezultāts 2008. gadā bija Gruzijas–Krievijas karš.

 

Kādas ir sekmes “pragmatiskajā pieejā” ar Krieviju?

Kaut arī esam spējuši panākt sasniegumus kopējā tirdzniecībā, politiski mūsu attiecības ar Krieviju ir sliktas. Esam bēdīgi par situāciju okupētajās teritorijās, kur tā ir slikta cilvēktiesību jomā un valda neatbilstoši dzīves apstākļi.

Bet kādu jūs redzat risinājumu situācijai?

Īsā laika posmā mēs situāciju neatrisināsim. Mums jābūt pacietīgiem un pragmatiskiem, jāpaļaujas uz mūsu stratēģiskajiem partneriem kā ES un ASV. Risinājums atkarīgs no globālo notikumu attīstības. Mums ir pozitīva attieksme pret abhāziem un osetīniem, šādi veidojam uzticību. Tomēr, lai vai kādas būtu cilvēciskās saites starp mums un administratīvās robežas otrā pusē, tomēr politiski vērojama liela Krievijas ietekme. Starptautiskās vides darba kārtībā mums nav viegli uzturēt savas prasības, bet pastāvīgi to darām.

 

Nesen Vladimirs Putins preses konferencē izteicās, ka nedrīkstot pieļaut situāciju, ka Krievijā “pa ielām skraida visādi saakašvili”. Var nojaust, ka viņš joprojām bijušo Gruzijas vadītāju uzskata par savu politisko pretinieku. Bet Gruzijas amatpersonu retoriku pret bijušo Gruzijas prezidentu var uztvert kā piespēli Krievijai…

Situācija ir pretēja – Krievija reklamē Saakašvili ne tikai Ukrainā, bet arī Gruzijā, taču kopš 2012. gada viņš starp iedzīvotājiem vairs nav politiski atraktīvs. No viņa politikas lielākā ieguvēja ir Krievija, kas, pateicoties viņam, kontrolē divus Gruzijas reģionus, un tas bija viņa politikas mērķis. Viņš bija prokrieviskākais politiķis Gruzijā.

 

Eiropā un ASV aktīvi piedzīvo Krievijas dezinformācijas kampaņas. Vai ar šo problēmu saskaras arī Gruzija?

Mēs redzam dažas pazīmes Krievijas propagandai, taču tā nav efektīva, jo lielākā daļa mūsu pilsoņu atbalsta Gruzijas eiroatlantisko integrāciju.

 

Jau daudzus gadus Gruzija uzsver, ka tās mērķis ir eiroatlantiskā integrācija. Kad jūs plānojat sasniegt dalību ES un NATO?

Mēs zinām, ka to nesasniegsim rīt vai parīt. Tas nozīmē, ka mums jāturpina virzīties uz šo mērķi, jāstiprina Gruzijas demokrātija, jāturpina reformas, kas saistītas ar tuvināšanos ES un sadarbību ar NATO. Mēs ticam, ka abi mērķi tiks sasniegti, un, lai to izdarītu, mums jābūt efektīviem savās reformās. Laika ziņā konkrētus pieturas punktus nosaukt nevaru.

 

“Gruzijas sapnim” un ar to saistītām partijām pieder vairākums Gruzijas parlamentā. Vai šāda situācija nemazina jūsu politiskā spēka motivāciju, jo konkurentu taču faktiski nav?

Mums ir ambīcijas, lai veiktu valstī dažādas demokrātiskās, ekonomikas un sociālās reformas. Mēs nodrošinām labu vidi ekonomikai, lai mūsu valsts būtu interesanta investoriem, un esam labā vietā starptautiskajā indeksā “Doing Business”.

 

Latvijā šogad svinam valsts simtgadi. Gruzija 1918. gadā atjaunoja neatkarību. Vai plānots šos svētkus atzīmēt?

Mums ir daudz kopīga. 1918. gadā Gruzija atjaunoja savu neatkarību – mums maijā Gruzijā paredzētas īpašas svinības, lai atzīmētu šo notikumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+