Foto – Dainis Bušmanis

Gruzijas premjers: Politika man nepatīk
 0

“Kopš sevi apzinos, visu laiku biju teicis, ka neiesaistīšos politikā. Tomēr situācija lika man rīkoties, jo biju vienīgais brīvais cilvēks valstī, kas palicis,” intervijā Latvijas mediju žurnālistiem atzīst Gruzijas premjers Bidzina Ivanišvili, kas Latvijā viesojās uz starptautisko ārlietu un drošības politikas forumu – “Rīgas konferenci”. 


Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

– Kāda ir jūsu atbilde uz kritiku, kas tiek izteikta pēc jūsu nākšanas pie varas?

– Tas ir normāli, ka tuvi draugi kā latvieši mums uzdod šādus jautājumus. Iepriekšējā valdība valstī pārkāpa cilvēktiesības, taču Eiropai un ASV sevi pasniedza kā demokrātijas centru. Prezidenta Mihaila Saakašvili vara deviņos gados izveidoja sistēmu, kas monopolizēja medijus, kontrolēja biznesu un vērsās pret tautu. Cietumi bija pārpildīti, ap 300 000 cilvēku bija sodīti nosacīti, jo cietumos vairs nebija vietu. Mēs atbrīvojām 70 procentus ieslodzīto, jo starp viņiem bija daudzi, kas tika ieslodzīti politisko uzskatu dēļ un baiļu iedvešanai. Lielus līdzekļus iepriekšējā vara atvēlēja sevis lobēšanai ārzemēs, un tā ātri ieguva sev draugus Eiropā un ASV. Atnācām mēs, bet ārzemes bija pieradušas pie Saakašvili it kā demokrāta tēla. Tāpēc radās daudz jautājumu, piemēram, kāpēc iepriekšējais premjers tika tiesāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Jūs esat miljardieris, cilvēks, kas savu dzīvi nodrošinājis. Kas jūs motivēja iesaistīties politikā?

– Kopš sevi apzinos, visu laiku biju teicis, ka neiesaistīšos politikā. Tomēr situācija lika man rīkoties, jo es biju vienīgais valstī palikušais brīvais cilvēks. 2011. un 2012. gadā redzēju, ka valstī nav opozīcijas. Tas mani spieda iesaistīties politikā. Politika man nepatīk, tāpēc pēc prezidenta vēlēšanām es atkāpšos no amata.

– Kādu jūs redzat savu turpmāko lomu Gruzijas sabiedrībā?

– Būšu aktīvs pilsonis. Lietas jāanalizē ar saprātu, nevis ar emocijām. Ar sabiedrību plānoju izstrādāt mehānismu, kā tai palīdzēt.

– Vai cilvēki nebūs satraukti, kad aiziesiet no amata, un vai jums, kļūstot par konsultantu, politikā nesāksies nestabilitāte un nevairosies bažas par Saakašvili atbalstītāju atgriešanos pie varas?

– Kad ienācu politikā, paziņoju, ka premjera amatu ieņemšu, ilgākais, divus trīs gadus, bet pēc tam attālināšos no politikas un nodarbošos ar sabiedrības attīstību. To es minēju katrā manifestācijā – atstāšu jums labu valdību un labus ministrus, taču cilvēki manis teiktajam nepievērsa uzmanību.

Visi gaida mesiju, bet cilvēki vēl nav iemācījušies uzņemties atbildību. Dodu godavārdu, ka paliks laba valdība un ministri – viņi strādā ļoti labi, reti man jāpielabo viņu paveiktais. Nākamais prezidents arī būs labs un varēs vadīt valsti.

– Vai atzīstat, ka iepriekšējā vara izdarīja arī kaut ko labu? Krievijas tirgum slēdzoties, Gruzijas vīns esot kļuvis kvalitatīvāks un atrada citus noieta tirgus…

Reklāma
Reklāma

– Krievijas tirgus tagad mainījies – visa pasaule uz turieni piegādā vīnu. Saakašvili pieļāva kļūdas. Kas labs tika izdarīts? Īstenībā daudz slikta. Labi bija, ka iepriekšējā vara iemācījās savākt nodokļus. Tie puiši atnāca, mainīja katru nedēļu muitniekus, un iznākums bija labi redzams – naudas sāka ienākties vairāk. Taču vēlāk viss tika izkropļots – savākt nodokļus iemācījās, bet daudz no tās aizgāja viņu pašu kabatās. Kā noderīgu var skatīt policijas reformu – viņi spēja korumpēto padomju laiku policiju padarīt par kārtīgu un godīgu policiju, taču vēlāk to pārvērta par ieroci pret tautu.

– Kā jūs vērtējat 2008. gada Krievijas un Gruzijas karu?

– Visi attīstīja attiecības ar Krieviju, taču mums tās bija smagas. Saakašvili no sākuma pārvērta tās par auksto karu. Krievijas rokrakstu mēs zinām – viņiem tolaik bija vēlēšanas, un viņi veica milzīgu agresiju pret neatkarīgu valsti. Joprojām 30 procenti mūsu teritorijas ir okupēta. Ja toreiz Saakašvili būtu rīkojies saprātīgi, nevis balstoties uz emocijām, Krievijas armija nevarētu ienākt Gruzijā.

Tolaik bandītiski grupējumi veica provokācijas, un viss sākās ar to, ka kādā mājā bija ielidojusi lode. Pietiktu no tā reģiona izvākt ģimenes, sasaukt Eiropas novērotājus, sacelt starptautisku skandālu, un lieta būtu beigusies. Tomēr Saakašvili izvēlējās atbildēt ar tankiem un lidmašīnām. Viņam nevajadzēja ļauties šai avantūrai. Vēlāk Krievijas armija ienāca Gruzijā.

– Bet tajā laikā pie Roki kalnu tuneļa Krievijas armijai bija mācības…

– Vēl jo vairāk – ja tuvumā bija liela Krievijas armijas spēku koncentrācija, iesaistīties nevajadzēja.

– Kas ir vairāk atbildīgs par karu – Saakašvili vai Putins?

– Nevēlos veikt salīdzinājumus. Krievija, protams, ir vainīga, tai nevajadzēja ienākt, un agresijai nav attaisnojuma. Tev pašam savu valsti ir jāspēj saprātīgi aizstāvēt. Saakašvili pieļāva rupjas kļūdas.

– Vai pēc šiem notikumiem ir iespējams atrisināt Gruzijas problēmas ar Abhāziju un Dienvidosetiju?

– Šīs teritorijas nevajadzētu aizmirst. Attiecības ar Krieviju ir uzlabojušās, un Gruzijas produkcija atkal tiek eksportēta uz Krieviju, divreiz pieaudzis tūristu skaits no Krievijas. Daudz kas ir atkarīgs no Gruzijas. Nedomāju, ka tuvākajos gados mums izdosies Gruzijā atgriezt mūsu brāļus – abhāzus un osetīnus, bet tālākā nākotnē tas būtu iespējams. Situācija nav izdevīga Krievijai, kurai jau tā ir daudz drošības problēmu Čečenijā, Dagestānā un Ingušijā.

Mūsu valsts galvenais izaicinājums ir ekonomika, turklāt valsts jāpadara interesanta, jāstiprina demokrātiskās institūcijas. Mēs esam izvēlējušies ceļu uz ES un NATO. Osetīniem un abhāziem jāizvēlas, vai dzīvot kopā ar mums. To nevar panākt ar vardarbību, bet gan ar draudzību.

– Kāds ir Gruzijas skatījums uz topošo Eirāzijas savienību? Jautāts nesen par dalību tajā, jūs izteicāties – kāpēc gan ne?

– Tāda arī bija mana atbilde. Opozīcija gan to izbazūnēja pa visu pasauli, un man tagad zvana no Eiropas un jautā. Mūsu stratēģija ir nelokāma un eiroatlantiska. Par Eirāzijas savienību – mēs to pētām. Ja tas nav pret mūsu stratēģiju attiecībā uz NATO un ES un ja redzam, ka tā ir noderīga mūsu valstij, varam iesaistīties. Tur ir daudz pretrunu. Armēnija izdarīja izvēli par labu Muitas savienībai un 
Eirāzijas savienībai. Neviens jau vēl neko nezina, jo Eirāzijas savienība nav izveidota. Domāju, ka nākotnē Krievija būs gan ES, gan NATO.

– Telavi nesen tika atklāts Staļina piemineklis. Kāds ir jūsu vērtējums par šo faktu?

– Cik zinu, tas jau ir aizvākts. Iepriekšējais pašvaldības vadītājs pirms pilnvaru beigām deva nelikumīgu rīkojumu uzstādīt pieminekli.

– Gruzijā pie varas esat gadu. Vai cilvēkiem ir kļuvis labāk dzīvot?

– Vienā gadā uzlabot Gruzijas ekonomiku ir grūti. Nākamais gads būs labāks, trešais vēl labāks, ceturtais ļoti labs. Mēs veicām budžeta pārdali par labu zemniekiem un veselības aprūpes sistēmai. Galvenais, ka ir panākta taisnība. Ir daudz neatklātu slepkavību, kas vēl jāizmeklē. Pašlaik noziegumu skaits ir samazinājies. Iepriekš bija daudz polit-ieslodzīto, cilvēkus varēja ielikt cietumā, un nebija zināms, vai viņš iznāks ārā. Bizness un mediji pie mums ir brīvi un arī tiesas.