Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. septembris, 2013
Drukāt

Gruzīnu likstas Abhāzijā

dzelonstieple_LETA2

Abhāzijas krastā pie Inguri upes, kas ir ģeogrāfiskā robeža starp Abhāziju un Gruziju, tagad izveidota īsta robeža ar dzeloņstiepļu žogu. Te darbojas Krievijas karavīri ar metāla detektoriem un Federālā drošības dienesta virsnieki noklaušina ārzemniekus par robežas šķērsošanas mērķi. 


Piecus gadus pēc Krievijas un Gruzijas kara Krievijas karaspēks joprojām ir izvietots Abhāzijā un Dienvidosetijā, ko Gruzija uzskata par savas teritorijas neatņemamām daļām, bet Maskava atzinusi par “neatkarīgām valstīm”, atzīmē ASV Stratēģisko prognožu institūts “Stratfor”. Pēc Padomijas sabrukuma 1991. gadā Abhāzijas apgabals pēc asiņaina militāra konflikta atdalījās no Gruzijas, un aptuveni 200 000 gruzīnu bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās. Aptuveni 47 000 gruzīnu palika Abhāzijā, kur viņu vairākums dzīvo Gali rajonā. Šajā apvidū dzīvojošie gruzīni nododas mandarīnu audzēšanai un lazdu riekstu vākšanai, kas ir vietējās saimniecības pamatā. Viņu darbs dod pienesumu Abhāzijas ekonomikai, taču problēma ir tā, ka neviens īsti nevēlas viņu klātbūtni Abhāzijā, avīzē “The Moscow Times” raksta brīvais žurnālists Pols Rimpls, kurš jau desmit gadus dzīvo Gruzijā un detalizēti pētījis separātisko Abhāzijas un Dienvid-
osetijas apgabalu sociālās un politiskās problēmas.

“Kad viņiem jautā, vairākums Gali apvidū dzīvojošo gruzīnu atbild, ka labprātāk dzīvotu vienotā Gruzijā, taču viņi apzinās realitāti,” atzīmē Rimpls.

Tbilisi saukti par nodevējiem un Suhumi dēvētiem par piekto kolonnu, Gali dzīvojošie gruzīni ir palikuši uzticīgi savai zemei un nodevušies tās kopšanai, kas jau divdesmit gadus ļāvis viņiem pārciest nožēlojamos dzīves apstākļus un beztiesiskumu.

Viņi būtu pelnījuši apbrīnu par savu neatlaidību, taču tiek nicināti, uzskata Rimpls. Viņš atzīmē, ka gruzīnu tikpat kā nav pašvaldības administratīvajos amatos un izglītība gruzīnu valodā ir stingri ierobežota.

Abhāzijas varas iestādes ir pārtraukušas izdot pasi te dzīvojošiem gruzīniem, un daži Abhāzijas parlamenta deputāti grib panākt likuma pieņemšanu, kas atņemtu gruzīniem Abhāzijas pilsonību. Bez Abhāzijas pilsonības šeit dzīvojošie gruzīni kļūst par bezvalstniekiem, kuriem liegts piedalīties vēlēšanās, būt zemes gabala īpašniekiem vai ceļot uz Krieviju. Abhāzijā dzīvojošie gruzīni ir kļuvuši par ķīlniekiem pēc Suhumi un Tbilisi konflikta, kas saasinājās pēc Krievijas agresijas 2008. gadā, atzīmē “The Moscow Times”. Tbilisi pauž neapmierinātību, ka gruzīniem uzspiež Abhāzijas pasi, bet Suhumi grib piespiest viņus atteikties no Gruzijas pilsonības. Gali rajonā dzīvojošie gruzīni ir ekonomiski saistīti ar Gruzijas pilsētu Zugdidi Inguri upes otrā krastā, kur preces ir lētākas un veselības aprūpe labāka. “Stratfor” analītiķi uzskata, ka Krievijas karaspēka klātbūtne un dzeloņstiepļu žogs starp Abhāziju un Gruziju ir Maskavas vēstījums Rietumiem, ka Krievija ir atgriezusies kā reģionāla lielvara.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+