Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. septembris, 2013
Drukāt

Gudri izvēlēties auksto našķi – saldējumu

Foto - RGB StockFoto - RGB Stock

Karstumā tā gribas veldzēties ar saltu kārumu. Taču – kādu pirkt? Tik daudz veidu, katrs izskatās kārdinošs. Kā atrast labāko – veselīgāko un gardāko saldējumu?

 

Orientēties bagātīgajā piedāvājumā patiesi grūti. Vienā no Rīgas brangajiem lielveikaliem saskaitu 80 dažādus veidus porciju saldējuma, taču ir vēl arī lielajās pakās un plēves desiņās iefasētie. Ar ogām un augļiem, rozīnēm un riekstiem, šokolādi, halvu un pat konfektēm Gotiņa.

Viens izvēlas jau pārbaudīto, kas garšojis, cits skatās pēc interesantākas piedevas, vēl kāds pēta cenu atlaides.

“Vispirms der zināt, ka saldējums ir našķis. Tas īsti neiederas veselīgo produktu klāstā, ir tikai kārums. Ļoti svarīgs ir saldējuma sastāvs – lai tas pēc iespējas dabiskāks. Vēl būtiski, cik daudz aukstā garduma apēdam,” iesāk uztura speciāliste Inese Siksna.

 

Svarīga pirmā sastāvdaļa

No kā gatavots saldējums? No piena, protams, no saldā krējuma! Diemžēl mūsdienās to var veidot arī tikai augu tauki kopā ar neskaitāmām pārtikas piedevām. Lasi uz iesaiņojuma rakstīto un brīnies – kā lappuse ķīmijas rokasgrāmatā!

Kopā ar uztura konsultanti Inesi Siksnu pētām informāciju uz iepakojuma. Nereti sīkiem burtiņiem norādītās sastāvdaļas saskatāmas tikai ar lielu piepūli. Šo darbu turpinot mājās, ņemu talkā pat lupu.

Vairākiem saldējumiem (arī daudzu slavētajai Druvai) latviešu teksts iedrukāts tieši zem aizlocītās un aizlīmētās maliņas. Formāli viss kārtībā, bet veikalā taču neplosīsi iepakojumu, lai izlemtu, kuru produktu pirkt!

Priecājos, ka nākamā gada nogalē stāsies spēkā jaunā Eiropas Savienības regula, kas nosaka – marķējuma tekstam jābūt skaidri un viegli izlasāmam, burti nedrīkst būt mazāki par 1,2 milimetriem.

Turklāt kārumu, kam pievienoti sintētiski aromatizētāji, nedrīkstēs dēvēt par dabisku produktu, piemēram, rakstīt – zemeņu saldējums.

Labi, ka Latvijā jau ir ieviesta zināma skaidrība – par krējuma vai piena saldējumu drīkst dēvēt tikai to, kam šis produkts ir pamatsastāvdaļa. Agrāk gan tā nebija, iepakojums varēja maldināt, piemēram, no augu taukiem ražoto reklamēja kā gardu saldkrējuma produktu.

Protesta vētru pirms pāris gadiem sacēla Rūjienas ražotāji, prasot nošķirt īsto saldējumu no neīstā, līdzīgi kā krējuma un siera izstrādājumus. Skandāls rosināja pētīt aukstā našķa sastāvu, tapa stingrāki noteikumi.

“Jūtams patīkams progress – arvien vairāk laba saldējuma. No īstām izejvielām, nevis mistiskiem savienojumiem,” piebilst uztura speciāliste.

Ražotāji to mēdz uzsvērt, lepni norādot uz iepakojuma – no svaiga piena; no īsta piena un krējuma…

No krējuma gatavotais ir vistreknākais, taču tādēļ arī garša tīkamāka. Piena saldējums ir nedaudz liesāks, tā enerģētiskā vērtība ir zemāka. Kādreiz populāra bija Vēsma, ko ražoja no piena sūkalām, to varētu dēvēt par diētisku saldējumu.

Vēl tiek piedāvāts aukstais našķis, kas top no saldētas sulas vai biezeņa. Svarīgi izlasīt, vai tas satur dabīgas ogas un augļus, un cik to daudz.

Sastāvdaļām uz iepakojuma jābūt rakstītām dilstošā secībā. Tātad pirmais minēts galvenais produkts, piemēram, krējums vai piens. Ja rakstīts, ka 100 gramos saldējuma ir divarpus, trīs vai vairāk gramu olbaltumvielu, varam būt droši, ka tas ražots no piena vai krējuma.

Taču ko pircējam saprast, ja pirmā sastāvdaļa ir ūdens?! Lasu uz paciņas: ūdens, augu eļļa, cukurs, emulgators, stabilizētājs, dažādi citi E… Bet tas taču ir plombīra saldējums?! Bērnības mīļākais kārums, labā garša vēl tagad uz mēles!

“Apzīmējums plombīrs neko nenozīmē. Latvijā nav definīcijas, kam jābūt tā sastāvā,” skaidro Inese Siksna.

Līdzīgi arī ar citiem nosaukumiem, piemēram, Mājas saldējums var raisīt tīkamu priekšstatu, ka vēsais gardums gatavots mājas virtuvē, Klasika – rosināt nostalģiskas atmiņas, Latvijas leģendas uzjundīt patriotismu… Bet neviens no šiem produktiem nav ražots Latvijā.

 

Nelāgā kārtiņa

Daudzos saldējumos viena no pirmajām minētajām sastāvdaļām ir augu eļļa vai tauki, arī hidrogenēti augu tauki. Tie ir šķidri augu tauki, kuru ķīmiskā struktūra tiek daļēji pārveidota, rūpnieciski izmainīta, lai iegūtu krēmīgu konsistenci. Iedomāsimies margarīnu, kas arī satur hidrogenētos labumus – un tādēļ ir allaž vijīgs, labi smērējas uz maizes.

Mūsu organismam patīk, ir nepieciešamas nepiesātinātās jeb labās taukskābes, kas nodrošina asinsvadu elastību. Ķīmiski pārveidojot augu eļļu, rodas transtauki, ko organisms līdz galam nesaprot, nespēj izmantot savā labā. Turklāt kaitīgās transtaukskābes izgulsnējas asinsvados, var nelāgi ietekmēt sirds un asinsvadu veselību. Jo mazāk to uzturā, jo labāk.

Ja notiesā vienu augu tauku saldējumu nedēļā, milzu kaitējuma nebūs. Taču, ja ikdienā ēd arī margarīnu, desu un citus produktus, kas satur šāda veida taukus, organismam grūtāk tikt galā ar nelāgajām vielām. Īpaši, ja daudz gadu un svara kilogramu, bet maz kustību.

Uztura speciāliste aplūko saldējumus, kas atvērti pirms neilga laika. Tie kūst atšķirīgi – viens iztek vienmērīgi un izšķīst peļķītē, bet cits pat īsti neplok, saglabājas kā tāda kārtiņa. Marķējums vēsta, ka jocīgi puskusušais satur augu eļļu un hidrogenētus augu taukus.

Ēdot šādu saldējumu, mutē rodas sajūta, it kā kaut kas pielipis aukslējām vai mēlei. Iedomājos, ka līdzīga kārtiņa veidojas arī ķermeņa iekšienē…

Gatavojot šo rakstu, nopērku daudzus saldējumus. Tie sāk kust. Iepakojumus atstāju, lai vēl pētītu, bet saturu nākas izskalot – nekad nebiju iedomājusies, ka kārdinošs kārums var strauji pārvērsties par netīkamu žampu.

 

E piedevu mūžamežs

Lai saldējumam piešķirtu jauku krāsu, kārums nezaudētu formu un tajā esošais ūdens nekristalizētos, izmanto dažādas pārtikas piedevas. Lielražošanā diemžēl bez tā dēvētajām E vielām neiztikt. Protams, jo to mazāk, jo mūsu veselībai labāk. Svarīgi arī, lai to izcelsme būtu pēc iespējas dabiskāka.

E burtam pievienotais numurs ļauj saprast, kādā nolūkā viela pievienota.

* E 100 līdz 199 ir krāsvielas, padara saldējumu vizuāli pievilcīgu.

* E 200 līdz 299 – konservanti, pagarina uzglabāšanas laiku.

* E 400 līdz 499 – stabilizētāji un biezinātāji, palīdz saglabāt nemainīgu konsistenci un palielina viskozitāti.

* E 500 līdz 599 – emulgatori, nodrošina viendabīgu masu, neļauj noslāņoties.

Der zināt, ka uz etiķetes pārtikas piedevu mēdz apzīmēt gan kā E ar numuru, gan pēc ķīmiskā nosaukuma.

“Ir noteiktas atļautās devas, cik pārtikas piedevu un konservantu drīkst izmantot, turklāt pasaulē regulāri veic pētījumus, kā konkrētā pārtikas piedeva ietekmē veselību. Tomēr, kā tās mūs iespaido ilgtermiņā, turklāt daudzas vielas kopā, varam tikai zīlēt,” uzsver uztura speciāliste.

Ineses Siksnas vadībā mācos pētīt sastāvdaļas.

Piemēram, dabīga krējuma aromatizētājs likts, lai radītu mānīgu garšas iespaidu, ka saldējums ražots no jauka saldkrējuma. Diemžēl bieži vien notiek apzinātas spēles ar garšu, jo ražotājs prot panākt vēlamo ar E vielām, pat neizmantojot īstus produktus.

Uzzinu arī, ka stabilizētāji ar biedējošu nosaukumu – guāras vai baltās akācijas sveķi – neesot kaitīgi veselībai.Par labu tiekot atzīts arī emulgators ar aizdomīgi ķīmisku apzīmējumu – taukskābju mono un diglicerīdi. Gana labs esot arī piena pulveris, jo to ražo no svaiga piena – augstā temperatūrā tvaicē un kaltē, atdalot ūdeni.

Ja rakstīts, ka saldējums ražots no rekombinēta vai atjaunota piena, tas nozīmē­ – no pulvera.

Kādā saldējumā ir 12 procenti melleņu piedevas – tikpat, ja piena krūzītē būtu ieliktas trīs karotes ogu. Taču turpat tālāk sastāvā minēts arī dabīgs melleņu aromatizētājs.

“Kādēļ īstai ogai vajag vēl arī aromatizētāju?! Vienmēr rodas pārdomas, ja ir ļoti daudz sastāvdaļu. Tas liek domāt, ka ražotājs, izmantojot mazāk kvalitatīvus produktus un dažādas pārtikas piedevas, centies veidot iecerēto produkta struktūru un formu, kas varētu vilināt pircēju. Daudzi augu izcelsmes saldējumi ar tehnoloģiju un piedevu palīdzību tiek padarīti apjomīgāki, gaisīgāki. Iznāk, ka pērkam gandrīz vai gaisu vafelē, turklāt vēl ar dažādām sintētiskām vielām,” uzskata Inese Siksna.

Sarūgtina, ka daži no maniem mīļākajiem saldējumiem izrādās tik mākslīgi, nekad nebiju ielūkojusies to sastāvā.

Marķējumā atsevišķi norāda arī vafeles vai glazūras sastāvu. Vafele visbiežāk satur arī augu taukus, parasti konditorejas margarīnu, tāpat papildvielas, lai tā ilgāk neizmirktu. Tomēr vafele ir salīdzinoši maza daļa no visa produkta, tādēļ svarīgāk pievērst uzmanību saldējuma sastāvam.

Arī sveramā saldējuma ražotājam jānodrošina, lai būtu zināms preces sastāvs un derīguma termiņš.

Iegriežos jauniešu iecienītajā YoYo Frozen Yoghurt kafejnīcā, kur tirgo jogurta saldējumu ar dažādām piedevām. Meklēju norādes par sastāvu. Tādu nav. Vaicāju pārdevējai. Jā, varot izlasīt interneta mājaslapā. To taču vajadzētu ļaut uzzināt produkta iegādes vietā!

Tomēr vietnē ielūkojos. Sastāvdaļu nav, tikai norāde – “jogurts ražots uz vietas no vietējā piena”. Vēl var uzzināt katra saldējuma veida uzturvērtību – cik tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu, taču nav pateikts, kā iegūta, piemēram, tiramisu vai bubble gum garša.

 

Kā nekaitēt veselībai

Saldējums nav nevainīgs kārums. Tas jāpieskaita dienā patērētajam našķu un cukura daudzumam. Ja vasarā tīk to baudīt katru dienu, nevajadzētu vienmēr izvēlēties no krējuma ražoto. Ja nebūs gana daudz fizisko aktivitāšu, var rasties liekais svars. Īpaši jāuzmanās, ja tāds jau ir, turklāt paaugstināts arī holesterīna līmenis asinīs.

Ja vēso kārumu pērk reti un maz ēd citus našķus, droši var izvēlēties īstu krējuma saldējumu, no tā būs lielāks baudījums.

Varbūt apēsto saltumu karstā laikā izsvīdīsim? “Tā nebūs vis, uzņemtais cukurs nekur nezudīs, ja enerģija netiks iztērēta,” uzsver Inese Siksna.

Karstā laikā organismam grūti uzturēt sevi labā kondīcijā, var arī strauji celties cukura līmenis asinīs, tātad nevajadzētu vēl papildus uzņemt cukuru, ēdot saldējumu.

Bieži vien uzskata, ka ar to var atvēsināties, atdzesēt organismu. Uz brīdi tā var būt, taču piepeši var sākt sāpēt galva. Tas notiek, ja vēso našķi ēd ātri – asinsvadi strauji sašaurinās. Labāk baudīt lēnām, tā būs gan vairāk baudījuma, gan veselība pasaudzēta.

 

Noskaidroju un pirkšu

Pēc saldējumu izpētes kopā ar uztura speciālisti daži mani agrākie pieņēmumi izrādījušies nepamatoti vai aplami. Tagad, bruņotai ar zināšanām, iepirkties ir vieglāk. No plašā piedāvājuma izraugos piecus saldējumus, kuri šķiet labi un atbilstoši šīsvasaras aukstā kāruma godam.

Mana izvēle

* Rūjienas saldējums, īpaši garšo jaunais Lukss ­vafeļu glāzītē ar bumbieru un rabarberu gabaliņiem.

* Druvas saldējums, cigoriņu.

* Rāmkalnu mājas saldējums, īpaši rabarberu.

* Rīgas saldējums litra kārbā, visgardākais ar smiltsērkšķiem.

* Pols, plombīrs glazūrā – neliela atsauce uz bērnības garšu.

 

Saldējumi no sulas – kurš veselīgāks?

* Pēc izskata lūkojot, spilgti rozā papīriņā iepakotais Hello, Kitty šķiet tāds aizdomīgi košs. Tad jau Limpa zaļi dzeltenajā tūtiņā – limonādes un guanabanas garšas augļu saldējums – rādās uzticamāks.

* Kopā ar šā raksta konsultanti pētām sastāvdaļas. Kitijas našķim kā pirmais minēts vājpiens, tas priecē, lai gan nav tipiski sulas saldējumam. Vēl ir 8 procenti aveņu biezeņa un sulas – arī patīkams pārsteigums.

Krāsviela – koncentrēta biešu sula, nav slikti. Uztura speciāliste uzliela produktu. Tātad pirmais iespaids var būt visai mānīgs.

* Limpas sastāvs izrādās daudz mākslīgāks, turklāt tajā ļoti daudz cukura. 18 grami ogļhidrātu – tikpat, kā apēst trīs tējkarotes cukura! Lai arī varētu šķist, ka tā jau tik tāda saldēta suliņa.

* Ļoti labu sulas saldējumu var pagatavot mājās. Koncentrētu, stipru sulu labāk nedaudz atšķaidīt ar ūdeni, citādi ilgi nesasals. Brīnišķīgs saldējums – saldētas ogas, piemēram, zemenes sablendē un sajauc ar saputotu lauku olas baltumu.

 

Kam pievērst uzmanību

* Ja uz iepakojuma rakstīts dabisks, visām piedevām jābūt dabiskām.

* Ja sastāvā minēti augu tauki, svarīgi, vai ir norādīts, kādi tie ir, kādas taukskābes satur. Ja tas nav precizēts, iespējams, ka hidrogenēti – tātad veselībai nelabvēlīgi.

* Ja saldējums ir spilgti krāsains vai ar kādu izteiktu garšu, visdrīzāk tam pievienotas arī krāsvielas un konservanti. Drošāka izvēle ir balts vai šokolādes saldējums.

* Jāskatās, kādas ķīmiskās krāsvielas izmantotas, jo tās visbiežāk izraisa organisma alerģisku reakciju, rodas apsārtums, izsitumi. Alerģiju var izraisīt arī dabiskas krāsvielas, ja tās ir ļoti lielā koncentrācijā. Īpaši uzmanīgam jābūt, pērkot našķi bērnam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+