Viedokļi
Komentāri

Anda Līce: Kad kaimiņa vienīgais arguments ir dūre 21


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA

Tautas gudrība saka: “Ar trakajiem tikai pa labam.” Kurš gan nav piedzīvojis situācijas, kad līdz kautiņam ir viens solis. Ja blakus gadās kāds mierīgs un nosvērts cilvēks, laimējas iztikt bez dūrēm. Nenovērtēsim par zemu tādus laimīgus gadījumus. Pasaulē sprēgā lieli un mazi konflikti, un cilvēki tajos bezjēdzīgi tērē savus dzīvības spēkus.

Tikko ir pagājis 8. marts – Starptautiskā sieviešu diena, kad atkal kādi sāka skandalēties. Norimstiet un beidziet kaunināt tos, kas apveic un kas apsveikumus pieņem, lai katrs svin, ko grib un kad grib! Īstenībā ne jau puķes vai svētki ir pie vainas, cilvēki vienkārši netiek galā ar savu agresiju, kas ir krājusies varbūt pat gadu desmitiem un pie pirmās izdevības gāžas laukā. To spilgti parāda sociālie tīkli un dažādi “brīvie mikrofoni”. Tur tas notiek verbāli, bet sadzīvē un politikā agresija izlaužas kā draudi un konkrēta vardarbība.

Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins federālajā sapulcē teica kodoldraudu pilnu runu ar nolūku šādi iedvesmot sabiedrību, bet pasauli piespiest viņu cienīt. Tie, kas šo vīru pazīst tuvāk, teic, ka runa nav par cieņu, bet baiļu iedzīšanu, kaut gan ir taču skaidrs – tā nav iespējams stiprināt nedz pasaules, nedz pašas Krievijas drošību. Mazums ko var teikt no īstenības attālināts valdnieks, daudz svarīgāks ir tas, kā viņa teikto uzņem pavalstnieki. Redzot, ar kādu sajūsmu, pat ovācijām klausītāji uzņēma tieši runas agresīvo daļu, nav grūti iedomāties, kas notiek cilvēku galvās, ja valsts atsakās analizēt savu vēsturi, bet tā vietā politiķi un ideologi atkārto vēstures kļūdas, par kurām reiz jau ir maksāta neiedomājami augsta cena. Pašlaik Krievijas sabiedrībai ir liegts paust viedokli, kas atšķiras no oficiālā, un, tikai pateicoties internetam un tam, ka visas robežas vēl nav slēgtas, pasaule uzzina, ka Krievijā ir ne mazums cilvēku, kuri noraida valdības vardarbīgo politiku.

Ko darām mēs, kad kaimiņš aiz sienas ārdās? Galvenais ir nesākt rīkoties tāpat. Brīžos, kad viņš ir runājams, mēģinām ar viņu un viņa ģimenes locekļiem izrunāties, ja tas nelīdz un atkārtojas, ziņojam policijai. Visgrūtāk ir tad, ja vienīgais kaimiņa arguments ir dūre. Šo modeli mūsdienās lieto arī starptautiskajā līmenī. Kad briest vai ir sācies bruņots konflikts, ilgstoši notiek valdību sarunas, un, ja tās nepalīdz, iesaistās starptautiskās drošības organizācijas un bruņotie spēki. Drošība nav panākama bez saskaņotas, tālredzīgas gudrības, savaldības un spēka.

LA.lv