Gulbe: Šogad gūto peļņu graudu audzētājiem vajadzētu ieguldīt attīstībā 0
Šogad saistībā ar labo ražu un augstajām cenām biržās gūto peļņu graudu audzētājiem vajadzētu ieguldīt attīstībā, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” uzsver Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
“Zemnieki ir lieli ieguvēji. Mums ir paveicies, jo Latvijas, Lietuvas, Polijas reģionā šī bija ļoti laba vasara graudiem. Tas, ka mums par maz saulītes bija, ir cieta lieta, bet graudiem laiks bija ļoti labs, jo nebija ilgstoša karstuma, sausuma. Citur laiks nebija tik labvēlīgs, un, tā kā piedāvājums ir mazāks nekā pieprasījums, cena ir augšā. Bet, ja būtu otrādi, ja mūsējiem būtu gājis pāri taifūns un nebūtu izaudzis nekas, un citur pasaulē būtu rekordražas, tad graudu cena pasaulē būtu zema un diemžēl arī Latvijas zemniekam būtu jāpārdod tikai par šo zemo cenu,” skaidro LTVC vadītāja.
Viņa aicina zemniekus šā gada peļņu novirzīt investīcijām, attīstībai, modernizācijai, “lai varētu pārdzīvot arī tos gadus, kad tā nebūs, lai tad nav jābļaustās un jāiet protestēt, ka viņiem ir ļoti slikta cena, lai kāds palīdz”.
Komentējot, kā labā graudu raža ietekmēs Latvijas patērētājus, Gulbe atzīst, ka maizes klaipa cenā to nejutīsim.
Kā ziņots, šonedēļ graudaugu ražas novākšanas darbi Latvijā kopumā ir noslēgušies, savukārt ražas prognoze visām kultūrām ir palielināta par 4%, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus kopējās organizācijas nodaļas pārstāvis Jānis Krainis.
“Šajās dienās graudaugu raža Latvijā kopumā ir novākta, vēl tikai dažās saimniecībās tiek kults vasaras rapsis,” sacīja Krainis.
Viņš arī norādīja, ka laika apstākļu ietekmē graudu mitrums joprojām svārstās no 15% līdz 25%. Tā kā graudu kaltēšanai nepieciešams papildu laiks, kopumā vērojama liela graudu kalšu noslodze, līdz ar to pie pieņemšanas punktiem veidojas rindas. Graudi, kas nav laicīgi izkaltēti, zaudē pārtikas graudu kvalitāti.
Tāpat ZM pārstāvis informēja, ka saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem par atbalstam deklarētajām platībām, šogad graudaugu platības salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājušās par 9%, kopumā sasniedzot apmēram 570 000 hektāru.
Atbilstoši ZM un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistu 31.augustā sagatavotajai galveno kultūraugu platību prognozei, ziemas kvieši iesēti 255 000 hektāru, ziemas rudzi – 37 100 hektāros, tritikāle jeb kviešu un rudzu hibrīds – 13 200 hektāros, ziemas mieži – 2700 hektāros. Vasaras kvieši iesēti 96 300 hektāros, mieži – 84 200 hektāros, bet auzas – 61 700 hektāros.
Graudaugu platību palielināšanās ir viens no iemesliem, kāpēc šogad varētu būt gaidāma pēdējos gados lielākā kopraža – aptuveni 1,867 miljonu tonnu apjomā. Ražas prognoze augustā, salīdzinot ar prognozi jūlijā, ir palielināta par 4%, pateicoties attiecīgi palielinātajai ziemas kviešu un rudzu ražības prognozei. Tāpat graudu kopražu veicinājuši labvēlīgi laika apstākļi rudens un pavasara sējai, kā arī labi kultūraugu ziemošanas apstākļi.
Patlaban ZM ziemas kviešiem prognozē 4,1 tonnas lielu ražību no hektāra, ziemas rudziem – 3,1 tonnu, tritikālei – 2,7 tonnas, bet ziemas miežiem – 3,5 tonnas no hektāra. Savukārt vasaras kviešu ražība tiek prognozēta trīs tonnas no hektāra, miežiem – 2,5 tonnas, bet auzām – 2,2 tonnas no hektāra.
Rapsis Latvijā šogad iesēts 117 000 hektāru lielās platībās, un vidējā ražība ziemas rapsim tiek prognozēta 3,2 tonnas, bet vasaras rapsim – 1,3 tonnas no hektāra.
