Mobilā versija
Brīdinājums +16.8°C
Vitālijs, Ralfs, Valgudis
Trešdiena, 23. augusts, 2017
10. aprīlis, 2017
Drukāt

Gulbenes muzejs ieguvis slavenā novadnieka Liberta gleznu (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Rietumu Bankas Labdarības fonds iegādājies un uzdāvinājis Gulbenes novada mākslas un vēstures muzejam unikālu artefaktu – izcilā mākslinieka Ludolfa Liberta gleznu, kas iekļauta muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, LA.lv uzzināja bankā.

“Pagājušā gada decembrī Rietumu Bankas Labdarības fonds saņēma Gulbenes muzeja lūgumu palīdzēt iegādāties Liberta gleznu, kurā attēloti mākslinieka vecāki. Tobrīd glezna atradās Jēkaba galerijā, Rīgā. Tai bija veikta ekspertīze, glezna bija atributēta. Fonda valde īsā laika sprīdī nolēma atbalstīt šo lūgumu, un drīz vien, pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas, glezna tika nogādāta Gulbenes muzejā. Interesanti, ka tajā pašā muzeja zālē ir apskatāmi arī citu latviešu glezniecības klasiķu – Jūlija Madernieka, Leo Svempa, Voldemāra Irbes, Jūlija Straumes un citu– darbi,” stāsta Rietumu Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna.

Fonds pēdējos gados daudz un aktīvi sadarbojas ar Rīgas muzejiem: Rīgas Biržu, Lietišķās mākslas un dizaina muzeju, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju, Jūgendstila muzeju un citiem. “Tomēr šajā gadījumā mēs palīdzējām novada muzejam, labi apzinoties ne tikai gleznas vēsturisko un māksliniecisko vērtību, bet arī to, cik nozīmīga tā ir tieši šim muzejam,” norādīja Šīna.

Ludolfs Liberts (1895–1959) ir izcils 20. gadsimta latviešu gleznotājs, kurš dzimis Gulbenes novadā. Apgūt glezniecību un zīmēšanu sāka Rīgā, izglītību turpināja Stroganova mākslas skolā, pēc tam Kazaņas mākslas skolā pie Nikolaja Fešina un Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā Konstantīna Korovina vadībā.
Pēc Pirmā pasaules kara atgriezās Latvijā, kur ļoti ātri kļuva par vienu no pieprasītākajiem tā laika māksliniekiem. Ilgus gadus bija Latvijas Nacionālās operas režisors un galvenais dekorators, sadarbojās ar Nacionālo teātri un Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Bulgārijas un Dienvidslāvijas teātriem. Plaši pazīstams kā portreta un ainavas meistars. Kopš 1944. gada dzīvoja emigrācijā, miris 1959. gadā Ņujorkā.

Pievienot komentāru

Atkal izsalcis pēc dziesmām (1)"Neesmu mūziķis, bet vienkārši cilvēks, kuru interesē visādas radošas izpausmes," saka mūziķis JĀNIS ŠIPKĒVICS
Draugiem Facebook Twitter Google+