Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. augusts, 2016
Drukāt

Gulbenes pusē novākti tikai 5% labības, graudi jau sāk dīgt vārpās

Novāktas labības lauks, Zemnieku saimniecība "Āboliņi". Durbes novads, Tadaiķu pagasts. 03/08/2016 foto: Dainis Bušmanis/Latvijas AvīzeNovāktas labības lauks, Zemnieku saimniecība "Āboliņi". Durbes novads, Tadaiķu pagasts. 03/08/2016 foto: Dainis Bušmanis/Latvijas Avīze

Dažas saimniecības vēl nav sākušas kult, ar katru stundu pasliktinās graudu kvalitāte

Pēdējo nedēļu lietavas smagi ietekmējušas zemniekus – daudzviet izaudzētā raža slīkst ūdenī un apgrūtināta tās novākšana. Latgalē “LA” ceturtdien pārliecinājās, ka daļa lauku ir kritiskā stāvoklī – bieži vien sējumus klāj ūdens, labība sakritusi veldrē. Piemēram, saimniecībā z/s “Kotiņi” vēl nenovākti 60 ha zirņu, kas jau sāk izbirt, un redzams, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai tos varētu nokult. Ilgstošo nokrišņu dēļ graudu kvalitāte ir nopietni pasliktinājusies, un tagad atsevišķās vietās graudi jau sākuši dīgt vārpās. Mitrā laika dēļ pieaugušas arī kaltēšanas izmaksas – iepriekšējā gadā graudiem mitruma procents bija ap 14, taču šogad tas ir dubultojies.


“Zemnieku saeima” valdes loceklis un z/s “Lojas” saimnieks Mareks Bērziņš no Mazsalacas novada stāsta, ka šobrīd saimniecībā ar kāpurķēdēm aprīkotas tehnikas palīdzību nokulti aptuveni 50% labības, tomēr zaudējumi ir lieli. Zemnieks paredz, ka pavasarī būs problēmas ar vasarāju sēklām, jo laika apstākļi ir būtiski samazinājuši sēklas materiāla kvalitāti un dīgtspēju. Kopumā šogad situācija ir dramatiska. Visā Igaunijas pierobežā, Ziemeļvidzemē, jau vairākas nedēļas ir stipras lietavas, atsevišķos rajonos nokrišņu daudzums sasniedzis pat 95 l/m2 diennaktī. Ir saimniecības, kuras nav pat sākušas kult, jo gaidīja kaltēšanai ekonomiski pamatotu graudu mitruma līmeni. Dažviet, kur meliorācija nav sakārtota, lauki izskatās pārpurvojušies, pat ar rokām graudus būtu grūti novākt, jo zābaki iegrimtu dubļos, nerunājot nemaz par tehniku. “Citus gadus šajā laikā caurām naktīm tika sēts ziemas rapsis, taču šogad reģionā nekas tāds vēl nav sākts darīt. Saimniecībām, kas piesaistījušas ES fondus, šis gads radīs problēmas ar kritēriju izpildi,” prognozē Mareks Bērziņš.

Z/s “Laši” saimnieks Artūrs Akmens no Jēkabpils novada stāsta, ka šobrīd saimniecībā ziemāji nokulti aptuveni 80%, savukārt vasarāji vēl gaida. Tiekot ķerts katrs mirklis, kad nelīst un var doties uz lauka strādāt.

“Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vērš uzmanību uz to, ka ar katru stundu pasliktinās graudu kvalitāte – notiek neizbēgams dīgšanas process, samazinās kvalitāte, tālab būs ļoti daudz lopbarības graudu, savukārt samaksa par ražu būs niecīga.

Plašāk par labības vākšanas nedienām lasiet pirmdien “Latvijas Avīzē”.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+