Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. jūlijs, 2013
Drukāt

Gulbis: Cenas pieaug MTG grupas dominējošās ietekmes dēļ

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Ar SIA “Lattelcom” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi tiekamies Dziesmu un deju svētku viducī un dienā, kad notiek pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Saruna gan par inovācijām Dziesmu svētkos, gan par telekomunikāciju jaunumiem. 


– Tā kā mūsu saruna notiek Dziesmu un deju svētku laikā un “Lattelecom” ir to lieldraugs, nevaru nepajautāt, kā tas izpaužas.

J. Gulbis: – Katrs ir citāds lieldraugs. Mēs kā telekomunikāciju uzņēmums ar tehnoloģiju palīdzību padarām Dziesmu svētku kultūrvēsturisko mantojumu pieejamu visplašākajam iedzīvotāju lokam un arī pašiem Dziesmu svētku dalībniekiem. Pirmkārt, esam izveidojuši atsevišķu Dziesmu svētku televīzijas kanālu – sešas stundas dienā raidām līdz 14. jūlijam.

– Jā, jūnija vidū spaidot TV pults pogas, netīšām atklāju 115. kanālu un tajā arī tovakar paliku.

– Tas ir mūsu īpašais pienesums visās “Lattelecom” tehnoloģiskajās platformās – gan virszemes televīzijā, gan interaktīvajā, gan arī mobilajā televīzijā. Interaktīvajā televīzijā to skatās apmēram 20 tūkstoši dienā.

Otrkārt, izveidojām mājas lapu uzgavile.lv, kur katrs varēja ierakstīt savu apsveikumu Dziesmu svētku dalībniekiem, to tad uz trim ekrāniem svētku gājiena laikā parādījām. Vairāk nekā 3780 apsveikumu tajā ierakstīts.

Treškārt, nodrošinājām bezvadu internetu Dziesmu un deju svētku koncertu norises vietās. Kopumā “Lattelecom” WiFi pakalpojumu nodrošina bez maksas jau vairāk nekā 2000 vietās visā Latvijā.

– Vai lielais lietotāju skaits nesabremzē interneta izmantošanu? Neuzkaras?

– Vislielākais interneta TV skatītāju skaits viedtālruņos un planšetdatoros līdz šim ir bijis pērn olimpiskajās spēlēs, kad vienlaikus 30 tūkstoši vēroja cīņu par bronzu pludmales volejbolā. Toreiz visas mūsu sistēmas strādāja normāli un bija vēl rezerve. Dziesmu svētkus internetā skatās mazāk, šoreiz daudz lielāka iespēja būt klāt un arī vērot televīzijā.

– Kas jauns tehnoloģijās šajos Dziesmu svētkos?

– Noteikti mobilā aplikācija. Pagājušajos Dziesmu svētkos viedtālruņa “iPhone” vispār nebija, taču šajos tas ir tik izplatīts, ka var dziesmu tekstus paņemt līdzi tālrunī, ne grāmatā. Esam izveidojuši mobilo aplikāciju sadziedāšanās daļai, kurā ir gan dziesmu teksti, programmas, gan svarīga informācija svētku dalībniekiem un apmeklētājiem. Tātad ir ne tikai fiziskā Dziesmu svētku grāmata, bet arī virtuālā viedtālruņos.

– Baiba Rubesa pirmajā latviešu uzņēmēju un inovācijas forumā teica, ka ir divas perspektīvas jomas: informācijas tehnoloģijas un radošās industrijas. IT jomā esot labas iestrādes, ko veikušas SIA “Lattelecom” un “TechHub Riga”. Kādas tās ir?

– Protams, iepriekš nosauktās iniciatīvas nevarēja rasties tukšā vietā, bet balstās uz izveidoto infrastruktūru – mums ir ātrākais internets Eiropā, drošas datu glabātavas, arī mēs pirms pāris mēnešiem tādu atklājām, optiskā maģistrāle, kas savieno Maskavu ar Frankfurti, iet caur mums. Vairākās jomās mums ir spēcīgākā programmētāju komanda.

Viss ir savstarpēji saistīts.

– Atkal esat uzvarējuši konkursā par virszemes televīzijas apraidi. Kā vienīgais pretendents. Pēc visa iepriekš stāstītā tā nav nākotnes televīzija. Kāpēc startējāt?

– Protams, ka nākotnē attīstīsies citas tehnoloģijas, bet joprojām ir pietiekami liels klientu skaits, kas skatās virszemes televīziju.

– Cik liels?

– Pietiekami liels, lai būtu vērts parakstīties par tā nodrošināšanu uz astoņiem gadiem, maksājot trīs miljonus latu gadā Latvijas Valsts radio un televīzijas centram par apraidi. Ir 265 tūkstoši, kas izmanto kādu no “Lattelecom” piedāvātajiem maksas televīzijas pakalpojumiem. Likās, arī fiksētajiem balss sakariem nav nākotnes, bet pusmiljons klientu to joprojām izmanto un atzīst par labiem.

– Vai virszemes televīzijas izmantošana nākamgad būs dārgāka?

– Vai elektrība būs dārgāka?

– Bet vai TV kanāli būs dārgāki?

– Abonēšanas cenas veidojas no dažādām pozīcijām. Lielākā daļa ir par saturu. Tas, par ko pagājušajā intervijā brīdināju – par MTG grupas dominējošo ietekmi tirgū –, ir materializējies drastiskā cenu pieaugumā. Diemžēl kādā brīdī to būsim spiesti iekļaut abonēšanas maksā skatītājiem.

– No 1. aprīļa cenas taču ir zināmas.

– Jā, bet tikai šim gadam.

Nākamā gada cenas nav zināmas. Skaidrs, ka no nākamā gada visi satura piegādātāji centīsies cenas paaugstināt. Kā zināms, gada nogalē beidzas obligātās retranslācijas principa jeb “must carry” atcelšana. Atcerieties, bija noteikts, ka par tiem kanāliem, kas ir bez maksas virszemes televīzijā, nedrīkst prasīt samaksu kabeļtīklā.

Saeimā cīniņi sāksies no jauna – iespējams, MTG centīsies atcēlumu pagarināt, mēs esam par šī principa saglabāšanu.

– Latvijas sabiedriskās TV kanāli vienīgie būs bezmaksas virszemes TV?

– Bezmaksas paketi ­raidīs LVRTC. Svarīgākā ziņa skatītājiem – pēc 1. janvāra virszemes televīzijas apraidē nekas nemainīsies. Tas pats dekoders, bezmaksas paketi nodrošinās LVRTC, bet maksas – “Lattelecom”. Vienīgā atšķirība – jau kaut ko nerādīs bezmaksas paketē, tad “Lattelecom” neapkalpos šos palīdzības zvanus – būs jāvēršas LVRTC.

– Programmas gatavo citi un saturu pārraida LVRTC, kam pieder torņi. Kādā veidā virszemes TV nodrošina “Lattelecom”?

– Mēs, pirmkārt, slēdzam līgumus ar satura piegādātājiem – MTG, “Discovery”, “Eurosport” un citiem. Tad mēs vai nu pa satelītu, vai optisko kabeli saņemam signālu mūsu galvasstacijā, kas atrodas Zaķusalā un daļa Maskavas ielas datu centrā. Tur to pārveidojam un padodam uz LVRTC apraidei.

Otra mūsu darba daļa ir līgumu slēgšana ar skatītājiem. Ja nākamgad visi satura piegādātāji cels cenas, tad arī mēs būsim spiesti to darīt saskaņā ar līgumā atrunātajiem cenas mainīšanas principiem.

Treškārt, “Lattelecom” sedz visus izdevumus un organizē klientu apkalpošanu – maksā LVRTC par infrastruktūru, nodrošina zvanu centra darbību 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā.

– Daudzi “Lattelecom” klienti, arī es, jūnijā saņēmām jocīgu “Lattelecom” vēstuli, ka paātrināsit internetu. Ja negribot, varot atteikties no “Lattelecom” vispār. Tāds piespiedu paātrinājums…

– Tehnoloģiju attīstība iet uz priekšu, un atbilstoši mēs uzlabojam savu piedāvājumu. Fiksētā un mobilā interneta operatoru vidū konkurence ir ļoti liela, kas dod jums iespēju izvēlēties.

Mums ir pārliecība, ka savu tirgus nišu esam atraduši – ja serviss ir lēts, tad arī pakalpojums nav tik labs. Optisko kabeli esam savilkuši vairāk nekā 460 tūkstošiem jeb gandrīz 60% Latvijas mājsaimniecību.

Protams, uz privātmājām nevelkam, jo tās ir lielas investīcijas, ko atpelnīt iespējams ilgā laikā, bet ir risinājums – šādā gadījumā paši klienti var līdzfinansēt. Kopumā tīkla pārklājums tikai paplašināsies.

– Vai, pateicoties LVRTC “vidējās jūdzes” projektam par ES naudu, pagastu centros tiks nodrošināts pieslēgums optiskajam kabelim?

– Nākamgad, kad sāks nodot pirmos pieslēguma punktus, būs labs uzrāviens. Lēšu, ka vēl 27 vietās varēsim piedāvāt interaktīvo televīziju un ātrgaitas internetu. Tādējādi mēs varēsim sasniegt līdz pat 75% mājsaimniecību.

– “Lattelecom” pieder maģistrālais optiskais kabelis, pa vidam par Eiropas naudu valsts piebūvē savienojumus ar pagastiem, un jūs otrā galā pa “gaismas” vadiem pievienojat mājsaimniecības?

– Jā, normāls biznesa modelis.

– Interaktīvo TV nodrošināt pa savu optisko maģistrāli?

– Jā, protams. Bet arī citi operatori tāpat izmanto mūsu pakalpojumus, arī mobilās televīzijas piegādātāji pa gaisu pārraida signālu tikai no torņa. Savukārt paši torņi izmanto arī mūsu infrastruktūru – savstarpējo datu pārraidei.

– Cik jūsu infrastruktūra atkarīga no elektroenerģijas pārrāvumiem?

– Mūsu tīkla elementiem enerģijas avoti ir dubultā. Sīkāku pārrāvumu gadījumā strādā akumulatori un ģeneratori. Daudz lielākas rūpes sagādā klientu paradumi. Lai cik mēs neatgādinātu, lai negaisa laikā atvienotu dekoderus un gala iekārtas – tomēr kā pērkonlaiks, tā zvanu centrā piesaka sabojātus dekoderus, rūterus un citas iekārtas, un mēs tās mainām.

– Daudz?

– Ievērojamu skaitu. Taču tiem, kam dekoderi ir daļēji īpašumā, paši par tiem ir atbildīgi.

– Jau piecus gadus īstenojat projektu “Pieslēdzies, Latvija!”, kura ietvaros datorprasmēs bez maksas apmācāt seniorus. Pērn apmācījāt 6800 seniorus. Ko šogad?

– Šogad mācām arī tos, kas strādā, – vecumā pēc 50 gadiem, kuriem ir svarīgi šīs prasmes vai nu iegūt, vai nostiprināt. Pieteikušies jau vairāk nekā pieci tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+