Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. septembris, 2012
Drukāt

Gulēja un guļ kā baļķi

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī t. s. latvisko partiju politiķi neskaitāmas reizes izpaudušies, cik ļoti viņi vēlētos pārņemt varu Rīgas domē, taču bālā  praktiskajā darbībā nekas neliecina, ka kāds grasītos stāties pretim, kur nu vēl pieveikt Nilu Ušakovu. Pašvaldību vēlēšanas noliktas 2013. gada 1. jūnijā.

 

Ja šķidri strādāts opozīcijā iepriekšējos gados, tad vismaz tagad būtu jāsakopo pūliņi, enerģija, kompetence, nu kaut vai politiķiem raksturīgā bagātīgi izskaistinātā folklora, lai kaut cik pārliecinātu rīdziniekus – vēlētājus, ka “Vienotībā”, Nacionālajā apvienībā, Reformu partijā nav vīri, kas lieto to pašu, kas pasūtināts uz  Dūles kunga galdiņa. Ka viņiem ir idejas, kā pārspēt Ušakovu.

Referendumā 18. februārī pret otro valsts valodu Latvijā balsoja pāri par 60 procentiem Rīgas iedzīvotāju, un šis skaitlis rādīja ievērojamu resursu un daudzsološu nākotni partijām, kuras vēlētos labi nopelnīt ar šo “nē krievu valodai kā valsts valodai”  balsotāju pulku. Vajadzēja izvirzīt līderus, varbūt vienoties par stratēģiju startēt kopējā sarakstā, uzstādīt vēlēšanu karavānu ar programmām, plāniem, saprātīgiem solījumiem vēlētājiem – vienuvārd sakot, vajadzēja kustēties.

Tā vietā miegazāles sadzērušās latviskās partijas gulēja un turpina gulēt kā baļķis. Ne vella nezinādami Rīgas atslēgu pinkodu, bikli bīdamies, ka Ušakova pozīcijas Rīgā ir granītcietas un tāpēc nepārvaramas, tautieši  – sprīdīši kāpjas nost un prom no cīņas ceļa, kā teica Ābolīte – mūsu partijā neviens neraujas pēc mēra amata. Tas ir saprotams, jo par to jācīnās ar zobiem un nagiem, var gadīties, ka sitīs pa galvu, un priekš kam tas politiskajiem līderiem vajadzīgs, ja viņi ir puslīdz stabili noenkurojušies ministru vietās vai ērti atsēdušies Saeimas deputāta saldā dzīvē.

Lūk, krietnais Zīles kungs tepat “Delfos” raksta, kā viesojies ASV Republikāņu partijas konventā, kur lietoti patriotiski stipruma vārdi, ar ko “mobilizēja zemapziņu un elektrizēja auditoriju”. Kur ir Nacionālās apvienības mēra kandidāts ar tikpat iekvēlinošām runām, gatavs pārkalt patētiku praktiskos darbos? Kāpēc Roberts Zīle neved NA listi “izšķirošajā kaujā par Rīgu”, likdams piekritējiem būt aizgrābtiem “līdz asarām vai vismaz vieglam spīdumam acīs”? Kā eiropietim un briselietim viņam tikvien kā bijis iemesls kurnēt pēc atgriešanās no Tampabejas, ka lidostā “Rīga”  pazoles līp pie nolaistītās grīdas un cik nepatīkami bijis lasīt kādu padomjlaikus falši slavinošu žurnālīti. Tas ļoti apbēdinoši – jāpiekrīt, bet kas izvāks visu melīgo tirāžu, ja Zīle tik vienu eksemplāru saņurcīja un iemeta miskastē?

Tikko mēs uzzinām no partiju birojiem iznestu pusslepenu informāciju, kā reformisti un “vienotībnieki” skaldot matus, dalot pēc numuriem un svara 63 vietas iespējamā apvienotā sarakstā. Viņi akurāt izskatās pēc matemātiķiem, nevis politiķiem – teiksim, ne pie tā gala ķērušies klāt un ne ar to galu domā. Pirmajiem numuriem jau sen vajadzēja būt norīkotiem un iet pāri kā zāģim ar kritiku, viedokli un argumentiem, ko Rīgā vajadzētu darīt citādi, ko uzlabot un ko mainīt. Pagaidām šie ideoloģiskās frontes karotāji ar savām berdankām un vintenēm tup krūmos – kā valdošajā koalīcijā raduši slēpties aiz Valda Dombrovska muguras. Tikām 60 plus procentu resurss, neeļots ar smērvielām, tērējas un brūk. Statistikas reitingi pasliktinās. Zaļā partija jau izraudzījusies pieredzējušu līderi, bij. ministru Vējoni, un  pat Zorgeusa partijas rosīšanās var “Skaistai nākotnei zilā tālē”  atmest kādu procentiņu viņu peles alā. Bet lielās un varenās partijas, kuras mēdz dēvēties kā par “nacionālajām”, tā par “politiskajiem spēkiem”, lūdzu, lai mobilizē, elektrizē un beidzot parāda, vai viņi dzīrušies Rātsnamā pie varas iekļūt špacierēdami “kā pa diedziņu”, actiņas blisinot un skropstiņas plakšķinot, vai pēc metodes – kā astrāli ķermeņi ar pārdabisku garu palīdzību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+