Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. oktobris, 2014
Drukāt

“Gulošam iešauts galvā”. Beidzot iegūst Centrālcietuma slaktiņa ekshumāciju protokolus (10)

Foto no OM krājumaFoto no OM krājuma

Daudzi būs pazīstami ar baisajiem nostāstiem par padomju režīma mocīto un nogalināto Latvijas pilsoņu ekshumāciju, kas 1941. gada jūlija sākumā notika Rīgas Centrālcietumā. Šie stāsti ir daļa no jēdziena “Baigais gads”. Tomēr tikai šogad vēsturniekiem izdevies iegūt ekshumāciju protokolu norakstus, kuru oriģināli glabājas arhīvā Vācijā.

Gan propaganda, gan noklusēšana

Vairāk nekā 73 gadi mūs šķir no brīža, kad pēc vācu ienākšanas Rīgā un sarkanās armijas atkāpšanās Centrālcietuma pagalmā ekshumēja 99 nogalinātos Latvijas civiliedzīvotājus. Sabiedrība tiešā un nesaudzīgā veidā ieraudzīja komunistiskā režīma brutalitāti un nežēlību. Tas atstāja smagu iespaidu, liekot apjaust arī citu iepriekšējā gada laikā arestēto un deportēto cilvēku tālāko likteni. Diez vai Latvijā kāds neuzzināja par Centrālcietuma pagalmā konstatēto – par to rak­stīja avīzēs un to savā starpā pārrunāja arī tie, kuru tuviniekus šī nelaime nebija skārusi. Līdz 1944. gadam notika piemiņas pasākumi upuru apbedīšanas vietā Meža kapos. Diemžēl Centrālcietumā notikušo noziegumu savos nolūkos izmantoja arī nacistu antisemītiskās propagandas ideologi. Savukārt pēc kara, otrreizējās komunistiskās okupācijas laikā, šo traģēdiju pieminēt vispār nedrīkstēja. Kapu ”Baltos krustus” nogāza, bet teritoriju ļāva izmantot jauniem apbedījumiem. Tomēr notikušais saglabājās tautas atmiņā un pusčukstus tika vēstīts arī nākamajām paaudzēm.

Gan propagandai, gan noklusēšanai piemīt kopīga īpašība: abas noved pie nepatiesas informācijas. Tieši tas notika arī konkrētajā gadījumā: pēc neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotāji par Centrālcietuma notikumiem zināja tikpat daudz vai maz, cik kara laikā. Visa pamatā bija nacistu propagandas apgalvojumi par “žīdu–boļševiku briesmu darbiem”, kas gadu gaitā apauga ar pārspīlēti baisām detaļām, kļūstot par savdabīgu šausmu stāstu, kam vairs nebija saistības ar realitāti. Tā tas turpinājās vēl 2014. gada sākumā, kamēr netika noskaidrots, ka Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvā glabājas Centrālcietumā notikušo ekshumāciju protokolu noraksti latviešu un vācu valodā. Pateicoties minētā arhīvā darbiniekam Herbertam Karbaham, ieguvām dokumentu kopijas. Tās beidzot sniedz precīzu ainu, kādā veidā notika slepkavības, kā arī konstatēt, ka notikusi pretošanās nošaušanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vismaz zināms,ka Latvijas kareivjiem tā bija pēdējā kauja.Viņi pretojās līdz pēdējam sirds sitienam.Kārļa Ulmaņa adjutants Miervaldis Lūkins ,bija starp tiem kas tik viegli nepadodas slepkavām. Iznāk tā ,ka mēs savus Varoņus pataisām par mocekļiem.

  2. Tie ir īsti varoņi! Nevis kā tie pārējie,kas cer uz Jūdes žēlastību.Ja būtu visi pretojušies ,tad būtu kā būtu.Ja ne tā, tad savādāk.

    • Mēs varam tikai iztēloties, kādā stāvoklī cilvēki tobrīd atradās. Paziņojums, ka tiks izpildīts nāves sods, var satriekt tik pamatīgi, ka visi spēki pazūd, un neko vairs nespēj ne pateikt, ne izdarīt. No malas var likties – visiem vajadzēja pretoties u.t.t., bet ja pamēģina sevi iztēloties konkrētos apstākļos, tad nav vairs tik vienkārši…

  3. Palasījām, izlasījām, pašausminājāmies – un ko tālāk?

  4. Pēckara un mūsdienu draudzība krieviem ar vācu šeptmaņiem amatos liek apšaubīt dok. autentiskumu vai daļēju precizitāti, pieļauju arī “uzlabojumus”,kas ir kremļa darboņu neatņemama to rīcības norma.
    Tam par pamatu ir personīgi dzirdētie citādie aculiecinieku stāsti par redzēto uzreiz esot Centrāl cietumā, kā tas tika atvērts tuvinieku meklēšani un apskatei. Arī pats šis raksts ieturēts izteikti maigos un čekas sadistus-nezvērus reablitejošos un samiernieciskos toņos.

    • Nu, ja 99 nogalināti cilvēki kādam šķiet “maigums un reabilitēšana”, tad laikam jau derētu apmeklēt kādu dakteri…

  5. Tuva mana radiniece stāstīja, ka 1941.gada jūlija sākuma daudzus rīdziniekus, arī viņu, “dzina” uz Centrālcietumu pārliecināties, kādas zvērības pastrādāja komunisti atkāpjoties no Rīgas. Nošautie cietumnieki pēc atrakšanas bijuši nolikti Centrālcietuma pagalmā publiskai apskatei. Lūk, atbilde uz jautājumu: “Kas pirmais iesāka?”

  6. Krievi redz un nosoda tikai vācu pusē karojošo- fašistu pastrādātos “varoņdarbus”, bet ar savējiem tikai lepojas !

Draugiem Facebook Twitter Google+