Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
17. septembris, 2013
Drukāt

Guna Roze: Melnais maiss mutei


roze_2lpp2

Ir viena lieta, ar ko nekad neesmu varējusi un arī negrasos samierināties. Piemēslošana. Dabā un latviešu valodā. Par dabas godāšanu paldies vecākiem, par valodu – literatūras skolotājām Vijai Platajai un Ainai Britānei. Droši vien jāteic paldies arī padomju ideoloģijai, ne velti ir teiciens: ja grib kaut ko saglabāt, vajag to aizliegt.


 

Par izgāztuvi valodā varētu nerunāt, ja mēsli būtu tikai krūmos. Bet nu jau ir arī uz ielas. Gāžas pār slieksni
mājokļos no centrālajiem medijiem, no amatpersonu runām un reklāmu bukletiem. Jāatrota piedurknes un jārīko Lielā talka. Tikai – kam iedalīt pirmos melnos maisus? Citēšu rakstnieku Jāni Lejiņu no vēl nepublicētas intervijas: “Kādu attieksmi var gaidīt pret valsts valodu, ja politiķi, stāvēdami valsts priekšgalā, runā krievu valodā? Vēl lielākas briesmas, kad dzird viņus runājam kroplā latviešu valodā! Kad viņi “vadā sarunas”, “dod momentus” un “griežas iestādēs”; kad “runa iet”, ir “tekošie momenti”, “viennozīmīgi”, “neviennozīmīgi” un “pa lielam”! Es pat izdomāju tam nosaukumu – krieviešu valoda. Tāpēc man ir lūgums visiem mūsu valstsvīru bijušajiem latviešu valodas skolotājiem: nu, piezvaniet kādreiz saviem skolēniem un atgādiniet, ka dzimtajā valodā ir tādi skaisti vārdi – “tagad”, “pašlaik”, “noteikti”, “šaubīgi” un tamlīdzīgi.”

Ir neomulīgi to atzīt, bet cienījamā rakstnieka aicinājums attiecas arī uz brāļiem žurnālistiem, kas būtībā taču ir masu latviešu valodas skolotāji. Pat respektablo LTV raidījumu “Panorāma” un “De facto” sižetu autoriem “runa iet”, “atbildību nes”, “iedzīvotāji griežas”, “ka” vietā pasprūk “kad”, “vai” vietā “jeb”, “ikviens” ir “katrs viens” (un ne tikai, protams).

Arī Dziesmu svētku “sejas” runāja ar “netīru muti”. Kad to dzirdu, man nav vienalga, ka es taču saprotu, par ko “iet runa” sižetā. Man ir kauns.
Un dusmas. Jo tā nedrīkst būt! Valsts medijā nekādā gadījumā ne! Tāpēc pirmo melno maisu pelnījusi Latvijas Televīzija. Par uzraugiem varētu likt Latvijas Radio, jo šī medija ēters, par laimi, neož pēc miskastes, tpu, tpu, tpu!

Otru melno maisu droši var piešķirt portālam draugiem.lv. Tur valda īsta “tolete”! Un ne tikai lietotāju saziņā. Tādas ir portāla administrācijas vēstules lietotājiem un visas lietotnes. Lūk, iekopēju tikai dažas pērles: “Vai tevi uztrauc, ka pārtikas vietā būs pūlverīši?”, “Lai viņam/viņai veicās mīlestībā!”. Un tā bez gala. Godpilno trešo maisu varētu iedalīt politiķiem, ierēdņiem un reklāmas industrijas tekstu ģēnijiem. Kā ne, ja kāda reklāma skan: “Runā un sūti īsziņas cik vēlies par vienu latu uz veselu nedēļu!” Trešo maisu lai piepilda Valsts valodas centrs kopā ar Latviešu valodas aģentūru, Valsts valodas komisiju, centru, inspekciju un citām izpildvarām, ko uztur nodokļu maksātāji. Galu galā Valsts valodas likuma 26. pants. (1) nosaka: “Šā likuma ievērošanu Latvijas Republikā pārrauga Valsts valodas centrs likumā noteiktajā kārtībā.”

Te varētu citēt arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un vēl citus normatīvos aktus, kas paredz, ka minētajām komisijām (centriem, inspekcijām utt.) jāraugās ne tikai lai valstī valsts valoda būtu latviešu valoda, bet arī (citēju) “ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas”, ko “kodificē Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija”. Atļaušos pavaicāt: kāpēc viņi to nedara?

Man ir priekšlikums. Katram medijam, kam likuma noteiktā kārtībā ir pienākums turēt tīru latviešu valodu, likuma noteiktā kārtībā būtu jāalgo arī korektors, kurš tad rediģētu visus tekstus pirms ētera, montāžas vai publicēšanas. Būtu uzreiz divi ieguvumi: publiskā vide kļūtu latviski tīrāka un filologiem būtu nodrošināts darbs. Un, ja visas minētās valsts valodas instances arī tad konstatētu kroplības, medijs būtu pelnījis licences atņemšanu. Tik vienkārši!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+