Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. marts, 2016
Drukāt

Gunāra Kroļļa “Laika krustceles” Bauskas pilī

Vladimira Jurjeva Kunca fotoVladimira Jurjeva Kunca foto

Gunārs Krollis

Bauskas pils muzejā līdz 29. martam skatāma grafiķa, profesora Gunāra Kroļļa izstāde “Laika krustceles”, kurā apskatāmi darbi no pēdējā laika nozīmīgākajiem mākslinieka cikliem oforta tehnikā – “Livonija krustcelēs” un “Rīga gadsimtos”.

Grafiķa ofortu sērijas darbi ļoti harmoniski iekļaujas Bauskas pils muzeja interjerā. Pils maigajā puskrēslā krāsainie oforti iemirdzas. G. Krollis neslēpj: “Šī kolekcija tikusi eksponēta daudzviet, bet tik labi kā Bauskas pilī nekur citur neizskatījās.”

Māksliniekam ir īpašs stāsts, kā radās “Livonija krustcelēs”. Pamudinājums nāca no viņa dzīvesbiedres, keramiķes Izabellas Krolles. “Reiz Izabella mani pamudināja izlasīt “Indriķa hroniku”. Vairākus gadus to uz naktsskapīša turēju un daudzas reizes pārlasīju. Tā radās Livonijas vēsturei veltītu 29 krāsu ofortu cikls. Izvēlējos zīmējumus drukāt uz melna papīra, un iznākums bija ļoti veiksmīgs,” skaidro mākslinieks.

Oforta cikls “Livonija krustcelēs” tapis no 1995. līdz 1998. gadam. Mākslinieks rūpīgi iepazinās ar vēsturisko materiālu, modelēja kompozīcijas un īstenoja tās oforta tehnikā. Šā cikla 29 lielformāta krāsaini estampi 2001. gadā tika publicēti izdevumā “Indriķa hronika”, to ilustrējot. I. Krolle, raksturojot dzīvesbiedra veikumu, teic: “Gunāra darbos ir mūsu civilizācijas vēsture no senatnes līdz mūsdienām. Lūk, daži viņa tēli: Judīte, Kleopatra, Austrumu skaistules, Lielais Kristaps. Latviešu tautas likteņgaitas, vēstures notikumi – “Livonijas Indriķa hronikā” izjustais – atspoguļots lielformāta krāsainā oforta versijās “Livonija krustcelēs”.”

Savukārt ofortu cikls “Rīga gadsimtos” veidots 1999. gadā un ir veltījums Rīgai. Katra no deviņām cikla kompozīcijām atspoguļo nozīmīgākos vēsturiskos notikumus Latvijā, sākot ar 12. gadsimtu. Šo ciklu var uzskatīt par mākslinieka sirds darbu, jo personiska attieksme un dziļa interese par vēsturi sajūtama katrā grafikas lapā. Klasiskā stilā risinātajās kompozīcijās, imitējot seno gravīru mākslinieciskās izteiksmes principus, iezīmētas raksturīgākās gadsimtu līnijas gan personāžos, gan aksesuāros, gan vidē.

Par savu ikdienu G. Krollis stāsta: “Esmu disciplinēts, katru dienu zīmēju. Mana pašreizējā aizraušanās ir filozofiskas tēmas. Oforta tehnikā vairs nestrādāju. Savulaik man bija tāds princips – kuru zemi apceļoju, par to arī veidoju grafiku ciklu. Esmu bijis Japānā, Kanādā, Jordānijā, Sīrijā, Libānā, Mongolijā, daudzās Eiropas valstīs.” Kad pieredzes bagātajam mākslinieka lūdzu raksturot, kas tad ir mākslinieks, viņš nosaka: “Vārdos vienkārši pasakāms – tāds tu esi piedzimis, tādam tev jāiet pa dzīvi ar savu misiju. Man radošais darbs ir skābeklis – ar to es dzīvoju un esmu gandarīts, ka varu radīt to, ko es gribu.” G. Krollis neslēpj to, kā mākslinieks nonāk pie jaunām domām un idejām: “Kad darbs nācis no zemapziņas, tad, kā saka, Dievs vada un rokas spēj veikt to darbu, kas ir dvēselē.”

G. Krollis ir viens no titulētākajiem, visbiežāk apbalvotajiem latviešu profesionālajiem māksliniekiem ne tikai pašmāju, bet arī starptautiskajās mākslas izstādēs. Viņa darbi glabājas nozīmīgās kolekcijās vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Trīsdesmit gadus profesors G. Krollis strādājis par Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas oforta meistardarbnīcas vadītāju, attīstīdams jauno mākslinieku talantu. Raksturojot grafiku, G. Krollis teicis: “Melnbaltā grafika ir kā čella samtainā un emocionālā plūsma cilvēka Dvēselē.”

Pievienot komentāru

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+