Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
21. septembris, 2012
Drukāt

Gunāra Placēna dzimtas koks

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Kurš gan nav priecājies par dēkaino Šveiku, ko tēlojis GUNĀRS PLACĒNS! – Kādreiz biju druknāks, tagad, spēlējot tos mīlētājus, esmu izkrities, – smej mākslinieks. Viņa komiķa talants baudāms arī patlaban tautā iecienītajās lugās ”Pirmā grēka līcis” un ”Naudas koks”, ko lūdz izrādīt vai katrā novadā.

 

 

Šobrīd mākslinieks nodarbināts arī studijas “F.O.R.M.A.” topošajā filmā “Džimlai Rūdi Rallallā!” – par to , kā pensionāri nolēmuši izglābt valsti no krīzes. Augusta nogalē mākslinieks svinēja 85. jubileju. Ieskatīsimies viņa radurakstos.

 

GUNĀRS PLACĒNS dzimis 1927. gadā Madonas apriņķa ”Zemturos” – Sausnējas pagastā, beidzis Sausnējas pamatskolu, Vestienas divgadīgo Lauksaimniecības un lopkopības skolu, Vecbebru Biškopības un dārzkopības tehnikumu un Teātra institūtu. Dailes teātra aktieris kopš 1951. gada. Spēlējis Edgaru Blaumaņa ”Ugunī”, Krustiņu ”Pazudušajā dēlā”, Sančo Pansu ”Donā Kihotā”, Didzi ”Pūt, vējiņos!” u. c. Piedalījies arī TV uzvedumos un filmās. Kino debitējis 1958. gadā filmā ”Latviešu strēlnieku stāsts”. 25 lielāku un mazāku Gunāra Placēna kinolomu skaitā ir filmas ”Ilze”, ”Dāvana vientuļai sievietei”, ”Nāves ēnā”, ”Mērnieku laiki” un daudzas citas.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

– Talantu nevar iemācīt, skolās to var slīpēt. Komiķim, jūtot situāciju, jāprot smīdināt ne vien ar vārdiem, bet arī ar mīmiku, žestiem.

 

Mākslinieks ar dzīvesbiedri RUTU.

– Esam kopā jau sešpadsmit gadu, pagājšgad apprecējāmies.

 

Dēls EDGARS MUCENIEKS, dzimis 1948. gadā Kretingā (Lietuva).

– Pēc specialitātes ir filozofs, strādājis Rīgas Latviešu biedrībā, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā par rakstniecības nodaļas vadītāju. Šobrīd jau pensijā, bet palīdz veidot grāmatu ”Ideju vēsture”.

 

Māsa GAIDA SLIMBAHA, dz. Placēna. Dzimusi 1929. gadā.

– Rīgā strādājusi aptiekā, bijusi pārdevēja veikalā. Tagad dzīvo lauku mājās ”Ošiņi” – netālu no Ērgļiem.

 

Brālis ĒVALDS PLACĒNS, dzimis 1925. gadā.

– Mācījās Rēzeknē. Kara laikā, kad skolu evakuēja uz Krieviju, pazuda bez vēsts…

 

Māte KRISTĪNE BALTPURVIŅA dzimusi Madonas apriņķa Viesienas pagasta ”Kūlitēnos”. Viņas brālis Augusts (1871 – 1930) bija rakstnieks, sarakstījis stāstus un tēlojumus par tikumību. Tie sakopoti grāmatās ”Agrā rītā”, ”Starp diviem krustiem”.

– Viņa nodzīvoja astoņdesmit gadus. Toreiz cilvēku veselība bija stiprāka, jo ēda rupjmaizi, biezpienu un produktos nebija to E vielu… Mammīte man bija ļoti mīlīga, sirsnīga un labestīga. Selekcionārs Pēteris Upītis viņas vārdā nosauca jaunu balto ceriņu šķirni.

 

Tēvs KĀRLIS PLACĒNS nodzīvoja garu mūžu – 94 gadus.

– Nav tāda lauku darba, ko neprotu. Par to paldies tēvam! No viņa esmu guvis arī humora dzirksti. Tēvs bija sabiedrisks, viesībās mēdza tēlot viesmīli, spēlēja pašdarbības teātrī. R. Blaumaņa lugās īpaši padevās ebreju lomas. Viņš bija neliela auguma, kalsns. Varbūt tāpēc, dienot strēlniekos Maskavā, viņš bija izlūks. Atceros, ar kādu humoru viņš stāstīja, kā Zvirbuļu kalnos gājis pēc ķiršiem…

 

Kārļa tēvs PĒTERIS PLACĒNS

– Zinu to, ka viņš bija krietns laukstrādnieks. Nācis no Iršu pagasta vācu kolonijas, prata vācu valodu.

 

Kārļa māte EDE PLACĒNA nodzīvoja garu mūžu.

– Viņa petrolejas lampas gaismā man iemācīja lasīt. Vēl tagad protu veco ortogrāfiju. Ievadīja arī Bībeles ētikā, jau bērnībā zināju Tēvreizi, desmit baušļus. Saimnieciska, prata visus lauku darbus.

 

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+