Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. augusts, 2014
Drukāt

Gunārs Birkerts: Gaismas pils ir tāda, kā es to iztēlojos (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvija Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas jeb Gaismas pils arhitekts Gunārs Birkerts ir gandarīts un laimīgs par sasniegto rezultātu, ceturtdien žurnālistiem sacīja pats Birkerts.

Arhitekts atzina, ka viņam radies ļoti labs iespaids par projekta gala rezultātu. “Gaismas pils ir tāda, kā es to iztēlojos,” teica Birkerts. Arhitekts pastāstīja, ka esot izstaigājis ēku, un norādīja, ka gala rezultāts ir “ļoti labi nostrādāts” un viņš ir gandarīts.

Viņš atzina, ka Gaismas pils nav tikai pasūtījums, bet gan “ēka dzimtenei un Latvijai”. Birkerts uzsvēra, ka Gaisamas pilij ir ārkārtīgi liela arī personīgā nozīme, jo tā bijusi ēka, pie kuras viņš visilgākā strādājis un kurai viņš atdevis sirdi un dvēseli. Arhitekts norādīja, ka viņam arī bijis liels gods strādāt pie Gaismas pils.

Runājot par kritiku, kas vērsta pret Gaismas pils vizuālo izskatu, Birkerts pauda, ka ikviena jauna ēka vienmēr saskaras ar rezervētu attieksmi. “Tā ir daļa no profesijas,” sacīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas arhitekts. Tikmēr arhitekts Jānis Dripe preses konferencē uzsvēra, ka kritika pret Gaismas pili bieži vien izskan no vietējās sabiedrības, turpretī starptautiskā līmenī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka saņem komplimentus un pozitīvu novērtējums. “Cilvēki ārpus Latvijas uztver šo ēku pilnīgi atšķirīgi. Mēs, kā jau latvieši, esam viskritiskākie,” teica Dripe.

Savukārt komentējot savus nākotnes plānus, Birkerts atzina, ka Latvijai viņš vairs jaunus projektus neplāno, jo šeit ir arhitekti, kas ieinteresēti strādāt un būvēt ēkas. Patlaban galvenais arhitekta mērķis Latvijā ir pabeigt Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukciju, kuras ideju viņš izstrādājis.

Aģentūra BNS ziņoja, ka pirmdien sākas LNB atklāšanas nedēļas pasākumi, kas noslēgsies ar LNB jaunās ēkas inaugurācijas ceremoniju piektdien, 29. augustā. Gaismas pils ēkas būvniecības izmaksas bija 163,1 miljons eiro. Līgumu valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008. gada 15. maijā. Ekspluatācijā tā tika nodota šogad 6. jūnijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Atklāti sakot, vismaz datorvizualizācijās bibliotēka liekas simpātiskāka. Tur viņa ir gaiša, mirdzoša, bet dzīvē – betona pelēka, smaga. Tas no āpuses raugoties.

  2. Birkerta kungs, jūsu skicēs kad sākās celtniecība, bija senlatviešu pils kontūras kalnā, tāda koncepcija. Nesaprotu, kāpēc to nevarēja novest līdz galam. Kāpēc nevarēja izmantot koka baļķus imitējošu materiālu, no kura tad arī veidot kalna pils fasādi. Iekšējā apdarē koks ir pat zināks ekskluzīvs. Ja tā kalna galā būtu reāla no skata koka senlatviešu pils, domāju, ka tā kļūtu par arhitektūras sensāciju un uz Rīgu brauktu bariem, lai to redzētu, bet kādā posmā, sākās meklējumi pēc cita veidola, līdz nonācām līdz visai parastam karaļkronim. Kāpēc bija jāmaina sākotnējā koncepcija?

Dzīvoju sapnī. Saruna ar dizaineri un kostīmu mākslinieci Inesi OzoluGracioza un izsmalcināta kā saudzējams zieds, bet reizē – ļoti mērķtiecīga un darbīga.
Draugiem Facebook Twitter Google+