Gunārs Indārs: Nedrīkst izlikties, ka Latvijai bēgļu krīzē nav izvēles 6
No Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas plūst bēgļu straumes, un daudzi no viņiem cer sākt jaunu dzīvi Eiropā. Ko šajā situācijā, kas ietver dažādus riskus, darīt Latvijai? Izvēles ir ļoti dažādas, bet lēmumu pieņēmēji un ievērojama daļa inteliģences izliekas, ka variants ir tikai viens. Ar neveikliem skaidrojumiem un spēlēšanu uz emocijām tie cenšas sabiedrību aizrunāt, ka bēgļi un par bēgļiem uzdevušies migranti – tas ir tikai un vienīgi labi. Taču ir virkne aspektu, no kuru apspriešanas imigrācijas aizstāvji cenšas izvairīties.
Mediju greizais spogulis
Pašreizējam emigrācijas vilnim ir daudz seju. Par vienu no tām visas pasaules medijos un augsta līmeņa diskusijās pirms vairākiem mēnešiem kļuva sīriešu zēns, kurš noslīka ceļā no Sīrijas uz Grieķiju. Ikviens bezjēdzīgi bojā gājis cilvēks ir traģēdija. Tomēr skumdina arī, ka dzīvojam laikā, kurā par būtiskiem jautājumiem tiek argumentēts šādi: parādi oponentam sirdi plosošu bildīti, un, ja oponents neuzskata, ka spēlēšana uz emocijām atbilst labai diskusiju praksei, viņš riskē tikt nosaukts par bezsirdi.
Daudzi ārzemju un vietējie mediji ir pilni ar stāstiem par ļaudīm, kuri labsirdīgajiem eiropiešiem būtu jāuzņem. Tās valstis, kurās sabiedrības un politisko aprindu noskaņojums pret migrantiem ir piesardzīgs, tiek kauninātas par ksenofobiju, rasismu vai Eiropas vērtību nepieņemšanu. Visas bažas par masveida imigrācijas sekām, kuru pamatā ir arī vēsturiskā pieredze, neskaitās. Tos, kuri migrantus neuzņems labprātīgi, to darīt piespiedīs, pie viena cenšoties pārliecināt, ka notiekošais patiesībā ir labi mums pašiem.
Mediju reportāžās no migrācijas krīzes skartajām vietām ir redzams, ka lielais vairums bēgošo ir gados jauni vīrieši. Dzimumu disproporciju parāda arī ANO Bēgļu aģentūras dati. Taču BBC ziņu vietnē ievietotajos materiālos vairumā gadījumu ir attēloti bērni. Un neba nu šis ir vienīgais medijs, kas apzināti vai neapzināti ir izvēlējies šādu pieeju. Tiesības glābties cilvēkiem ir neatkarīgi no dzimuma, bet vai tiešām šie vīrieši ir atstājuši savas ģimenes nedrošajās zemēs, lai paši dotos lūkoties Eiropu? Žurnālisti uz to nereti vairās norādīt, savukārt komentētāji nekonkrēti izlokās.
Līdzcietība ir atbalstāma, taču, ja tā tiek veidota ar manipulatīvām metodēm, tad jautājums ir – kāpēc? Vai tas tiešām ir vienīgi cilvēcības vārdā? Pateicoties šim emigrācijas vilnim, cilvēku kontrabandistu tīkli zeļ.[iii] Eiropas nespēja iebraucēju plūsmu kontrolēt kopā ar imigrantu tiešu vai netiešu aicināšanu šiem kriminālajiem biznesiem tikai palīdz.
