Mobilā versija
0.0°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
27. augusts, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Cik ilgi vēl? (8)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Manuprāt, mums vienreiz ir jāpieliek punkts šim jautājumam, un ir jāuzsāk šī nama būvniecība. Okupācijas muzejs ir ļoti nozīmīgs Latvijas valstij, ir nepieciešama telpu paplašināšana, un šim muzejam ir jākļūst par zināmā mērā tādu dāvanu Latvijas simtgadei 2018. gadā. Un tāpēc, manuprāt, jāizbeidz šīs brīžiem politiskās, brīžiem arhitektoniskās debates par šo jautājumu, un jāiet ir uz priekšu,” tā teica prezidents Raimonds Vējonis pēc vizītes Okupācijas muzejā 4. augustā.

Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, kultūras ministre, ārlietu ministrs, Rīgas mērs – visi ir publiski izteikušies, cik svarīgi ir veikt Okupācijas muzeja pārbūvi, izpildot pirms daudziem gadiem izklāstīto, publiski apspriesto un visās instancēs apstiprināto ieceri.

Hibrīdkaru vai informācijas karu nav izgudrojuši cilvēki ar vajāšanas māniju – tas ir reāls drauds vairākos līmeņos mūsu tautai, mūsu valstij un mūsu Eiropai.

Ne par velti Eiropas Savienība izveidojusi stratēģiskās komunikācijas komandu cīņai informācijas karā, un ne par velti Rīgā pagājušā nedēļā atvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, viens no kura mērķiem ir cīņa pret Krievijas īstenoto propagandu.

Latvijas Okupācijas muzejs spēlē svarīgu lomu, skaidrojot mūsu vēsturi ārzemniekiem un cīnoties pret mankurtismu latviešos. Šodienas apstākļos tieši Okupācijas muzejs ir tā vieta, kur jāved (un patiešam ved) citu valstu vadītājus un vēstniekus.

Bet, nezin kāpēc, mums cenšas iestāstīt, ka tas viss nav svarīgi, un ka drīkst iznīcināt Okupācijas muzeju, lai izglābtu vienu no 400 padomju modernisma arhitektūras objektiem Latvijā.

Tas nekas, ka pati Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir atkārtoti izvērtējusi Okupācijas muzeja esošās ēkas kultūrvēsturisko vērtību kā 7 no 10, kas nozīmē, ka tā nevar pretendēt uz kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu.

Tas nekas, ka ēka nav nedz tāda, kā bija plānota, nedz tāda, ko uzcēla – vēsturisko patiesīgumu iznīcināja jau 1996. gadā, kad nojauca pusi no ziemeļaustrumu spārna, lai netraucētu Melngalvju namam.

Tas nekas, ka arhitekta Gunāra Birkerta minimālistiskā koncepcija netraucē esošai ēkai dzīvot, bet ar gaišo piebūvi rāda mūsu attieksmi pret okupācijas periodu, kuru simbolizē pelēkā ēkas daļa. Bija ciešanas, bet mēs pārdzīvojam, un esam nolemti apgaismotai nākotnei.

Tas nekas, ka esošā ēka ir visjaunākā ēka Latviešu strēlnieku laukumā, un ka tā nekādi neiekļaujas Rīgas vēsturiskā centra UNESCO aizsargātajā mantojumā, kas definēts kā: “viduslaiku kodola vēsturisko stilu arhitektūras pieminekļi”, “bulvāru pusapļi”, “bijušās priekšpilsētas ar 18. līdz 20. gs. ēkām.”

Kā teica arhitektūras profesors Jānis Krastiņš par citu būvprojektu: “Ēka ir vēsturiska, tomēr konkrētā vides kontekstā uztverama kā svešķermenis un ir likumsakarīgi, ka tai apkārt attīstās apbūve. Ēka šobrīd nav izmantojama, tādēļ nepieciešams izmaiņas, kas ļauj ēkai funkcionēt.”

Cik ilgi vēl var muļļāties? Vienreiz ir jāpieliek punkts, un ir jāuzsāk Nākotnes nama būvniecība!

Autors ir Latvijas Okupācijas muzeja direktors

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Nākotnes nama gaišais starojums Atbildēt

    Nāgelim taisnība – gaišā piebūve noteikti jāceļ! Tur varēs izvietot stāstus par MELNĪŠIEM, kas jau klauvē pie mūsu namdurvīm. Mākslinieciskam kontrastam, kā sacīt jāsaka …

  2. Vēl Latvijas valdošo aprindās ir joprojam liškīgi gatavi izpatikt savas zemes izvarotājiem nekā pieminēt un aizstāvēt savas zemes tragisko vēsturi. Okupacijas mūsdienu kolaboranti te joprojām ieńem bremzējošu lomu

  3. kur bija tie slavenie arhitekti,Okupācijas muzeja piebūves pretinieki tad, kad Vecrīgā tika būvēti tajā galīgi neiederīgie tirdzniecības monstri? Tad mutes bija ciet.

  4. Z.Gaile ir izcila (!) arhitekye, viņai ir taisnība. Nožēlojami, ka šajā lietā iejaucas cilvēki, kuri domā tikai par savu ērtību nodrošināšanu.

  5. kremļa pakalpiņi prot “nobumbulēt” līdz bezgalībai …

  6. kas i', ko čammājās? Atbildēt

    “Cik ilgi vēl var muļļāties? Vienreiz ir jāpieliek punkts, un ir jāuzsāk Nākotnes nama būvniecība!” Mēbeles gaišās nākotnes kabinetiem jau pasūtinātas, dzeramie topošā svētuma apmazgāšanai izvēlēti!

  7. Cik ilgi vēl uzturēsim “bāreņu tautas sindromu”? Lūgtum, uz Stūra māju – visas iespējas izvērsties!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Es sameklēšu mums darbinieku!

Pašlaik Latvijā trūkst visu kvalifikāciju darbinieku – gan augstākā un vidējā līmeņa, kā arī nepietiek mazkvalificētu darbinieku. To intervijā LTV pirmdien atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. 60% no aptaujātajiem LTRK biedriem atzinuši, ka saskaras ar darbaspēka trūkumu, 80% uzņēmēju pauduši atbalstu ārvalstu studentu iesaistei Latvijas darba tirgū. 90% aptaujāto uzņēmumu uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt augstskolu studiju programmas, koncentrējoties uz tām specialitātēm, kuru trūkst visvairāk. Viņš minēja, ka, piemēram, viens no Latvijā straujāk augošajiem sektoriem ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) joma. Būtu nepieciešams, lai augstskolu IKT jomā ik gadu pabeigtu ap 3000 jauno speciālistu, taču šobrīd gadā šo specialitāti iegūst vien 500-600 absolventi.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+