Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. aprīlis, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Ideālisms, naivums, muļķība… vai kas cits? (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gunārs Nāgels

Vai viegli būt latvietim? Visbiežāk jēdziens viegli saistīts ar ekonomisko labklājību, bet šoreiz jautājums nav par ērtībām. Jautājums ir par garīgām vērtībām un par atbildību pret savu tautu. Nav nekas slikts meklēt materiālus labumus un dzīves ērtības, bet vienmēr jāpatur prātā cena.

Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija, cerams, beidzot tiks pie nopietnas darbības, un palīdzēs mums saprast nodevības izmērus un motīvus. Protams, svarīgākie dokumenti ir sen jau iznīcināti vai aizvesti uz Maskavu un nav mūsu pētniekiem pieejami. Bet ir ļoti grūti izdzēst pilnīgi visas pēdas, un čekas pagātnes rīcība tiks celta gaismā gan pateicoties komisijas darbam, gan citu mūsu pētnieku darbam.

Bet kāpēc ir jau pagājis tik ilgs laiks kopš neatkarības atgūšanas un ir tik maz rezultātu ko uzrādīt? Atbildi, protams, nav grūti minēt, ja atceramies atslēgvārdus: Kam tas ir izdevīgi?

Mēs zinām daudz par čekas metodēm padomju impērijā un arī ārpus tās. Čekas palīgi nav visi bāžami vienā maisā, (un, noteikti, paši svarīgākie nebūs atrodami nevienā maisā). Daži palīdzēja aiz bailēm, daži aiz mantkārības, bet arī pietiekami daudzi aiz pārliecības. Un vēl daži – aiz muļķības.

Vai viegli būt latvietim? Ar lielo popularitāti, ko ieguvusi čekas lietu izpēte, mēdzam aizmirst, ka Latvija arī bija citas lielvaras – nacionālsociālistiskās Vācijas – upuris. Ja Maskavai Latvijā bija Stūra māja, tad Berlīnei bija Reimersa iela, un abas darīja visu iespējamo, lai iznīcinātu mūsu valsti. Latviešus ar varu vilka divos virzienos, un nebija daudz drosmīgo, kas uzstājās par savu tautu pret abiem iebrucējiem. Bet tomēr bija.

Diemžēl cīņa turpinās vēl šodien, un ir latvieši, kuri vai nu apzināti vai neapzināti kalpo mūsu ienaidniekam.
Nav viegli būt latvietim, jo mūsu dabīgā tieksme ir stūrgalvīgi strīdēties, neraugoties uz lielo bildi – mūsu tautas izdzīvošana. Neaizmirsīsim, ka ne visi mūsu ienaidnieki ir formas tērpos un nēsā šaujamieročus. Ja godīgie zaļie vīriņi ieņēma Krimu un anektēja to Krievijai ar minimālu varas pielietošanu, tad nemānīsim sevi, ka esam droši dēļ NATO 5. panta.

Mums aktīvi jāpiestrādā, ne tikai, lai būtu tāda militārā vara, kas atsistu iespējamu uzbrukumu, bet vēl aktīvāk jāstrādā, lai mums būtu tādi sabiedrotie, kuriem ir griba mums palīdzēt.

Tas prasa nemitīgu informācijas kampaņu visos līmeņos, lai izskaidrotu mūsu sarežģīto vēsturi. Jāuzrunā ārzemju valsts vadītāji, diplomāti, militārais personālās, skolnieki. Tas ir lēns un grūts darbs, pilienu veidā cīnīties pret naudas kalniem, kas ir mūsu nelabvēļa rīcībā. Mēs un mūsu valsts tiekam apmeloti, un mēs nedrīkstam būt vāji šajā informācijas karā. Jo mērķis tiek atkārtoti deklarēts – atjaunot mūsu valsts okupāciju, ar visiem saistītiem reāliem cilvēku upuriem.

Kā tagad saprast mēģinājumus nopietni apgrūtināt vai pat apturēt mūsu informācijas kampaņu? Ideālisms, naivums, muļķība… vai kas cits?

Gunārs Nāgels
Laikraksta “Latvietis” redaktors
2015. g. 9. aprīlī

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Izteikšu versiju, ka aprindās, kas šo problēmu vīļā kā karstu kartupeli, pastāv neticība, ka latviešu tauta kartotēkas atklātību uzņems kā vēstures faktu, bet drīzāk kā ideālu sagraušanu par kaimiņiem vai tautā pat zināmiem, populāriem un mīlētiem cilvēkiem. Rezultātā var sākties “linča tiesas”, šo cilvēku pēcnācējiem tiks uzspiests “tautas nodevēja bērnu, mazbērnu” zīmogs un citādi trakumi. Tad jau visiem būs vienalga, ka “daži palīdzēja aiz bailēm, daži aiz mantkārības, … daudzi aiz pārliecības. Un vēl daži – aiz muļķības”. Komentāru sadaļas uzsprāgs no interneta “troļlu” sacītā utt. Protams, ka augstākās aprindās pastāv arī bailes -“ja nu tur arī es esmu”. Varēja taču pārliecināties, ja kādam bija šaubas. Čeka jau interesējās par cilvēkiem arī tad, kad kāds cits bija tai ko pačukstējis, un neteica, kāpēc tevi pratina. Es, protams, neticu, ka tāds ārprāts var sekot. Kaut kā nav dzirdēts, ka citās valstīs tā notiktu, bet mūsu augstais gals jau bieži lido citās sfērās.

  2. “Diemžēl cīņa turpinās vēl šodien, un ir latvieši, kuri vai nu apzināti vai neapzināti kalpo mūsu ienaidniekam.”
    ================================================================
    Kas tad ir tas naidnieks, par to pat zinātnieki strīdas:
    “Latvijas iedzīvotāju skaits tikai ceturtdaļgadsimta laikā ir samazinājies par 700 tūkstošiem cilvēku. Tikai ceturtdaļgadsimta laikā. Tāds iedzīvotāju skaita kritums bez kaut kādas karadarbības vai epidēmijām ir visai neierasta lieta.” LU profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, demogrāfs Pēteris Zvidriņš.
    (NRA, 26.jūnijs 2014)

  3. gan / gan / gan un jā!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (21)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+