Gunārs Nāgels
Gunārs Nāgels
Foto – Dainis Bušmanis

Gunārs Nāgels: Dīvainā patiesība par Krievijas skolām Latvijā 4

Trimdas latvieši jau no pašiem pirmajiem bēgļu gadiem rūpējās par bērnu izglītību. Dīpīšu nometnēs, kur koncentrēti dzīvoja latvieši, tika organizētas skolas, un šī tradīcija turpinājās vēlākos gados, kad lielākā daļa bēgļu bija pārcēlušies uz jaunām mītnes zemēm – ASV, Austrāliju, Kanādu u.c. Atšķirība tad bija tāda, ka bērni savu pamatizglītību ieguva mītnes zemes valodā, un katras pilsētas visās malās izkaisītie latvieši savus bērnus reiz nedēļā sūtīja uz sestdienas skolu vai svētdienas skolu, kā kurā zemē bija ierasts.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Šāda aina ir pirmā lieta, kas nāk prātā, dzirdot, ka kāda valsts rūpēsies par savas tautas piederīgiem, rīkojot svešā zemē svētdienas skolas, lai vismaz reizi nedēļā bērni varētu iegūt pilnvērtīgas mācības savā dzimtajā valodā.

Patiesība ir tomēr dīvaināka, jo tieši šādu plānu LNT raidījumā 900 sekundes atklāja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Reizē viņš arī brīdināja, ka pašvaldību finansētās skolas nav gatavas pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, ņemot vērā tiesības saņemt izglītību arī minoritāšu valodās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piezīmēsim, ka Krievijas Latviešu operācija 1937./1938. gadā sekmīgi tika galā ar latviešu skolām Krievijā. Iekšlietu tautas komisārs Nikolajs Ježovs bija 1937. gadā devis rīkojumu, lai viņam paziņo, starp citu, par dažādām latviešu mācību iestādēm un lai sagatavo to vadītāju un aktīvistu arestus. Tam parasti sekoja nošaušana. Šo operāciju Latvijā pieminam katru gadu decembra pirmajā svētdienā – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā. Kā tad ir šodien ar tiesībām dzīviem paliekušajiem latviešiem Krievijā saņemt izglītību savā minoritātes valodā?

Liekot to pie malas, atslēga ir vēstnieka piebildē, ka šajās svētdienas skolās “mācības būs pēc Krievijas standartiem”. Tad uzreiz jāprasa – vai pēc Krievijas pedagoģiskiem standartiem, vai Krievijas ideoloģiskiem standartiem? Vai Krievija ir patiešām sākusi bažīties par iespējamu savas ietekmes mazināšanu Latvijas skolās, kur ir krievu mācību valoda?

Latvijā nav nekādu grūtību iemācīties un uzturēt labas krievu valodas zināšanas. Ko tad šīs skolas dos? Vēstnieks tuvākā laikā pārrunāšot skolu jautājumu ar Latvijas izglītības ministri. Tad jācer, ka ministrei izdosies iegūt vairāk informācijas par šo ietekmes palielināšanas soli, ko Krievija cer spert visās trīs Baltijas valstīs.

Vai mēs patiešām to pieļausim?

Dr. Gunārs Nāgels

Laikraksta „Latvietis“ redaktors

www.laikraksts.com

2014. g. 30. janvārī