×
Mobilā versija
Brīdinājums +20.1°C
Ilvija, Marlēna, Ziedone
Ceturtdiena, 24. maijs, 2018
16. marts, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: “Kauliņi beidzot ir mesti” (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Atkal pienācis tas datums, kad, kā katru gadu, piepildīsies Krievijas cerības, ka latvieši tai brīvprātīgi izmetīs āķi, uz ko varēs uzkarināt melus gan par āķa izmetējiem, gan par latviešu tautu un Latvijas valsti.

Visu problēmu pamatā ir tas, ka daudzi Latvijā nesaprot, cik Rietumos ienīsts ir jebkas, kam piekarināta birka “SS”. Un ir pilnīgi vienalga, ka no leģiona apzīmējuma “Latviešu SS brīvprātīgo leģions” (Lettische SS-Freiwilligen-Legion) vienīgā patiesība ir vārdam “Latviešu”. Leģions nebija nedz īsts SS (jo latvieši nav pareizās rases cilvēki), nedz arī “brīvprātīgs”, par ko liecina Iesaukšanas pavēle (Einberufungsbefehl), ko var apskatīt Latvijas Okupācijas muzejā. Par palīdzību izvairīties no iesaukšanas vācieši arī izpildīja nāves sodu.

Latviešiem ir skaidrs, ka, arī ja bija iesaukti Lielvācijas bruņotajos spēkos, tie nepiedalīsies cīņā PAR Lielvāciju, bet gan PRET sarkanarmijas atgriešanos Latvijā. Jo visiem bija skaidrs, ko tās atgriešanās nozīmēs.

Jauniesauktā vēstule sievai 1944. gada septembrī: “Kauliņi beidzot ir mesti! Tagad izšķirsies: būt vai nebūt! Rīt agri mums jaunajiem jāiet uz kommisiju, tad mūs sūtīs uz Abrenes ielas kazarmēs un tad mūsu ceļš vedīs pret boļševikiem. (..) Galva augšā! Nekādu asaru! Nekāds izmisums! Labāk lūpās cieta spīts! Vēl jau viss nav zaudēts. Kaut arī ienaidnieks ar savām masām un milzīgo materiālu trako, tad tomēr cerība ir un cerībai jābūt. Es skaidri apzinos, cik smags man šis gājiens būs un ka bailēs nodrebēs sirds, bet tam, arī to es skaidri šobrīd jūtu, es tikšu pāri, jo es taču zinu, kā dēļ tas notiek: es gara acīm redzu, kā patlaban abi mīļie meitenīši savās gultiņās guļ – tad labāk tikt boļševiku granātas saplosītam, nekā ļaut netīrām rokām šo dievišķo mieru traucēt!”

Pirms 70 gadiem nebija nekāds informācijas laikmets. 1930. gados Latvijas presē nerakstīja par genocīdu pret latviešu tautu, tā saukto “Latviešu akciju”, kas notika turpat kaimiņos Padomju savienībā, un tāpēc lielākā daļa latviešu tautas par to nekā nezināja. Kara laikā vēl vairāk ierobežoja informācijas izplatīšanu, un Vācijas veikto masu slepkavību Latvijas teritorijā pilnais apmērs atklājās tikai vēlāk.

Tur arī veidojās šis stāsts, ko katrs cenšas vilkt sev izdevīgā virzienā: brīvības cīnītāji – upuri – fašisma rokaspuiši. Te ir kailā cīņa par pasaules domas ietekmēšanu, un mēs šo cīņu neuzvarēsim ne ar puspatiesībām, ne ar vēsturnieku dziļi pamatotiem, bet nesalasāmiem paskaidrojumiem.

Īsi, kodolīgi un trāpīgi. Tādas ir informācijas kara triecienvienības, kurām tikai seko smagā artilērija – vēsturnieki. Acīmredzot, šī kara māksla mums vēl jāapgūst.

Gunārs Nāgels
Laikraksta “Latvietis” redaktors
2015.gada 15.martā

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. ................. Atbildēt

    nezināja vienu, ka divi islamsiti izkauj Eiropu

  2. Par velti ir mēģinājumi adalīt mūsu ieroču-SS karavīrus no vacu armijas! Tikai vācijas uzvara 2p.k. būtu arī mūsu uzvara! To kas ir pasaulē noticis ar to saucamo savbiedroto uzvaru,tagad ir skaidri redzams
    Visas šodienas nejēdzības pasaulē ir iespejamas ir pateicoties sabiedroto uzvarai un vācijas bojā ejai 2p.k. rezultatā!!!

  3. Latvijas brivibas cinitajiem! Bet legiona viri kamer tie bija legiona sastava tadi nebija un ari nevareja but…. Vienalga ka vini to butu gribejusi. Legions piedereja vacu okupantiem un bija paklausigs okupantu ne latviesu pavelem. Legionariem ka paklausigiem zaldatiem bija tas jaizpilda. Legions darija to ko vaciesi tam lika un ne to ko latviesi iecereja un sirdi sapnoja. Tikai sabrukot legionam vareja latviesi darit to ko tie velejas pec saviem, ne svesnieku noteikumiem. Tad vareja rikoties ka patrioti kuri gatavii mirt par Latvijas sapni. Un ta ari notika.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vai sāksies datu plūdi?

No 25. maija Eiropas Savienības valstīs tiek piemērota ES Vispārīgā datu aizsardzības regula. Lai gan tā stājās spēkā jau pirms diviem gadiem, tomēr Latvijas valsts institūcijas nav steigušās regulu saskaņot ar mūsu valsts normatīvajiem dokumentiem. Tieslietu ministrija Saeimā iesniegusi jaunu Personas datu apstrādes likuma projektu, ar kuru paredzēts aizvietot patlaban spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Taču likumprojekts patlaban tiek skatīts Saeimas Juridiskajā komisijā tikai pirms otrā lasījuma un līdz 25. maijam galīgajā lasījumā to nepaspēs pieņemt. Arī daudzas iestādes un uzņēmumi atzinuši, ka nav gatavi regulas ieviešanai. Uzņēmēji uztraucas, piemēram, par regulas nosacījumiem, ka uzraugi no 25. maija varot ierasties ikvienā uzņēmumā un iestādē un pieprasīt parādīt, kādā veidā tiek ievērota Vispārīgā datu aizsardzības regula, arī tad, ja nav nevienas sūdzības vai aizdomu par datu noplūdi vai nozaudēšanu.

Vai baidāties, ka sausais pavasaris ietekmēs jūsu dārza ražu?
Draugiem Facebook Twitter Google+