Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
14. oktobris, 2015
Drukāt

Gunārs Nāgels: Kur politiski represētos godinās vispirms – Rīgā vai Maskavā? (5)

Foto: LETAFoto: LETA

Gunārs Nāgels

Mēs visi zinām, ka šodienas Krievija slavē Staļinu, un neuzskata, ka būtu bijušas kādas nepelnītas politiskas represijas. Krievija dzēš no tautas atmiņas jebkādas ziņas par represijām. Toties Latvijā mēs aktīvi stāstam par okupācijas laika noziegumiem, un pienācīgi godinām mūsu represēto piemiņu.

Bet tas, ko mēs visi zinām, ne vienmēr gluži atbilst patiesībai.

Jā, Staļina reabilitācija un vēstures notušēšana ir patreizējās Krievijas realitāte, par ko mums ir pamats nopietni nobažīties. Tāpēc vēl jo vairāk ir pārsteidzošs Krievijas prezidenta Putina 30. septembra dekrēts (Ukazs) nr. 487 “Par politisko represiju upuru memoriāla celtniecību”, kurš publicēts Krievijas oficiālā juridiskās informācijas tīmekļa portālā*.

Dekrēts liek Maskavā celt skulptora G. V. Franguļana projektu Sēru siena (Стена скорби), un uzdod Krievijas valdībai atrast finansiālos līdzekļus to īstenot.

Borisa Jeļcina kapa pieminekļa autors Georgijs Franguļans uzvarēja memoriāla metu konkursu, un ir paredzēts, ka Sēru sienu uzcels Sadovajas-Spaskajas ielas un Saharova avēnijas krustojumā līdz 2016. gada oktobra beigām. Pieminekļa autors Sēru sienas aprakstā saka: “Piemineklis kļūs par brīdinājumu nākamajām paaudzēm, ka autoritārās politikas traģiskās sekas skar visus, un var tikt atkārtotas jebkurā brīdī.”

Saprotams, ka Komunistiskā partija nav apmierināta ar pārmetumiem par tās pagātnes nedarbiem, un pastāv uz to, ka jebkurš memoriāls pieminētu ne tikai padomju laika netaisnīgi represētos, bet arī citu režīmu upurus.

Ziņas par šo dekrētu ir plaši publicētas Krievijas medijos, bet citur pasaulē tas tikpat kā netiek minēts. Iespējams, tas ir dēļ zināmas skepses par prezidenta Putina motīviem atbalstīt šādu pieminekli.

Sēru siena Maskavā paredzēta vēl lielāka par Kristapa Ģelža Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu, kuru valdības rīcības plānā paredzēts uzcelt pie Latvijas Okupācijas muzeja piebūves Latviešu strēlnieku laukumā pašā Rīgas centrā līdz 2017. gada 1. jūlijam. Diemžēl Rīgas pilsētas birokrātija sekmīgi cīnās pret memoriāla kompleksa realizēšanu.

Vai patiešām politiski represēto upuru piemineklis tiks uzcelts Maskavā pirms to uzcels Rīgā? Tas būtu neizsakāms kauns Rīgai.

* http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001201509300028

Gunārs Nāgels

Laikraksta “Latvietis” redaktors

2015. g. 14. oktobrī

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Paldies LA un Nāgela k-gam par apskatīto tēmu.Bet jājautā KURŠ tad Rīgā to cels? Jūs taču nedomājat,ka Ušaks,SC un Co?!Cik tad to represēto ir palicis?Bet par to Zolitūdi gan ir jātaisa milzu troksnis,jo tur gāja bojā pārsvarā tā krievu raj,krievi un tas jau ir Ušaka elektorāts.Man ir kauns par savu valsti,par politiķiem starp kuriem neredzu NEVIENU ! patriotu kuri pieprasītu pienācīgu / ne ķieģeli!/ pieminekli kaut pēc 66 gadiem Gulaga bērniem un bojā gājušiem.Tur bija simtiem tūkstoši !!Kur liks Ušaks pēc tam to pagaidu pieminekli par 50000eir.?
    VAI RĪGA VĒL IR LATVIJAS GALVASPILSĒTA,jebšu Maskavas piepilsēta?
    Taču necenzēsiet,darbojas vēl 100.p.?

  2. Jēga ir tikai jaunās paaudzes ētiskā audzināšanā.Lai,iespējami mazāk,būtu reliģisko fanātiķu,krāpnieku un citu neliešu.

  3. Pēc patreizejās sistēmas sanāk ka par padomju okupantu represijam atbildīga ir neatkarīgā Latvijas valsts,jo viņa to pierāda to maksajot kompensācijas arī padomju periodā reabilitētajiem režīma upuriem,līdz ar to pierādot ka šie.cilvēki ir represēti kļūdaini un nekādu darbību pret okupantiem nav veikuši,bet vēlākā periodā ir kļuvuši par aktīviem okupācijas režīma atbalstītajiem.Par kādiem varoņdarbiem viņi tiek slavinati un par kādiem nopelniem valsts neatkarības labā viņiem ir piešķirti dažādi bonusi?Tā pat nav saprotama nemītīga Černobiļas upuru atbalstīšana,vienlaicīgi vēršot represijas pret kaitīgajos darbos saslimušajiem,atņemot viņiem apdrošināšanas atlīdzību un ārstniecības iespējas.

  4. “Jā, Staļina reabilitācija un vēstures notušēšana ir patreizējās Krievijas realitāte, par ko mums ir pamats nopietni nobažīties. Tāpēc vēl jo vairāk ir pārsteidzošs Krievijas prezidenta Putina 30. septembra dekrēts (Ukazs) nr. 487 “Par politisko represiju upuru memoriāla celtniecību”, kurš publicēts Krievijas oficiālā juridiskās informācijas tīmekļa portālā*.”

    Vai gadījumā nav tā, ka šis fakts autoram šķiet pārsteidzošs tāpēc, ka viņa viedoklis, ka”vēstures notušēšana ir patreizējās Krievijas realitāte” ir kļūdains vai pat melīgs. Vai autors pats nesaskata situācijas pretrunīgumu? Ja jau būvē pieminekli un ,starp citu, katru gadu piemin un oficiālas personas liek ziedus pie jau esošajām represēto piemiņas vietām, tad par kādu noliegšanu un notušēšanu var būt runa? No kurienes rodas šis viedoklis? Tas, ka Krievijā ne visi viennozīmīgi negatīvi uztver Staļina darbību , manuprāt, vēl nav pamats , lai apgalvotu, ka tur oficiāli attaisno represijas un noliedz pagātni. Bet vai nerodas aizdomas, ka kādam Latvijā un arī citur pasaulē( kur “tas tikpat kā netiek minēts”)ir izdevīgi veidot sabiedrībā šo viedokli, ka “Staļina reabilitācija un vēstures notušēšana ir patreizējās Krievijas realitāte”?

    • Tas ir ārprāts ko esat samurgojis!Pašā krievijā nez vai Putins labāku piarsčiku sev atrast?Jūs vispār sekojat kaut “meļkom”kas notiek Krievijā? Kopš kura laika var ticēt tam ko gvelž Putins?Viņš jau sākumā melsa,ka Krimā nav viņa zaldafonu,kad Krimu sagrāba,tad gan atzinās.No kuras alas izlīdāt/

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+