Gunārs Nāgels: Maldu kampaņa ap Pilsonības likumu 0
Kad Saeima ir pieņēmusi grozījumus Pilsonības likumā, sākusies lielā kampaņa, lai pierunātu Valsts prezidentu Andri Bērziņu tos neizsludināt. Maldu kampaņa bieži izmanto demagoģijas vienkāršāko paņēmienu – piedēvēt pretiniekam to, ko tas vispār nekad nav apgalvojis.
Laikrakstā “Diena” 14. maijā lasām komentētāja Sandra Toča raksta virsrakstu: “Ar ko Krievijas latvieši ir sliktāki par Austrālijas latviešiem?” Netiek norādīts, kādā veidā šāds apgalvojums parādītos jaunā Pilsonības likumā. Tāda apgalvojuma vienkārši tur nav. Tā sauktais “trimdinieku” pants (8. prim), kas atļauj trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, atļauj dubultās pilsonības izveidošanu neatkarīgi no tā, kuras citas valsts pilsonība trimdiniekam jau ir. Vienalga – Austrālijas latvietis, Krievijas latvietis, Albānijas latvietis, Baltkrievijas latvietis.
Šos pašus maldus lasām “Saskaņas centra” Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova rakstā krievu valodas laikraksta “Vesti segodņa” 13. maija izdevumā, kur viņš apgalvo: “Tas ir, hipotētiskais latvietis, kurš dzīvo Albānijā (NATO dalībvalstī, kas atbilst likuma prasībām), saņems LR pasi, bet viņa tautas brālis, kurš dzīvo Baltkrievijā, to noteikti nevarēs saņemt.” Deputāts laikam nav izlasījis vai nav sapratis Pilsonības likuma tekstu.
Ierobežojumi gan pastāv valstu grupai, kuru pilsonību (vai pavalstniecību) var pieņemt Latvijas pilsonis, nezaudējot jau esošo Latvijas pilsonību.
Drīkstēs, piemēram, pieņemt NATO dalībvalstu pilsonību, kā arī Austrālijas, bet ne Baltkrievijas vai Krievijas. Ja atceramies, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir dažādas sankcijas pret Baltkrieviju, tad liekas groteskas deputāta Kabanova sūdzības par ierobežojumiem sakarā ar dubultpilsonību ar Baltkrieviju. Vai tad dubultpilsonis veiks sankcijas pats pret sevi?
Saskaņieši piedēvē likuma atbalstītājiem latviešu šķirošanu “pareizos” un “nepareizos” atkarībā no dzīvesvietas, bet patiesībā šķirošana ir tikai pēc valstspiederības. Vai kāds nopietni apgalvos, ka nesaskaņas un draudi Latvijai ir tikpat lieli no Austrālijas valsts, kur es esmu dzimis, kā no Krievijas valsts, kas vēl šodien uzskata, ka 1940. gada militārais uzbrukums Latvijas teritorijai un sekojošā okupācija nebija ne uzbrukums, ne okupācija.
Protams, “Saskaņas centra” deputāti debatēs par Pilsonības likuma grozījumiem nekautrējās īpatnējā veidā iztulkot Latvijas vēsturi. Deputāts Ivans Klementjevs teica: “Okupēt var kaut ko ar ieročiem rokās. Vienkārši ieiet zālē un pateikt, ka mēs okupējam to zāli, nevar. Un mēs par to jau runājām 22 gadus, un nevaram tikt galā.” Tātad nogalinātie Latvijas robežsargi un padomju tanki Rīgas centrā 1940. gadā nekvalificējās kā “ar ieročiem rokās”?
Visi klātesošie deputāti, arī visi “Saskaņas centra” deputāti atbalstīja pantu ar neierobežoto dubultpilsonības izveidošanu “trimdiniekiem”, bet tagad, liekas, aizmirsuši, par ko paši balsojuši.
Gunārs Nāgels, Austrālijas laikraksta “Latvietis” redaktors
