Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. maijs, 2013
Drukāt

Gunārs Nāgels: Otrais pasaules karš nebeidzās ne 8., ne 9. maijā

Foto - LETAFoto - LETA

Vai Otrais pasaules karš patiesībā beidzās 8. vai 9. maijā? Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju sadalās divās pretējās nometnēs, izvēloties vienu vai otru no šiem datumiem.

 

 

 

9. maija piekritēji pulcēsies ceturtdien Uzvaras parkā, taču ne lai svinētu Latvijas valsts uzvaru pār bermontiešiem (tādēļ Uzvaras parks ieguva savu nosaukumu jau 1923. gadā), bet gan lai svinētu Krievijas impērijas uzvaru pār Vakareiropu. Oficiāli runās par nacisma sagrāvi, bet vēlme atkarot visu kādreizējo Krievijas impēriju būs nepārprotama.

8. maija piekritēji norādīs uz faktu, ka Vācija parakstīja bezierunu kapitulāciju Reimsā, Francijā 7. maijā un vēlreiz Berlīnē 8. maijā. Šī otrā parak-stīšanās notika īsi pirms pusnakts pēc Berlīnes laika, kad bija jau 9. maijs pēc Maskavas laika.

Latvijā 8. maijs ir oficiāli atzīmējams kā Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tātad varēsim sagaidīt, ka 8. maijā būs Latvijas karogu alejas pie Brīvības pieminekļa un citās atceres vietās. Nāks vecie leģionāri un viņu ģimenes locekļi pieminēt pretlikumīgi Vācijas kara pulkos iesauktos zēnus, kuri krita vienas svešās varas vārdā. Nāks vecie sarkanarmieši un viņu ģimenes locekļi pieminēt pretlikumīgi sarkan
armijā iesauktos zēnus, kuri krita citas svešās varas vārdā. Nāks visa latviešu tauta pieminēt mūsu Otrā pasaules kara upurus gan militāros, gan civilos, kas skaitāmi ne simtos, ne tūkstošos, ne desmittūkstošos, bet gan simttūkstošos. Vai arī nenāks?

Izplatīts ir mīts, ka Latvija nepretojās Padomju okupācijai 1940. gadā. Tas izrāda necieņu Latvijas pirmajiem upuriem pret Padomju Savienību Otrajā pasaules karā.

Laužot draudzības un sadarbības līgumu ar Latviju, padomju bruņotie spēki sāka nepieteiktu karu pret Latvijas valsti, šķērsojot Latvijas robežu Masļenkos naktī uz 1940. g. 15. jūniju un uzbrūkot III. Abrenes bataljona 2. un 3. sardzei.

Cīņās krita Jānis Macītis, Pēteris Cimuška, Kārlis Beizaks un sardzes priekšnieka Friča Puriņa sieva Hermīne. Puriņa dēls Voldis vēlāk mira no uzbrukumā gūtajiem ievainojumiem. Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis divas dienas vēlāk, 16. jūnijā, izbeidza šo karu, paziņojot Latvijas valsts faktisko bezierunu padošanos iebrucējam. 8. maijā pieminēsim arī Masļenku upurus.

Un kad patiesībā beidzās Otrais pasaules karš? Tas beidzās 1945. gada 2. septembrī, kad Japāna parakstīja padošanos sabiedrotajiem.

Dr. Gunārs Nāgels, laikraksta “Latvietis” redaktors

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+