Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. oktobris, 2015
Drukāt

Gunta Ancāne: Mums visiem mūsu valstī jārunā tikai latviski. Tad no bēgļiem nebūs jābaidās (20)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Nobijušies – tādi šobrīd izskatās latvieši, kad tiek skarts bēgļu jautājums. Kāpēc ir šāda sabiedrības reakcija, kas dažkārt vērtējama pat kā agresīva, skaidro profesore, daktere, Eiropas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas ārstu asociācijas prezidente Gunta Ancāne.

“Saasinātā bēgļu situācija šobrīd rada mūsos bailes, bet tās nav bailes par rītdienu – no tā, kas notiks nākotnē. Tās ir bailes no tā, kas notiek šodien. Acīmredzama ir mūsu līdzšinējā neveiksme spēcīgas un stabilas valsts identitātes veidošanā – valstī, kuru sauc Latvija. Šeit latviešu valodas skanējumam jābūt tikpat pašsaprotamam kā Vācijā, Polijā u. tml. Mums šobrīd nav šā drošā pamata, daudziem ir šaubas par savu identitāti un piederību,” skaidro profesore, daktere Gunta Ancāne.

Viņasprāt, valsti šobrīd “notur” tikai daļa iedzīvotāju – tie, kam rūp Latvija kā vieta, kur var brīvi, saskaņā ar savu identitāti augt un attīstīties, brīvi noteikt savu likteni ar vēlmi piederēt Latvijas tautai un piedalīties tās likteņa veidošanā. “Tie ir aktīvie un enerģiskie, kas strādā, dara, reizēm kļūdās, ceļas un dara atkal, veic daudziem nepieciešamus darbus, stājas Zemessardzē, ar to rādot, ka lieli un diži darbi cilvēkiem ir pa spēkam arī teritoriāli nelielā valstī. Tie ir tie, kas saprot: sava valsts – tā ir brīvība, brīvība dzīvot, augt un attīstīties savā kultūras un vērtību sistēmas vidē. Jebkurā citā valstī ir jāpakļaujas citu izveidotajiem dzīves noteikumiem,” uzskata profesore Gunta Ancāne.

Profesore turpinot norāda, ka spēcīgas valsts iekšējā, emocionālā struktūra ietver sevī arī valodu – valsts valodu. Valsts spēks ir arī faktā, ka, pārbraucot robežu, ir dzirdama valsts valoda. Valoda un tradīcijas ir tās, kas satur cilvēkus kopā. Citāts no Satversmes komentāriem ir daiļrunīgs: “Latviešu nācija, izmantojot tautu pašnoteikšanās tiesības, izveidoja savu valsti, lai varētu brīvi noteikt savu likteni un dzīvot valstiskā vienībā, kur nācijas nacionāli kulturālā identitāte sakrīt ar valsts nacionāli kulturālo identitāti. Latvijas valsts nacionāli kulturālo identitāti lielā mērā nosaka latviešu valodas kā valsts valodas konstitucionālais rangs, jo latviešu valoda ir valsts nācijas valoda.”

Nebrīvības laiku ietekme

Jautājums par valodu ir arī tautas pašcieņas un vērtību jautājums. „Mēs gan kā tauta, gan kā atsevišķi cilvēki savās galvās neesam sakārtojuši vērtību jautājumu. Aizvien neprotam atšķirt patiesību no blēdības. Pieklājību jaucam ar pazemību un padevību, emociju izteikšanu – ar emociju “izgāšanu”. Vēstures notikumos bija situācijas, kad cilvēki (okupanti) ierodas pie mums ar vēstījumu, ka viņi nāk mūs atbrīvot un vēlas draudzēties. Tā gadījās, ka aizmirsām – nebijām viņus lūguši palīdzēt un neilgojāmies pēc viņu palīdzības. Mēs ātri vien pamanījām, ka tie, kas atnāca “palīdzēt”, patiesībā ērti iekārtojās un mūsu situācija ar viņu palīdzēšanu neuzlabojās, tieši otrādi – tā pasliktinājās. Mēs nonācām kontaktā ar cilvēkiem, kuri pieder citām tautām, kuriem sveša bija (ir?) eiropeiskā vērtību izpratne – manas tiesības beidzas tur, kur sākas otra cilvēka tiesības,” skaidro profesore.

“Mēs atļāvām “palīdzētājiem” aizmirst, ka viņi ir nākuši ar skaistiem vārdiem palīdzēt, un atļāvām te apmesties kā saimniekiem savā zemē. Un tas, ka viņi kļuva par saimniekiem mūsu zemē, visskaidrāk izpaudās faktā, ka latviešu valoda dažādos veidos tika nīcināta un pazemota, un nolikta otrā vietā, un tas diemžēl joprojām turpinās. Krievu valodas Latvijā joprojām ir par daudz.

Šobrīd ir tieši tā pati situācija ar bēgļiem: vārdi un darbi jeb ideāli izfantazētais un realitāte nesaskan – priekšplānā izvirzās skaisti vārdi par cilvēku tiesībām un humānismu. Bet patiesībā mēs jau redzam, ka jautājums ir sarežģītāks,” uzsver Gunta Ancāne. “Daudzi palīdzības meklētāji nenāk kā izmisuši cilvēki, kuri bezspēkā saļimst un jūtas pateicīgi par izrādīto mazāko laipnību viņu nelaimē. Nē! Viņi nāk ar prasībām. Viņi ierodas, konsekventi demonstrējot, ka viņu brīvības ir kaut kādā ziņā svarīgākas nekā to cilvēku tiesības, kuru palīdzību viņi lūdz. Ja mēs laikus neatgādināsim viņiem nepieciešamību respektēt to cilvēku tradīcijas, pie kā ierodas pat ne kā ciemiņi, bet palīdzības lūdzēji, mēs atkārtosim savas vēsturiskās kļūdas. Tādu mums diemžēl ir bijis pietiekami. Bet tauta, kuras likumi viņas pašas zemē netiek ievēroti, nevar tikt cienīta un neizbēgami tiks pazemota.”

Vēsturisko traumu emocionālās sekas

“Vēsturiskā neveiksme mūs ir nobiedējusi. Vai varat iedomāties kādu no lielajām un stiprajām valstīm, kurās pārliecinoši neskanētu valsts valoda? Pārbraucot robežu, mēs dzirdam, cik dziļi cienīta ir valsts valoda Zviedrijā, Polijā, Krievijā un arī Lietuvā un Igaunijā. Savukārt mēs esam tāda īpaša valsts, kurā valsts valoda netiek cienīta. Rezultātā – ja netiek cienīta valsts valoda, netiek cienīti arī tās valsts cilvēki. Ja iedziļināmies, tas patiesībā ir jautājums par “būt vai nebūt” tautai. Tas ir dzīvības un nāves jautājums – vai mēs pastāvēsim, vai asimilēsimies? Un situācijā, kad neesam tikuši galā ar šo pirmo vēstures doto uzdevumu, mēs jūtamies negatavi nākamajam,” par esošo situāciju stāsta Gunta Ancāne.

“Manuprāt, pirmā lieta, kas mums būtu jādara, – atklāti par to jārunā. Mēs esam nesekmīgi izgājuši pirmās klases vielu un tagad baidāmies no otrās klases uzdevumiem. Nevajag baidīties no otrās klases uzdevumiem, vajag apsēsties un apgūt pirmās klases vielu. Respektīvi, sakārtot attiecības savā zemē, sakārtot attiecības ar cilvēkiem, kuri runā citā, nevis valsts valodā. Atrisināt šo situāciju ar pašcieņu. Katram cilvēkam Latvijā, satiekoties ar ļaudīm, kuri šeit uzturas vismaz sešus mēnešus, sākot no šodienas, būtu jāatsakās lietot jebkuru citu valodu, izņemot valsts valodu,” par iespējamajiem risinājumiem teic Gunta Ancāne. “Arī tie, kuru mājas valoda ir cita, ja viņi dzīvo Latvijā, tad ir ieinteresēti, lai valsts ir stipra un vienota. Viena valoda sabiedriskajā telpā vieno cilvēkus. Tas ir spēks. Būtu labi, ja tie, kas mājās runā latviešu valodā, palīdzētu pārējiem, tad mēs būtu gatavi pārbaudījumam – integrēt kultūras, tradīciju un valodas vidē jaunienākušos, neapdraudot savas valsts iedzīvotāju labklājību.”

Rezumējot profesore uzsver, ka ir jārīkojas nekavējoties: “Ir pēdējais brīdis šo apstādināt, laiks sev pajautāt: “Vai mums ir pašcieņa? Vai ir lepnums un gods?” Ja mēs visi no rītdienas runāsim latviski, mēs iegūsim tikai cieņu. Šī cieņa, ko ieraudzīsim citu cilvēku acīs, ļaus lēnām attīstīties un izveidoties mūsu pašcieņai. Un tad mēs kā nobrieduši, pašcieņas pilni cilvēki sagaidīsim tos, kam mūsu palīdzība ir nepieciešama, jo zināsim, ka varam izveidot tādu struktūru, tādus likumus, kur, cienot otru cilvēku vajadzības un ērtības, nenoniecināsim paši savējās.”

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. "situācija šobrīd rada mūsos bailes" Atbildēt

    Valoda ir laba lieta, bet bise – vēl labāka! Eiropu kā pussprāgušu lopu pārņem parazīti un drīz tie būs arī Latvijā. Ja šodien viņi vēl, iespējams, sev izdzīvošanai nepieciešamo klaji nepieprasa, tad rīt kurkstošais vēders un salstošā pēcpuse liks to darīt. Rīt pieprasīs, bet parīt paņems bez prasīšanas. Vai Eiropas un LV likum- un tiesībsargājošie ORGĀNI maz būs spējīgi pasargāt aborigēnus no šī siseņu bara?

  2. to > janis 2. oktobris, 2015 14:27 Atbildēt

    nav ko ņirgāties !

  3. Bet stipri teorētiski …
    Nevajag aizmirst, ka starpkaru periodā(vai pat nedaudz ātrāk)
    Latvijā ieplūda daudz ekonomikas civilokupantu, kuriem lielāks
    gabals no desas luņķa bija SVARĪGĀKS par vietējo iedzīvotāju
    TAUTISKUMU.
    Kāpēc lai viņu bērnu bērniem būtu SAVĀDĀK ?
    IZPUTINĀSAM LATVIJU – PĀRCELSIMIES UZ CITU ZEMES
    LODES PUNKTU !
    ——————
    ” … ja barā trīs letiņi un viens krievs tad tie trīs letiņi noteikti
    runās krieviski … ”
    .
    Galīgi GARĀM !!!
    Tie trīs “letiņi” ir sazin kas cits, tikai ne letiņi !!!
    Parasti tas “krievs” arī nav īsts krievs …

  4. tādi brīnumi šai gadsimtā nebūs, ja barā trīs letiņi un viens krievs tad tie trīs letiņi noteikti runās krieviski

  5. Skat.Migrantu krīze “Bēgļi cauri visai Vācijai brauc ar taksometriem”,Večernji list (Horvātija),3.10.2015

  6. Pagājšvasar man gadījās Rīgā, Vaļņu ielas suvenīru veikalā , iet par tulku nabaga japānietei, kura runāja angliski, un kuru pārdevēja nesaprata…Var jau būt, ka viņa patriotiskā vīzē neprata arī krievu valodu, nezinu, bet kā var nezināt svešvalodu, strādājot TĀDĀ vietā!
    Kādreiz valodas zināt bija gods. Tgad gods ir izrādīt savu tupumu un aprobežotību. Kādreiz urlas bļāva sobačij jazik! Tagad tādi paši urlas bļauj okupantu valoda…

  7. Skolas jau sen vajadzēja pārslēgt uz valsts valodu, bet tie mankurti pie stūres — Vienotība, Jaunais Laiks, Tautas Partija, Latvijas Ceļš un visa tā šlura — ir latviešu mankurti, kuriem galvās vēl ir Padomija. Ja NA nesastadīs valdību, tad skolas nekad netiks latviskotas. Rūgta patiesība.

  8. Dakterei un parejiem vinai lidzigajiem :
    pacensaties publiski nerunat par temam,un notikumiem par kuriem Jums nav nemazakas saprasanas.
    Vai Jums paliek siltak ap sirdi ,kad ES un NATO Valsti Latvija, vel joprojam nesoditie,par saviem noziegumiem pret Latvijas Valsti un latviesu tautu, kremla cekisti runa latviski ?
    Vai Jums nav zinams,ka no kopeja musulmanu skaita,kuri vardarbigi ierodas Eiropa,vismaz 10 % ir,jau PASREIZ,ir “islama valsts ” galvugriezeji,un vismaz 10 % organizetas noziedzibas parstavji ?

    • diemžēl jūsu centieni AIZBĀZT MUTES ir pārāk acīs krītoši !
      Tie faktiņi nav nevienam noslēpums un maz attiecas ŠO tēmu.

  9. Piekrītu raksta autorei. Es jau kādus 10 gadus Latvijā ar Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem runāju tikai latviski. Sākumā bija grūti….ko liegties – pierasts taču momentā pāriet uz krievu valodu. Tikai – un tas ir loti svarīgi – nevajadzētu to darīt izaicinoši vai nelaipni. Jābūt laipnam pret sarunu biedru. Man izdodas. Tikai pāris reižu ur bijusi agresīva lecība no saruna biedra puses.
    Piebildīšu – arī mans vīrs un bērni rīkojas tāpat.

  10. Kā tad “bēgļi'” mūs sapratīs?Pasaule mūs nesapratīs.

  11. Vēstures līkloči Atbildēt

    Diemžēl lielu daļu “latviešus” aizskar runāšana latviešu valodā. Liberālajā Latvijā viņu bērni diemžēl pamatā mācās svešvalodās jau no PII.

    • Pseidopatriotisms ir arī senā latgaļu dialekta uzspiešana sabiedrībai. Dialekti ir labi, bet Latvijā ir jāvienojas sazināties latviešu valodā.

  12. Latvijaa ar visiem ir jaarunaa latviski! Neaizmirsiisim: latvieshu valoda ir skaista un veertiiga valoda, paraaka par sveshinieku valodaam Latvijaa!

    • latviešiem grūti padodas valodas, angļu ne bū ne bē, kirilicu vispār neatsķir, par arabu vai gruzīnu ķeburiem nerunajot. Atliek vien lepni kā Kr.Valdemāram piesist pie durvīm plāksnīti – latveetis, un ar visiem tikai runat latviski

      • Tie, kas vēl joprojām nav tikuši galā ar savu mazvērtību, Latvijā it visiem (arī citiem latviešiem!) ar vislielāko laimi demonstrēs to, cik viņi ir gudri tādā vai citādā svešvalodā. Pēc tam tikai nez kāpēc taisa lielas acis, kad citi šiem sāk atļauties kāpt uz galvas.

      • to > janis 2. oktobris, 2015 14:27 Atbildēt

        nav ko ņirgāties !

      • Jā gan,tu esi un paliksi tikai niecīga un tukša dvēselīte,,jaņis”.Nožēlojama ir tava niecība un ļaunums.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (28)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+