Reklāmfoto

“Jāprot panākt skanējumu no jebkā – arī galda vai krēsla,” saka jaunais sitamistrumentālists Guntars Freibergs. Tie, kas vērojuši viņa uzstāšanos, saprot, ka viņš to patiešām var. Jaunā talanta spēli kopā ar labākajiem Latvijas sitaminstrumentālistiem šovakar, 13. jūnijā, varēs baudīt unikālā koncertā “Sitaminstrumentu zvaigznes”. Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā ritmi un melodijas tiks izvilināti no vesela sitaminstrumentu orķestra. 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Lasīt citas ziņas

Guntars Freibergs (22) ar jauneklīgu smaidu sagaida Lielās ģildes pagalmiņā. Drošs rokasspiediens, un tad jau līkumojam pa krēslainajiem senās ēkas labirintiem. Kāda no mazajām zālītēm pieblīvēta ar pamatīgu sitaminstrumentu izlasi. Guntars smaida un māj – jā, tie gaida savu kārtu koncertā, kur uz skatuves būs visi iespējamie taustiņu jeb melodiskie sitaminstrumenti – marimbas, vibrofoni, ksilofons – līdz ar dažādiem ritmiskajiem sitaminstrumentiem un desmit lielajiem timpāniem.

Koncertā G. Freibergs muzicēs kopā ar pašmāju zvaigznēm mūziķiem Rihardu Zaļupi, Edgaru Saksonu un Elīnu Endzeli, kā arī jaunajiem pašmāju sitaminstrumentu spēkiem, atskaņojot sitaminstrumentu pasaules klasiku – darbus sitaminstrumentiem, ko radījis pasaules komponistu zvaigznājs – gan minimālisma leģenda Stīvs Raihs, franču impresionists Moriss Ravēls, kura skaņdarbu “Alborada del Gracioso” divām marimbām pārlicis slavenais dāņu sitaminstrumentālistu duets “Safri duo”, kā arī ietekmīgais sitaminstrumentu repertuāra komponists – vācietis Ekhards Kopeckis. Gardēža ēdienkartei pievienots arī R. Zaļupes jau pazīstamais koncerts desmit timpāniem “Landscape of Quetzalcoatl”.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Pirms koncerta Guntaru gaida intensīvs mēģinājumu posms kopā ar kolēģiem, jo ikdienā satikties neiznāk – jaunais talants pašlaik studē sitaminstrumentus Austrijā, kur Lincas Antona Bruknera mūzikas, teātra un dejas universitātē rit otrais no kopumā trim maģistra studiju gadiem.

Guntara mūzikas izglītības pamati gan ielikti Latvijā – Valkas mūzikas skolā. Toreiz uz mūzikas skolu aizveda mamma, vijoles pasniedzēja. Pēc Emīla Dārziņa mūzikas skolas loģisks turpinājums šķitis Strasbūras Mūzikas akadēmija. Guntars skaidro, tam esot iemesli vairāki. “Kad sāku mācīties sitaminstrumentus, Latvijā šī specialitāte tikai sāka kļūt populāra. Eiropā tā ir populāra kopš 60. gadiem. Strasbūrā un Lincā bija pasaules līmenī zināmi profesori un virziens, kas interesē tieši mani – Strasbūrā daudz specializējas tieši modernajā mūzikā, kā arī kamermūzikā, savukārt Lincā ir spēcīga solo skola. Piemeklēju sistēmu manām tā brīža izjūtām.”

Šobrīd mūziķis ir jau vairāku starptautisku konkursu uzvarētājs un laureāts, nominēts Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2010.

Tomēr pēc studijām Eiropā viņš apņēmies nevis veidot karjeru kādā no Eiropas mūzikas kolektīviem, kuros jau ir gadu desmitiem sakārtota tradīcija un vide, bet ar gūto pieredzi un zināšanām atgriezties Latvijā, lai plašāk attīstu šo jomu dzimtenē. “Tas laikam tāds neapzināts patriotisms,” smaida mūziķis.

Pulcēt kopā vienā koncertā pašmāju labākos sitaminstrumentālistus trīs paaudzēs ir Guntara ideja, lai arī “gaisā” virmojusi jau labu laiku. Veidot tādu koncertu, kāds mūs gaida Rīgas festivāla ietvaros, viņaprāt, ir ceļa sākums jaunai, Latvijas sitaminstrumentālistu kustības būvei. “Daudz ko jau ir panākuši Edgars (Saksons) un Rihards (Zaļupe), būdami mācībspēki. Gribu iet tālāk. Pirmkārt, sitaminstrumentālistu mums nav tik daudz. No otras puses – esošajiem ir pietiekami augsts līmenis, tajā skaitā arī mūsu jaunajai paaudzei (Mikum Bāliņam un Elvijam Endelim), kuri vēl tikai studē Mūzikas akadēmijā – viņi ir mūsu sitaminstrumentu spēles nākotne. Domāju, viņi šo latiņu cels arvien augastāk, tādēļ nolēmām aicināt arī viņus. Pat ja Edgars Saksons nav mans tiešais skolotājs, viņš ir tas, pie kura mācās labākie pašmāju sitaminstrumentālisti. Mēs visi turamies kopā – esam vienā laivā.”