Latvijā
Izglītība

Guntis Libeks: Izglītības reforma vai sociāla katastrofa6


Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
Foto – Ieva Lūka/LETA

Viedokļa autors ir Guntis Libeks,
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs

Saeima “budžeta paketē” bija iekļāvusi valdības iesniegtos grozījumus izglītības likumdošanā, kuru mērķis ir īstenot dzīvē Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto un valdības apstiprināto Informatīvo ziņojumu “Par skolu tīkla sakārtošanu”.

Kaut gan likumprojekti tomēr ir izņemti no šīs paketes, tomēr tie nav atcelti un tiks skatīti parastajā procedūrā.

Informatīvais ziņojums izvirza mērķi uzlabot un nodrošināt līdzvērtīgu izglītības kvalitāti skolās, efektivizēt skolu infrastruktūru un cilvēkresursus un panākt skolotāju atalgojuma celšanu. Tur ir izklāstīti plānotie pasākumi, kas jāveic lai šos mērķus sasniegtu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un ministre Ilga Šuplinska uzskata, ka tas ir paveicams ar radikālu skolu tīkla reorganizāciju un samazināšanu visā Latvijā. To paredzēts panākt ar valsts budžeta mērķdotācijas liegšanu pašvaldībām, kurās skolas neatbildīs noteiktajam skolēnu skaitam vai kvalitātei.

Valsts mērķdotācija skolu budžetā ieņem tik nozīmīgu lomu (vairāk kā puse skolas budžeta), ka tās iztrūkums vairumā gadījumu nozīmēs skolas slēgšanu.

IZM visas pašvaldības sadalījusi četrās grupās ar atšķirīgiem nosacījumiem:

1. Pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava).
2. Administratīvo teritoriju attīstības centri.
3. Pārējā Latvijas teritorija (ietilpst novadi, kas nav definēti kā attīstības centri).
4. Reti apdzīvotās teritorijas, kuras atrodas 25 km attālumā no apdzīvotas vietas un kur ir liela skola un ceļš līdz skolai ar sabiedrisko transportu pārsniedz stundu.

Katrai pašvaldību grupai ir noteikts atšķirīgs minimālais skolēnu skaits vidusskolā, pamatskolā vai sākumskolā, turklāt pirmajām divām grupām ir izvirzīts nosacījums par obligātu klašu komplektu skaitu.

Piemēram, lielajās pilsētās sākumskolas varēs būt, ja tiks izpildīti trīs nosacījumi: skolā ir vismaz 400 bērni, katrā klašu grupā – vismaz trīs komplekti un katrā klasē – vismaz vidēji 22 skolēni. Interesanti, ka attīstības centros sākumskolas klasēs nepieciešami vismaz vidēji 25 skolēni klasē, gan arī divās paralēlklasēs.

Ministrija ir apkopojusi esošo situāciju un skolu tīkla sakārtošanas plāna ietekmi uz esošo skolu tīklu un apkopojusi to tabulā.

No reformai pakļautām 588 izglītības iestādēm kritērijiem neatbilst 346 skolas, kas būs jāreorganizē vai jāslēdz. Kā tas varētu izskatīties praktiski?

No darba jāatbrīvo gandrīz 4000 skolotāju

Skolas valstī ir atšķirīgas, tomēr vidēji var pieņemt, ka samazinot kādu izglītības līmeni, tas ir, izslēdzot 3 klases, katra skola atbrīvos arī proporcionāli līdzīgu pedagogu skaitu.

Pieņemot, ka skolēnu skaits reorganizējamās vai slēdzamajās skolās divkārši atpaliek no nepieciešamā, un, lai nedramatizētu un nepārspīlētu, pieņemot, ka skolas netiks slēgtas, bet reorganizētas par zemāka līmeņa izglītības iestādi (izņemot sākumskolas, jo tas ir zemākais līmenis – tiek rēķināts, ka tās tiek slēgtas), veidojas šāda aina:

Pedagogu skaits, kas zaudēs darbu Rīgas, Daugavpils, Liepājas un Jelgavas skolās: vidusskola – kļūst par pamatskolu – vidēji 14 pedagogi skolā; pamatskolai, kļūstot par sākumskolu – 8, slēdzot sākumskolu – 20. Kopā: 952(68x 14) + 80 (8×10) + 40 (2×20) = 1072.

Pedagogu skaits, kas zaudēs darbu tā saucamajos attīstības centros: 948, pieņemot, ka darbu zaudējušo skaits katrā skolā līdzīgs kā lielajās pilsētās.

Pedagogi, kas zaudēs darbu “pārējos novados” – 1031, pieņemot, ka skolēnu skaits šajās skolās, tātad arī skolotāju skaits, ir divas reizes mazāks. (61×7 + 111×4 + 16 x10).

Attālākajās teritorijās darbu varētu zaudēt 28 pedagogi – jāreorganizē 1 vidusskola un 5 pamatskolas (1x 7 + 5×4).

Kopā atbrīvot no darba vajadzēs 3079 pedagogus. Tiesa, iespējamas novirzes gan uz vienu, gan otru pusi, tomēr kopumā tie raksturo IZM plānus un to sasniedzamos rezultātus. Jāuzsver, ka šī aina attiecas uz 2020. / 2021. mācību gadu, jo, ja tiks īstenota administratīvi teritoriālā reforma, trešā pašvaldību grupa, “pārējās administratīvās teritorijas novados”, izzudīs un šajās vietās skolām stāsies spēkā attīstības centru skaita kritēriji.

To vairākkārt kā teritoriālās reformas ieguvumu ir uzsvēris arī vides aizsardzības un reģionālaš attīstības ministrs Juris Pūce. Šajā gadījumā notiks visu šīs grupas vidusskolu slēgšana.

Turklāt daudzas no tām, kā Jaunjelgavas vai Neretas vidusskolas, nekvalificēsies arī pamatskolai un būs jāpārveido par sākumskolām. Piemēram, bijušajā Aizkraukles rajonā nepaliks neviena esošā lauku pamatskola (Daudzese, Bebri, Mazzalve, Sece).

Pieņemot, ka reforma skars tikai tās skolas, kas iepriekš atbilda prasībām, 741(43×7+90×4+8×10) pedagogi zaudēs darbu 2021./2022. mācību gadā.

Tātad, pavisam piesardzīgi vērtējot, darbu zaudēs 3820 skolotāji. Ja vispārizglītojošās dienas skolās strādā 28,8 tūkstoši skolotāju, tad to skaits tiks samazināts par 13%. Kādi no tā būs ieguvumi? Skaidrs, ka palikušajiem skolotājiem varēs palielināt algas par 13%, un pedagogu minimālā likme mēnesī sasniegs 850 – 900 eiro.

37 000 skolēnu būs jāmaina skola

Skolu tīkla sakārtotāji Informatīvajā ziņojumā nemin, vai slēdzamo un reorganizējamo skolu skolēniem būs vietas palikušajās skolā. Kā neapstrīdama patiesība tiek pieņemts, ka esošās lielās skolas arī ir pustukšas.

Neviens un nekur nav analizējis, vai konkrētam skolēnu skaitam būs vieta saglabājamās skolās. Lielās pilsētas “savus” bērnus droši vien saliks no divām skolām vienā. Rodas bažas, ka, tā saucamajos attīstības centru skolās visiem vietas nebūs.

Interesanti, vai šo pašvaldību vadītāji un izglītības pārvalžu vadītāji ir rēķinājuši iespējamo skolēnu skaitu pēc reformām? Tā kā statistiski uz vienu skolotāju Latvijā ir 9,8 skolēni, tad var pieņemt, ka, atbrīvojot no darba 3820 pedagogus, arī proporcionālam skolēnu skaitam būs jāmeklē cita skola, tas ir, 37 436 bērniem.

Faktiski mūsu nākotnes izglītības sistēma paredz, ka no 7. klases bērni brauks lielus attālumus uz skolu vai dzīvos internātos.

Pilsētās mācības notiks klasēs ar ne mazāk kā 25 bērniem, bet telpu trūkuma dēļ skaits klasē sasniegs 35 -40.

Reformas rezultāti

Jāpiekrīt, ka šāda radikāla reforma ļaus efektīvāk un intensīvāk izmantot atlikušo skolu infrastruktūru un pedagogu cilvēkresursus, rēķinot uz vienu statistikas vienību. Jāpiekrīt, ka, atbrīvojot no darba 13% vai vairāk skolotāju, atlikušajiem varēs šo naudu pielikt pie algas.

Tomēr jāsaprot arī pārējās sekas: 3800 – 4000 galvenokārt pirmspensijas vecuma bezdarbnieku, kuru pārkvalifikācija būs problemātiska. Jārēķinās arī ar izdevumiem sociālajā budžetā, vismaz bezdarbnieku pabalstu apmērā (aptuveni 12- 15 miljoni eiro divos gados).

Saistītie raksti

Līdz nepazīšanai pārvērtīsies dzīve laukos. Ģimeņu dzīvē centrālo vietu ieņems autobusi, kas aizvedīs un atvedīs bērnus. Mazākos pagastos rēgosies simtiem tukšu skolu ēkas un aizauguši stadioni, nesamērīgi dārga kļūs sporta zāļu uzturēšana – tās kalpos pamatā tikai pieaugušajiem. Saruks kultūras, sporta un saviesīgā dzīve ciemos un mazpilsētās, jo jaunieši no 14 gadiem vairs tajā nepiedalīsies.

Izbeigsies mazpulku kustība, kā arī daudzas citas vietējās tradīcijas. Tā būs īstena lauku sociālā katastrofa. Īpaši graujoša tā būs mazpilsētām un esošajiem novadu centru pagastiem, kas ātri, nedaudzu gadu laikā, iztukšosies līdzīgi pierobežas teritorijām. Lēmumu pieņēmējiem to sekas ir jāapzinās un par tām būs arī jāatbild.

LA.lv