Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. maijs, 2014
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Ar “Rossija RTR” aizliegšanu izslēdza uzmanību (12)

Foto - Stock.xchngFoto - Stock.xchng

Zilupiete Nadežda Ļemeševa nesenā “Latvijas Avīzes” reportāžā no pierobežas žēlojās, ka vairs neredz “jaukos” seriālus. Savukārt jaunākais TV auditorijas pētījums reitingu virsotnē izstūmis Pirmo Baltijas kanālu (PBK). Tās ir pirmās pamanāmākās lietas saistībā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu pārtraukt Krievijas kanāla “Rossija RTR” translēšanu Latvijā.

Rakstot šo komentāru, fonā esmu ieslēdzis aizliegtā “Rossija RTR” neaizliegto dvīņubrāli – “Planeta RTR”, kur norisinās diskusijas izspēle par notikumiem Ukrainā. Pārraidē izskan viedokļi, ka ukraiņi ir fašisti un ciniski slepkavnieki. Studijā arī Latvijas eiroparlamentārietis Aleksandrs Mirskis, kurš stāsta par fašisma atdzimšanu mūsu valstī. Šādi kanāla “Rossija RTR” dvīņubrāļi Latvijas kabeļoperatoru piedāvājumā ir ne mazums. Turklāt tie ir ne tikai TV ēterā, bet arī Latvijas radioviļņos FM diapazonā, kur sadalītās frekvences ir mūsu pašu valsts resurss. Ar to gribu teikt, ka NEPLP vēršanās pret vienu atsevišķu TV kanālu Kremļa propagandas iespaidu Latvijas informatīvajā telpā nekādi nav ietekmējusi.

NEPLP vadītājs Ainārs Dimants gan paudis apmierinātību ar rezultātu, kāds sasniegts ar viena Krievijas TV kanāla izslēgšanu. Tam varētu piekrist tikai tādā gadījumā, ja šā lēmuma mērķis bija novērst sabiedrībā sakāpināto neapmierinātību ar situāciju, kāda valda vienas neatkarīgas Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts mediju telpā. Vārdu sakot, ar skaļu troksni novērst uzmanību no neatliekami risināmām problēmām. Jāatzīst, ka līdz ar “RTR” kanālu patiešām zināmā mērā izdevies izslēgt arī sabiedrības uzmanību, radot šķietamību, ka Latvijas informatīvā telpa kaut kādā mērā tikusi stiprināta. Diemžēl tā nav noticis ne par mata tiesu.

Lai arī mediju padome jūtas kā uzvarētāja, pašapmierinātībai nav ne mazākā pamata. Tieši otrādi: redzot, cik ievainojama ir Latvijas mediju telpa, politiķiem vēl noteiktāk un apņēmīgāk jāstrādā pie valstiskas mediju politikas. No runām jāķeras pie darbiem. Ar vienas jaunas mediju politikas struktūrvienības radīšanu būs stipri par maz – rezultāts var būt tieši tāds pats kā lēmumam par Krievijas kanāla izslēgšanu. Jautājumam par Latvijas mediju politiku beidzot jānonāk Saeimas debašu darbakārtībā. Vadlīnijām un sasniedzamajiem uzdevumiem ir jānāk no parlamenta, bet izpildošās struktūras ir tikai mehānisms, kas nodrošina šo uzdevumu izpildi.

Latvijas problēma nav Krievijas TV kanāli, Latvijas problēma ir savas mediju politikas deficīts, it īpaši TV un radio jomā. Pēc neatkarības atgūšanas politiķiem acīmredzot bija svarīgāki citi risināmi jautājumi un elektronisko mediju vide veidojās pašplūsmā atkarībā no uzņēmēju iniciatīvas. Vai kāds var pateikt, piemēram, kādu ainu mēs vēlamies dzirdēt savā FM diapazonā? Ja nav šāda redzējuma, vai var izstrādāt kritērijus, kas iedomāto ainu tuvinātu realitātei? Šobrīd jāatzīst, ka tāds nozīmīgs valsts resurss kā frekvences, ir sadalīts bez skaidriem kritērijiem jeb, citiem vārdiem sakot, tas ir izniekots.

Ukrainas krīzei vajadzētu politiķiem atvērt acis un valsts mediju politikas izstrādi beidzot iekļaut savu prioritāšu sarakstā. Viens no neatliekami risināmiem jautājumiem šajā kontekstā ir nosacījumi par retranslāciju un ārvalstīs veidota satura izvietošanu vietējos medijos. Sevišķi tas attiecas uz informatīvi analītisko saturu. Ir taču absolūti skaidrs, ka, piemēram, no sabiedrības integrācijas viedokļa neviens ārvalstu TV kanāls vai radiostacija nespēj dezorientēt cilvēku tā, kā to paveic medijs, kuram vienā pusstundā “pašmāju” notikumi ir Latvijas norises, bet nākamajā – jau Krievijas ziņas. Ir jābūt patiesi izcilam sajūtu ekvilibristam, lai pēc tādas sistemātiskas apziņas masāžas saglabātu piederības sajūtu tikai vienai no “pašmāju” telpām. Bet, ja jāizvēlas, tad, iespējams, par labu tai, kurā žurnālistu tradīcija ir slavēt varu, nevis kritizēt to.

Mediji ar šādu uzbūves tipu dažkārt sastopami federālās zemēs, kur tie dabiski iederas, jo apmierina skatītāju ziņkāri gan par norisēm valstī, gan lokālajā līmenī. Vienlaikus tie stiprina kā iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, tā lokālpatriotismu. No šā aspekta mediji, kas Latvijā kultivē divu “pašmāju” apziņu, kur viena no tām ir ārvalstīs (arī ārpus ES), mūsu valstij ir ne vien kaitīgi, bet arī iznīcinoši.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Žēl, ka mūsu cienījama valdība nevar internetu atslēgt! Pietuvināsimies Āfrikai!

  2. Atsevišķi tv kanālu izslēgšana ir muļķīgs gājiens, kur;š liek atcerēties laikus, kad slepus mēģinājām klausīties Amerikas balsi, kuru pastāvīgi slāpēja. Vai aizliegšana ir demokrātiskās Eiropas pamatbrīvība? Kāpēc citās ES valstīs netiek aizliegti kādi tv kanāli, izņemot Baltiju?
    Tie, kam pieejams internets, šos Krievijas kanālus var skatīties tur. Tātad faktiski aizliegums skar nelielu sabiedrības daļu – tad kāds ir sausais atlikums no šī pasākuma?

  3. Te spilgti izceļas Rīga TV 24, kas katru rītu pēc plkst 9:00 paziņo, ka tagad būšot ziņas no ārpasaules – un konsekventi katru rītu stāsta tikai un vienīgi par Ukrainu. Ak, jā – vienu rītu – pēC tam, kad biju viņiem aizrādījusi par šo situācija – pieminēja arī Austrālijas pavāru, kas kaut kur kaut ko esot sadūris. Nu vismaz kaut kāda ārpasaule…. Nevar jau prasīt, lai jaunieši piemin notikumus Turcijā vai Venecuelā. Rīgas ārpasaule tačuir krievija un ukraina.

  4. Tiek apgalvots ka ebrejs finanse fašistus.Kā vērtēt šādas kvalitātes propogandu?

  5. Krievijas kanalus joprojam redz satelitu TV. Un internetaa

  6. Jau desmit gadus neskatos Latvijas kanālus. Principiāli! Un ne mirkli nešaubos, ka nav vērts tērēt ne vienu pašu minūti sktoties LTV.

    • Es Latvijas kanālus neskatos kopš tā laika, kad pārgāja uz digitālo. Skatos brīvo šķīvi – tur gan ir pārsvarā Ukrainas kanāli, bet ir arī poļu un krievu. nav ne vainas.

  7. Pēc tās izslēgšanas kļuva tik labi, tik labi, neko nezinam, neredzam nedzirdam. Visi ienaidnieki tik mīli, pūkaini, jo mums ir pārliecība, ka nu beidzot ir miers iestājies. Putniņi čivina saulīte silda, tik jauki viss izskatās. Ak laime, laime !

  8. Varbūt Ščerbinska kungs varētu ko pastāstīt par Ukrainas varoni S.Benderu, “benderoviešiem” un Labējā sektora saistītbu ar 2014.g.2.maijā notikušo traģēdiju Odesā? Starp citu,pat tāds žurnālists kā A.Mamontovs,savā raidījumā “Speciālais korespondents” nekad nav uzdrošinājies nosaukt ukraiņu kādā necenzētā vārdā – galu galā miljons ukraiņu cīnījā pret nacistiem 2.Pasaules karā Sarkanās/Padomju armijas rindās.

    • Staļina čeka noslepkavoja ukraiņu patriotu Stepanu Banderu, Minchenē, 1949. gadā. Internetā faktuāla informācija par viņu netrūkst.

  9. Jautājums, kāpēc Latvijā ir jāraida Latvijai naidīgas valsts kūdītājpropoganda = Pārraidē izskan viedokļi, ka ukraiņi ir fašisti un ciniski slepkavnieki. Studijā arī Latvijas eiroparlamentārietis Aleksandrs Mirskis, kurš stāsta par fašisma atdzimšanu mūsu valstī = un arī līdzīgi? Protams to var redzēt internetā un satelīt TV, bet to var skatīt materiāli nodrošināti un tādejādi arī pasaules lietām informēti iedzīvotāji un tiem neiestātis, ka nu jau ukraiņi ir fašisti un Latvija ir sena krievu zeme…Tās pāraides ir domātas melnsimtniekiem vietējo grautiņu kūdīšanai un organizēšanai. Tādi radio un TV kanāli Latvijā ir aizverami. Man nav iebildumi pret citu valstu normālajiem TV kanāliem, kuri veicina ceļošanu, kultūru, sportu, bērniem arī krievu valodā Tas valdībai kā Latvijas valsts politikas virziens, bet tur ir tikai govs pļeka ( cita vārda nav ko teikt). Nevar ļaut kaimiņvalstij savu agresiju raidīt Latvijā. Ja pašiem patīk un tam tic, lai paliek aiz Zilupes.

    • Vismaz, pašlaik, kometos ir runa par rašistiem, nevis fašistiem. Ja kas, tad fašisms ir nācis no Itālijas!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (34)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+