Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. oktobris, 2014
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: “Jārij, lai pagūtu!” (8)

Foto-LETAFoto-LETA

Bruņojušies ar šādu devīzi, skolēni ik dienu gaida pusdienu pārtraukuma trauksmes zvanu. Lai pagūtu kaut ko iekost, žigli jāskrien ieņemt rinda. Ja neesi bijis pietiekami ašs, rinda jau stiepjas līdz ēdnīcas durvīm, un tā ir zīme, ka nav vairs vērts stāties pēc silto pusdienu porcijas, bet jāizšmauc uz veikalu pēc kaut kā uzkožama, jo tur tie paši našķi ir lētāki nekā skolā nopērkamie. Šāda ikdiena raksturīga Rīgas un citu pilsētu lielajās skolās, kur pusdienu starpbrīdim atvēlētas vien 20 minūtes.

Priecē, ka Veselības ministrija negrasās mest plinti krūmos pēc pirmajiem, kā rādās, ne visai sekmīgiem centieniem ierobežot neveselīgu našķu tirgu skolās. Skaidrs, ka mācību iestādei nav jābūt saldumu tirgotavai. Ministrijas jaunizceptais noteikumu projekts, kas paredz pilnībā no skolas telpām izlikt našķu rūpalu, izklausās daudz cerīgāk. Līdzšinējos daļējos ierobežojumus skolu kafejnīcu īpašnieki pamanījušies apiet, tāpēc cita ceļa kā pilnīga aizlieguma acīmredzot nav. Jācer, ka tos izdosies ieviest jau ar nākamo mācību gadu, kā tas sākotnēji iecerēts.

Tomēr rūpēs par bērnu veselīgu ēšanu ar to nebūt nepietiks. Cīņā pret varenā un ietekmīgā našķu biznesa kultivētiem bieži vien kaitīgajiem paradumiem jāiet soli pa solim, kā to dara citas sabiedrības, kam rūp jaunās paaudzes veselība.

Viena no šī laikmeta sērgām ir gastrīts – slimība, ko veicina arī ikdienas stress, ātra ēšana un nepietiekama barības sakošļāšana. Divdesmit minūšu starpbrīdis, kurā skolēnam jāpaspēj gan izstāvēt rinda, gan izskaitļot, kādu maltīti var pagūt notiesāt atlikušajās minūtēs, ir īsta ātrēšanas skola 12 mācību gadu garumā. Iespējams, tas jaunajiem cilvēkiem iemāca dzīvē daudz vairāk pagūt, diemžēl pagūt iedzīvoties arī gastrītā vai citās gremošanas problēmās. Lai cik veselīga maltīte būtu skolas ēdienkartē, tā savu labumu stipri zaudē, ja jānorij nesakošļāta desmit minūtēs.

Nepietiekami ilgo pusdienu starpbrīžu problēma nav jauna, ir diskutēta, tomēr daudzās skolās nekas nemainās. Jau pirms vairākiem gadiem izdotajā Veselības inspekcijas “Veselības rokasgrāmatā” teikts, ka skolēniem jānodrošina iespēja ēst ar baudu, nesteidzoties. “Prakse skolās liecina, ka bieži vien pusdienu starpbrīdis ir par īsu, lai bērni pagūtu izstāvēt garo rindu pēc pusdienām un mierīgi paēst,” teikts izdevumā. Šādos gadījumos rekomendēts vai nu nodrošināt vairāk darbinieku ēdiena sadalei, vai arī jāpagarina pusdienu starpbrīža ilgums. Saprotams, vairāk darbinieku ēdiena sadalei nozīmētu liekus izdevumus ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam, un diez vai kāds no laba prāta uzņemsies papildu izmaksas.

Savukārt diskusijas par garāku pusdienu starpbrīdi rāda, ka ne vienmēr šī doma tiek uztverta ar izpratni gan skolēnu un viņu vecāku, gan skolotāju aprindās. Jo tas gluži vienkārši nozīmētu ilgāku mācību darba dienu, bet nevienam jau par to netaisās piemaksāt. Lai arī Ministru kabineta noteikumi skaidri noteic, ka izglītojamajam ir iespēja vismaz reizi dienā saņemt siltu ēdienu un ka pusdienu pārtraukumam jābūt vismaz 30 minūtes, realitātē ne mazums skolu izmanto savas tiesības iekšējās kārtības noteikumos paredzēt tikai 20 minūšu starpbrīdi. Un visi it kā ir apmierināti, tomēr šī apmierinātība ir uz skolēnu veselības rēķina.

Ir arī ļoti labi piemēri, kur skolas noteikušas, piemēram, 40 minūšu pusdienu pārtraukumu vai pat ieviesušas brīvstundu, kuras laikā var nesteidzīgi paēst. Nav neviena pamatota iemesla, kāpēc šādi nevarētu rīkoties arī citas skolas. Arguments, ka tas nepamierina pašus bērnus, neiztur kritiku, jo skolā ir jāmācās, tostarp jāmācās arī ēst pareizi, nesteidzoties. Pretējā gadījumā jau arī neveselīgajiem našķiem būtu jāpaliek skolā, jo gluži vienkārši bērniem tie garšo.

Nenoliedzami – jauniešu ēšanas paradumi sakņojas ģimenē un apkārtējā vidē. Vecākiem vai citiem padomdevējiem ir diezgan grūti pārliecināt bērnus par ātro uzkodu un našķu kaitīgumu, ja spilgtas reklāmas mudina tieši baudīt to. Pieaugušie paši sevi sargā no reklāmām, kas propagandē kaitīgus ieradumus, ierobežojot vai aizliedzot zāļu, cigarešu un alkohola tirdzniecību. Ir taču zināms, ka bērni ir vēl vairāk manipulējami ar reklāmām. Tāpēc cīņā par bērnu un jauniešu veselīgas ēšanas paradumiem neizbēgami ir arī kaitīgo našķu reklāmas ierobežojumi. Iespējams, jādomā arī par veselīga uztura atgādinājumu izvietošanu uz krāšņajiem saldumu iepakojumiem, līdzīgi kā tas ir ar uztura bagātinātājiem.

Saites
“Veselības rokasgrāmata”, kas pieejama Veselības inspekcijas mājaslapā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Manu bērnu skoā visi ēdamstarpbrīži ir 15 min. gari.

  2. Starpbrīži skolā ir samazināti līdz minimumam, 6.klasei “ēšanas” starpbrīdis ir 15 minūtes – kamēr atnāk uz ēdamzāli, kamēr visiem saliek ēdienu, jau ir jāiet prom. Un, ja nākošā stunda ir fizkultūra, tad ar zvanu jau ir jābūt sporta zālē gatavam nodarbībai.

  3. Tā patiešām ir ļoti liela problēma.

  4. Mans berns ed tikkai pec stundam,jo nepaspej paest pa pusdienslaiku.es to neatbalstu,bet labak ta neka needis.

  5. Skola savulaik tiešām iemācīja paēst pa desmit vai mazāk minūtēm un tagad darbā stundu ilgais pusdienu pārtraukums ir kā laika izniekošana.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+