Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. novembris, 2015
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Nomainīsim veco valodas plati (17)

Foto - LETAFoto - LETA

Brīvības piemineklis.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, no kuras pašai valstij bijis lemts piedzīvot vien pusi, cilvēki sākuši apdomāt vēlējumus savai zemei. Tiek stādīti arī saraksti, kādi darbi vēl paveicami līdz 2018. gada novembrim. Arī man viens šāds darbs ir padomā, turklāt tas neprasa nekādu finansējumu, tikai izpratni, gribu un apņēmību.

Runa ir par valodas vidi, kādā dzīvojam, un arī par savstarpējo cieņu. Nevērtēsim par zemu sasniegto – gadu gaitā ievērojami uzlabojušās valsts valodas zināšanas Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju vidū. Jā, tas nav nācies viegli – bijusi pretestība izglītības reformai, bijusi arī šausmināšanās par to, ka vispār latviešu valodas zināšanas tiek prasītas. Tagad šāda jautājuma vairs nav. Ir ļoti pieprasīti latviešu valodas kursi. Ir neskaitāmi piemēri, kā cittautiešu jaunieši pēc skolas ar lieliskām valsts valodas zināšanām veido veiksmīgu karjeru gan valsts, gan privātajā sektorā. Šie cilvēki pelnījuši cieņu.

Tomēr tā vietā, lai apliecinātu cieņu vietējā sabiedrībā integrētiem cittautiešiem, aizvien vēl esam aizņemti ar to līdzpilsoņu apčubināšanu un aptekalēšanu, kas vietējā valodā nevēlas sazināties. Šāda attieksme bija saprotama pārejas laikā pēc padomju rusifikācijas, kad nācās cilvēkus motivēt un pārliecināt. Nu ir laiks nomainīt šo veco plati, kas, it kā aizrijusies, uz veca gramofona grabina frāzi: “govorite po russki”, “govorite po russki”… Latvijas simtgade ir piemērots atskaites brīdis, lai to mainītu.

Kauns, ka politiķi vēl aizvien uztur diskusiju par to, kādā valodā runāt, piemēram, ar Latvijas medijiem. Kauns, ka partijām par to nācies pat pieņemt atsevišķu lēmumu. Ja jau latviešu valoda ir viens no valsts pamatiem, tad mūsu politiskās vides nenoteiktība šajā jautājumā rāda, cik faktiski ļodzīgs šis fundaments ir. Protams, katram ir tiesības izvēlēties sarunas valodu atkarībā no konkrētās situācijas, auditorijas un savām valodu prasmēm. Tomēr valsts amatpersonām vispirms jau jābūt tām, kas valstiskuma pamatu tur augstāk par savu vai kāda cita mirkļa komfortu. Tāpat kā nav vairs jautājuma par to, vai Latvijā ir tiesības prasīt valsts valodas zināšanas, no politiskās darbakārtības ir jāpazūd jautājumam par to, kādā valodā Latvijā jārunā valsts amatpersonām.

Runāšana krievu valodā bieži tiek pamatota ar cieņas apliecināšanu uzrunātajai auditorijai. Nepatīkami, ka šāds uzstādījums vēl aizvien tiek uzturēts un kultivēts arī mūsu sabiedriskajā medijā. Piemēram, LTV7 pārraidēs krievu valodā raidījuma vadītājs mēdz apelēt pie “cieņas pret skatītāju”, ja studijas viesis vēlas izteikties latviski. Bet kā tad ar cieņu pret pašu runātāju, kurš grib tik vien kā savā valstī izteikties dzimtajā valodā? Un kad sāksim cienīt to TV skatītāju, kurš ir iemācījies latviešu valodu? Tieši šādi jāmainās sabiedriskā pasūtījuma virsuzdevumam – piedāvāt cittautiešiem iespējas apgūt, nostiprināt un lietot latviešu valodu tā vietā, lai maksimāli izdabātu valsts valodas nepratējiem.

Cittautieši mēdz aizrādīt par latviešu paradumu pāriet uz krievu valodu, jūtot, ka sarunas biedram ir grūtības izteikties latviski. Tas traucējot nostiprināt latviešu valodas prasmes. Pat tie jaunie imigranti no Krievijas, uzturēšanās atļauju saņēmēji, kas ieradušies ar apņēmību te pilnvērtīgi iesaistīties dzīvē, tātad apgūt arī valsts valodu, drīz vien spiesti secināt, ka nonākuši gluži citā valodas vidē, nekā gaidījuši. Gribas ticēt, ka latvieši bruņosies ar pacietību un izpratni. Cienīt savu kaimiņu, paziņu vai kolēģi cittautieti nenozīmē sarunā automātiski pāriet uz viņa dzimto valodu, cienīt nozīmē palīdzēt viņam saprast un ļaut izteikties latviski.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Jāsāk ar to, ka LTV izbeidz jelkādus vietējos russkojazičnijus reklamēt, nedod viņiem vārdu (nelaiž kadrā), ja nevar latviski izteikties! Nav man Latvijas Republikā jāklausās, kā te pusgadsimtu nodzīvojušie osvoboģīķeļi demonstrē, ka netaisās latviski runāt. Lai viņi pūst savā mikrorajonā pie Pūķina televīzora, bet latviešu TV lai nerādās!

  2. cik daudz starp mums ir kangaru!??? Viņu skaits nemazinās, bet PIEAUG!?? PARADOKSS!!! Skumji, ka latvieši NEMĀCĀS no KRIEVIEM…. VAI NEREDZAT UN NEJŪTAT, KĀ KRIEVI SEVI IZCEĻ KĀ TAUTA??? Pat nekaunība NAV SLIKTS IEROCIS!!!

  3. Tas, kurs mak un runa gan valsts valoda, gan citas, skaitas nacionalists, bet tas kurs tikai krievu – internacionalists…
    Luk ta.
    Rusofobi ir nevis tie, kuri neieredz krievus, bet tie kuri nepatik krievu shovinistiem.

  4. Vai tie krievi kas visu mūžu nodzīvojuši Latvijā atsakās runāt latviski nav vienkārši KRIEVU NACISTI ?

  5. “Visu mūsu dzīvi tagad noteic veikals.” Rainis, 1925.
    Žurnālisti labi redz un saprot – “brīvā tirgus” novilktās “sarkanās līnījas” pārkāpt nedrīkst – tā var ātri nobankrotēt! Būs maksātspējīgs pieprasījums – mainīs plates, nebūs…..sorry, lecam pa vecam….

  6. raksts ir labs, bet (!) rakt vajag dziļāk. Tikko prezidents atsvieda atpakaļ likuma izmaiņas Plašsaziņai. Ko, vai žurnālistti neko neredz, nesaprot? Ko?

  7. Visu labi novērtēt var salīdzinot ar mūsu nikno kaimiņvalsti. Krievijā valsts valoda ir krievu valoda, skolās visas mācības notiek krievu valodā.Jā atsevišķos reģionos tiek mācīta vietējo mazākumtautību valodas. Ievērojiet,ka ir atšķirība mācīt valodu un mācīties valodā. Krievijā skolās zināšanas neapgūst čukču, evenku, karēļu, udmurtu un daudzās citās valodās. Nozēlojami, bet to visu nezina mūsu deputāti, valodnieki, žurnālisti. Diemžēl,kad šo jautājumu apspriež ar krievu valodas aizstāvjiem, tad latviešiem mutes ciet un argumentu nav.Krievijā tagad pat visiem viesstrādniekiem jāprot krievu valoda. Pamēģini ko līdzīgu Latvijā prasīt, tūlīt būs galdā cilvēktiesības!

  8. Lidz Latvijas Valsts simtgadei ir jaizpilda visi LV un Starptautiskie likumi,kuri attiecas uz Valsts nodevibu un okupacijas seku likvidesanu.
    Saksim musu Tevijas un Dzimtenes Latvijas simgadi bez neizdaritiem pienakumiem pret Teviju un savu tautu .
    Tikai tad varesim teikt Dievs sveti Latviju !

  9. Esmu krieviete, latviski runāju brīvi. Bet dzimtajā valodā man ir patīkamāk sarunāties. Tas pats arī latviešiem. Runāsim katrs savā valodā un visi būs apmierināti! Esmu redzējusi ģimenes, kur tā notiek…

    • Es esmu ķīnietis. Ja es runāšu ķīniski, tad latvieši un krievu koloniālā minoritāte mani nesapratīs. Kaut gan – Krievijas austrumos un Sibīrijā esam krievus piespieduši mācīties un runāt ķīniski. Tagad Krievijā ir tā – kur 9 krievi un 1 ķīnietis, tur visi runā ķīniešu valodā.
      Bet Latvija ir skaista, jo šeit ir vienīgā vieta uz pasaules, kur dzīvo latviešu tauta. Tāpēc ķīnieši Latvijā runās latviski. Sibīrijā, kur krievi ir ienācēji un kolonisti – ķīnieši ievēros tikai un vienīgi mazo ziemeļtautu intereses un ar krieviem principā nerunās krieviski.

      • Latviesu valoda esot pati grutaka pasaule, pat grutaka par kiniesu…
        Jo vai tad kads ir redzejis tadu, kas nodzivojis Kina 50 gadus nemacetu kiniski?

  10. Vai nebūtu laiks arī Latvijas Avīzei izbeigt iespiest lasītāju vēstules tikai latviešu valodā?

  11. “Savs krekls [kabata] tuvāka.” Latviešu tautas gudrība.

  12. Foršs raksts.Vairāk vajadzētu par valodu rakstīt.Kas cits lietos latviešu valodu,ja ne mēs paši.Žurnālisti te daudz grēko.Skaties kuru TV latvijas programmu gribi visur intervijās atbild krieviski.Kāpēc.Vai jums pirmiem nebūtu jārunā par valodas lietošanu mūsu valstī.Nav saprotama saeimas rīc’;iba,ka var absurdi spriest kā runās bēgļi.Nu attopieties vienreiz.Jau sen valsts finansētas skolās un bērnu dārzos būtu lietojama tikai viena valsts valoda.Gudrās galvas neguliet ne jau neintegrētie jūs vēlēja.Straujumai ar steigu jāizlasa Austrālijas premjera runa un jāizdara secinājumi par bēgļiem.

  13. Brīnīties par to, ka pārkrāsotais padomju režīms neliek šķēršļus ne krievu propagandas, ne valodas izplatībai Latvijā ir tas pats, kas brīnīties par to, ka ziemā snieg sniegs vai vasarā līst lietus.

  14. 100% piekrītu,bet tas neko nedod,jo mūsu amatpersonas ir kurlas.Nesaprotu arī tos žurnālistus,kuri uz ielas intervējot vietējos iedzīvotājus pāriet uz sarunu krievu valodā.

  15. Kā var neredzēt? Atbildēt

    Tie [raidījuma] vadītāji jau ir nolasīti no pretlatviskajiem !!!

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+