Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. aprīlis, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Pašvaldību sputņiki (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

Šajās dienās Latvijā tika slēgts Krievijas propagandas “Sputnik”. Bet, kā jau bija gaidāms, Kremļa dzeguze nomainīja domēna vārdu un turpina kūkot. Šķiet, tikpat bezcerīga būs cīņa pret vietējās varas ruporiem – pašvaldību avīzēm, portāliem un televīzijām, kas tik ierasti netraucēti riņķo Latvijas mediju orbītā, kropļojot ne tikai preses tirgu, bet arī sabiedrības izpratni par demokrātiskas valsts pamatiem.

Ja par kaimiņvalsts informatīvo ielaušanos mūsu mediju telpā varas gaiteņos vēl ir manāms satraukums, tad vietējās varas sputņikos drīzāk pieņemts problēmas neredzēt. Tas arī saprotams, jo tām pašām partijām, kuru pārstāvji sēž Saeimas un ministru krēslos, svarīga ir arī vara pašvaldībās. Vēl jo vairāk, ja tā jau ir iegūta un jānotur par katru cenu.

Tieši tāpēc man nav ilūziju, ka politiskā līmenī būs vēlme aizliegt pašvaldību “mediju biznesu” un reglamentēt to informatīvās funkcijas izpildi. Vienīgais, uz ko var cerēt, ir sabiedrības izpratne un spiediens uz politiķiem gan pašvaldību, gan valsts līmenī, pieprasot pārtraukt barošanu ar ceturtās varas surogātiem, kurus cep par nodokļu maksātāju naudu.

Sabiedriskās televīzijas sarīkotā diskusija (LTV, “Tieša runa”, 30.03.2016) par šo jautājumu rāda, ka izmaiņas pašvaldību “izdevējdarbībā” tiek torpedētas, liekot lietā demagoģiju un manipulācijas. Lai nosargātu klajus vietējās varas propagandas ruporus, tos cenšas samest vienā katlā ar labiem piemēriem, kur pašvaldību izdevumi patiešām pilda sabiedrības informēšanas funkciju. Tiek daudzināta arī pašvaldību autonomija, kas ļauj tai rīkoties bezmaz vai neierobežoti, tai skaitā, arī preses biznesā. Tad jājautā, kāpēc gan pašvaldības neuzstāda, teiksim, savus bankomātus, kad bankas tos slēdz?

Pašvaldību avīzes, lūk, pieprasot vietējā sabiedrība, kas turklāt esot noilgojusies pēc “labajām” novada vai pagasta ziņām – tas ir vēl viens arguments, kas skan šajā diskusijā.

Patiešām, pozitīvas ziņas neatkarīgā medijā varai ir jānopelna ar neatlaidīgu un sūru darbu. Daudz ērtāk ir atmest kādu artavu nodokļu maksātāju naudas, lai nopirktu sev tīkamu un vēlamu vietējās dzīves atspulgu. Vai tam uzticēties, protams, ir katra paša brīva izvēle. Bet valstij pret to ir jābūt absolūti neiecietīgai, jo šie par nodokļu maksātāju naudu subsidētie surogāti negodīgā konkurencē nīdē alternatīvus informācijas avotus – medijus, kuri pilda ceturtajai varai uzlikto funkciju uzmanīt pārējās trīs varas, tajā skaitā pašvaldību varu. Neizlēmība šajā jautājumā faktiski nozīmē, ka tiek ignorētas sabiedrības pamattiesības un brīvības.

Nešaubos, ka cilvēkiem ir tiesības uz vietējām ziņām un šo vajadzību ne vienmēr apmierina reģionālie mediji. Tāpat ir skaidri redzama tendence, ka pašvaldības pēdējā laikā izvērš savu smadzeņu skalošanas darbību, jo īpaši interneta vidē. Tieši tāpēc šī joma prasa neatliekamu regulējumu, strikti nosakot, kādiem mērķiem atļauts tērēt sabiedrības līdzekļus. Pieļauju, ka ir nepieciešamība arī pēc regulējuma, kas ļautu veidot reģionālos vai vietējas nozīmes “sabiedriskos medijus”, kuru finansēšanas kārtība un pārraudzība nodrošinātu to neatkarību.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. sputņiks ne tikai avīžu formātā Atbildēt

    Gunti, ir ne tikai pašvaldību avīzes, bet ir arī jokainas lietas ar pašvaldību radiostudijām.
    Tā vismaz baumo, ka Rēzeknē vietējā studijā, kas laikam nomaskējusies atrodas “Gorā” – sagatavo intervijas ar pareizajiem deputātiem un tad šīs intervijas aizsūta uz “Hiti Rossiji”, kas vēlāk savā kanālā pārraida “Rēzeknes ziņas” + intervijas ar pareizajiem deputātiem. Arī informācija baumu līmenī, bet Rēzeknes pilsēta šīs radiostudijas uzturēšanai gadā tērējot daudzus 10 tūkstošu.
    Gan jau arī Lembergam un citiem ir šāda iespēja pareklamēties par nodokļu maksātāju naudu vienā vai otrā radio?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+