Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. oktobris, 2015
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Pirmais “bļa” bērnudārzā (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis

Cik atceros, mūsu mājās pirmais “bļa” tika atnests no bērnudārza. Situācija bija drīzāk komiska, kad maizais mēģināja pareizi atdarināt dzirdēto skaņu salikumu, ar interesi gaidot, kāda būs vecāku reakcija, jo acīmredzot bērnudārzā kaut kāda reakcija bija.

Skaidrs, ka bērns tikai provocēja mūsu atbildi, jo nekādu jēgu šīm skaņām nepiešķīra, bet es provokācijai neļāvos, izliekoties neko īpašu nedzirdam. Godīgi sakot, notikums man arī neraisīja nekādas dusmas, nosodījumu vai vēlmi moralizēt, jo uztveru to tikai kā apkārtējās pasaules izziņas procesa sastāvdaļu.

Bērniem pieaugot, jautājums par rupju lamāšanos mājās nav bijis aktuāls. Tas nav bijis sevišķi kaut kā jāaudzina, vienkārši – mājās mēs tā nesarunājamies. Jā, reizēm, jaunā paaudze mēdz kādu no necenzētiem vārdiem piesaukt arī mūsu savstarpējā komunikācijā. Bet redzu, ka tas ir ar attieksmi un kā reakcija uz apkārt notiekošo un dzirdamo: ne tikai uz ielas vai sabiedriskajā transportā, bet arī izklaides saturā, nemaz nerunājot par interneta vidi. Tas tiek izteikts vai nu kā pamudinājums bez izlikšanās paskatīties uz pasauli, vai arī ar rūgtu ironiju, pasmejoties par sevi vai situāciju, kurā esi nonācis vai esam nonākuši mēs – visi. Un šādā kontekstā mani tas netraucē, drīzāk priecē – ja tas saistīts ar domāšanu, vērtēšanu, pašanalīzi.

Varbūt nav pareizi, bet mani īpaši neuztrauc tas, kādus vārdus vai skaņu salikumus jaunieši lieto savstarpējā saziņā – katram laikmetam raksturīga sava leksika un populārs žargons. Ir taču arī skaidrs, ka biežāk apkārt dzirdamie “rupjie” vārdi pamatā netiek lietoti to sākotnējā izpratnē vai tiešajā tulkojumā, ja tie patapināti no svešvalodas. Dažam tas ir automātisks skaņu salikums katra teikuma galā – faktiski runas defekts līdzīgi kā valodas raustīšana. Citam tā ir veselu emociju gamma dažu burtu salikumā, kas pasprūk pēkšņā, negaidītā situācijā. Kādam – pielāgošanās konkrētajai videi, ko var saukt arī par iekļaušanās sabiedrībā – tādā, kāda nu tā ir.

Mēdz teikt, ka bērni ir vecāku spogulis. Arī mākslinieki ir tādi kā sabiedrības bērni un gribot negribot mākslā atspoguļojas gan individuāli pārdzīvojumi, gan visas sabiedrības tikumi. Tiesa, sabiedrībai ne vienmēr ir tīkami raudzīties savā atspulgā. Tomēr pieprasīt kaut ko netīkamu apiet, nerādīt vai notušēt ir aplami, jo tas nozīmē – aicināt nedomāt, izlikties neredzam. No šā viedokļa arī aicinu raudzīties uz domu apmaiņu, ko raisījusi Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka. Un ir pat ļoti labi, ka viņas rosinātā diskusija vienas klases mērogā izvērtusies par plašāku sarunu sabiedrībā kaut vai tikai tāpēc, ka mudina padomāt pašiem par sevi. Tiesa, vismazāk noderīga šajā diskusijā ir politiķu iejaukšanās.

Var tikai apskaust skolēnus, kuriem veicies ar pedagogu, kas spēj aizraut un mudināt uz domāšanu. Šie jaunieši nebūs tie, kas nākotnē, ieņemot augstus amatus, prasti lamās kolēģus vai veidos intervijas necenzētā leksikā, lai iemantoto popularitāti izmantotu iekļūšanai Saeimā. Lamāsies jau drīzāk tie, kas skolā nebūs lasījuši ne Agneses Krivades dzeju, ne Imantu Ziedoni.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Pēc socreālisma aprietā nu mēs beidzot esam tikuši plašajos mākslas ūdeņos. Nav jāuztraucas, ka uz skatuves aktieri nodarbojas ar onanismu, gleznojam sabrauktu kaķu vai ieleņu galerijas, operu sižetus pārceļam uz mauku mājām, rakstam ko gribam un kā gribam un te nav pat tā kā televīzijā, kad lamuvārdam uzliek pīkstienu. Ak kāda idille! Man šī māksla un tās vērtības atgādina to saturu ko no sabiedrības slēdz ķemertiņa vāks. Bet lūk skolotāja itkā progresa vārdā paceļ šo vāku un caur viņas muti dveš kloāka. Tad nu analizēsim kas tai bedrē atrodas. Varbūt spalīši?

  2. Principā jau skolās mācītas gudrības dzimumu jomā ir bērnu pavešana netiklībā,tāpat kā uzbāšanas ar tikumības skaidrojumiem.Tās nu būtu ģimenē audzinamās lietas.Salīdzināt varētu ar pionieru un oktobrēnu ideoloģisko sākumapstrādi,kuras sekas vēl ilgi izjutisim,skatoties uz šīs apstrādes spilgtāko upuru izdarībām politikā un saimnieciskajā dzīvē.

  3. Ir taču arī skaidrs, ka biežāk apkārt dzirdamie “rupjie” vārdi pamatā netiek lietoti to sākotnējā izpratnē vai tiešajā tulkojumā, ja tie patapināti no svešvalodas. Dažam tas ir automātisks skaņu salikums katra teikuma galā – faktiski runas defekts līdzīgi kā valodas raustīšana.

    Tas nav tikai runas defekts! Tas ir arī smadzeņu defekts, kad cilvēks nav spējīgs sarunāties, nelietojot šos vārdus.

  4. Nav ko apsūkāt to SC gaspažas “tikumības”uzbraucienu, BET kas mani sašāva ir citu partiju balsojums “par”,jo tā ir CENZŪRA !!kas kopēta no Putina Krievijas.Viņai vispirms bija jāpāraudzina gan Ušakovsmgan pašas vīrs,gan VISI citi SC veči !!Gaidam,kad gaspaža cenzēs TV ,arī Krievijas, sex ainas iekš kino.Tā viņas izdarība tik ļooti atgādina PSRS laika GLAVĻITU un VDK cenzūru.Sovjētu smadzenes darbojas kā ieeļļotas.Šai gaspažai laikam arī sesxa nav!Būtu ģeldīgāk,ja viņa cīnītos lai SC NEZAGTU “Namsaimniekā ,RS utt.Man kauns par tiem deputātiem ne no SC,kuri balsoja ,mērkaķojās,līdzi.

  5. “….. No šā viedokļa arī aicinu raudzīties uz domu apmaiņu, ko raisījusi Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka.”
    ================================================================
    Cik cilvēku – tik viedokļu. Var šā, var arī tā, kā latviešu tautas teicienā:
    “Cūka vienmēr dublus atradīs!” ?

  6. “…neuztrauc tas, kādus vārdus vai skaņu salikumus jaunieši lieto savstarpējā saziņā – katram laikmetam raksturīga sava leksika un populārs žargons”. Nepiekrītu, jo tadiem “žargonistiem” ir jāaizrāda (to es arī daru jebkurā vietā). Tomēr viss nepieļaujamais ir tas, ka dzejdare (nesauktu viņu par dzejnieci) šos vārdus izmantojusi savā “dzejā” un laidusi “tautā” – sak – lasiet, jo tā ir mūsu latviešu valoda!

    • saka kaut ko citu. Dzejniece ir gara fotografe kura mums parada Latvijas pasreizejo realitati. Un ta nemazam nav smuka.

  7. Kad mazai man prasīja, kādēļ tādus vārdus nedrīkst lietot, atradu iespēju paskaidrot, ka vārdam ir nozīme un spēks, pēc valodas mēs zinām kādas tautības ir cilvēks vai kāds viņš ir. Šie vārdi ir to netīro, piedzērušo onkuļu valoda, to, kas pulcējas aiz veikala, un, kas tādus lieto, sāk palikt viņiem līdzīgs. – Jā, teica mazais, tas puika nav labs, viņš kaujās, visko citiem atņem, spļāva uz audzinātāju…

    • Usakovs ari bus tads “onkulis” un tadam vaditajam ir loti liela piekrisana, diemzel ari starp latviesiem. Nekitra valoda netikvien uz Rigas sienam bet ari tas mera mute.

  8. vēl viens ORIĢINĀLS viedoklis !!!!
    VIENS brūķē NEĶĪTRĪBAS un 999-ņiem PACIETĪGI JĀKLAUSĀS ???

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (53)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+