Mobilā versija
+2.9°C
Haralds, Almants
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
28. februāris, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Sapurināti, bet ne cerīgi

Foto - LETAFoto - LETA

Pussimts lietu, kas “jāattīsta”, 47 – “jānodrošina”, 24 – “jāstiprina”, 19 – “jāveicina”, 15 – “jāuzlabo” un septiņas lietas, kas “jāsekmē”, – tā matemātiski izsakāmas Kučinska valdības deklarācijā paustās apņemšanās.

Taču tajā ne reizi nav minēta ministru sapurināšana vai citas darba stimulēšanas metodes, lai kaut daļu no solītā arī izpildītu.

Vēl pirms nepilna mēneša jauno valdību veidojošais Māris Kučinskis cītīgi atvairīja kritiku vai šaubas par jauniecerētajiem, bet pamatā no iepriekšējās valdības nākušajiem ministru amata kandidātiem. Tomēr, šķiet, tā bija tikai uz āru raidīta uzvaras vēsts, lai gan iekšēji pašam Kučinskim bijušas šaubas par kolēģu darba spējām un motivāciju. Ne jau velti valdības apstiprināšanas dienā viņš saviem ministriem piesolīja bezmiega naktis, bet vēl pēc desmit dienām nācās ķerties pie viņu sapurināšanas.

Komandas kapteinis nevar lolot cerības uz dižām uzvarām, ja pārējie spēlētāji ir bikstāmi. Un vai šāda komanda spēj savākt plašu līdzjutēju loku? Zināms taču, ka bez noteikta sabiedrības atbalsta valdības panākumi arī būtībā ir neiespējami. Protams, nav pirmā reize, kad esam tikuši pie šādas “sapņu komandas”.

Valdības mainās, bet noturīgi zemi ministru reitingi kļuvuši par nemainīgu tendenci sabiedrības noskaņojumā.

Manuprāt, šajā ziņā nekas nevar mainīties, kamēr vien Ministru kabinets tiek stiķēts, vadoties no katras koalīcijas partijas tābrīža interesēm, nevis tiek veidota spējīga komanda saskaņā ar paša premjera ambīcijām un izvirzītajiem mērķiem.

Var jau sacīt, ka jāļauj jaunajai valdībai iestrādāties un ka jānogaida vismaz pirmās simts dienas. Tomēr šajā gadījumā jau nav runa gluži par jaunu valdību – pamatā tas ir tas pats iepriekšējais kabinets ar dažām krēslu pārbīdēm un jaunu kapteini. Tieši tāpēc vēl jo vairāk izbrīna, ka jaunie vecie ministri ir jāsapurina par jautājumu, kas jau visu pāgājušo gadu bijis valdības darba kārtībā un kur jau sen bija jābūt rezultātam.

Runa ir par Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei. Kā izrādās, stāvoklis ir tik bēdīgs, ka izkustināt ministrus var tikai ar biedēšanu par neizdarības sekām – proti, ka nozīmīga daļa Eiropas naudas Latvijai var iet arī secen.

Jāatgādina, ka apņēmība gādāt par ES fondu apgūšanu tikusi īpaši uzsvērta kā demisionējušās Straujumas, tā pašreizējās Kučinska valdības deklarācijās. Vai piekrist veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš reiz intervijā kanālam “RīgaTV24” atzina, ka pats valdības deklarācijām netic? Tiklīdz tā ir parakstīta, tā tiekot aizmirsta. Rādās, ka ar ministru purināšanu vien nebūs līdzēts. Kučinskim nāksies savai komandai rīkot arī atmiņas treniņu. Ja vien, protams, pats premjers nav veselības ministra pozīcijās.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Veselības aprūpes sistēmas grumbainie ceļi

Pēdējo nedēļu laikā veselības ministrei Andai Čakšai vai katru dienu nākas skaidroties saistībā ar mediķu algām. Vakar intervijā LTV ministre teica, ka zemā atalgojuma dēļ spriedze un satraukums jūtams daudzās medicīnas specialitātēs, ne tikai dzemdību iestādēs un nodaļās. Nepietiekamā finansējuma dēļ daudzviet trūkst mediķu un pasliktinās veselības aprūpes pieejamība sabiedrībai. Māra Kučinska vadītā valdība ir apsolījusi veikt reformas veselības aprūpes sistēmā, un šopavasar tiek gaidīti risinājumu varianti. Veselības ministrijai uzdots līdz 1. aprīlim iesniegt izskatīšanai ziņojumu par slimnīcu kartējumu, par cilvēkresursu attīstības plānojumu, izmaiņām veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā utt.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+