Mobilā versija
-3.6°C
Zane, Zuzanna
Pirmdiena, 19. februāris, 2018
12. jūnijs, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Valstij vajadzīgi, tomēr negribēti bērni

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Sabiedrībai un valstij, kura gadu desmitiem slīd demogrāfijas bedrē un tā arī nav spējusi pārkāpt bezcerības slieksnim, kad mirušo pastāvīgi ir vairāk nekā dzimušo, ziņa par krasu dzemdību pakalpojuma kvalitātes kritumu ir skaļš trauksmes zvans.

Divpadsmit mirušas grūtnieces – divpadsmit smagas traģēdijas – pagājušajā gadā mazajai Latvijai miera un salīdzinošas labklājības laikos ir nepiedodami daudz. Un tas nav tikai emocionāls secinājums, jo Latvija ar šo melno statistiku izcēlusies ne tikai Eiropas Savienības, bet gan visa reģiona 53 valstu vidū.
Varētu pieņemt, ka krasa situācijas pasliktināšanās pagājušajā gadā bijusi dažādu negatīvu apstākļu sakritība, tomēr grūtnieču mirstības pieaugums vērojams jau pēdējos trīs gadus. Turklāt nav pamata cerēt uz stāvokļa uzlabošanos, ja ņemam vērā katastrofālo medicīnas speciālistu trūkumu nozarē. Māmiņa, dodoties uz Rīgas Dzemdību namu, vairs nevar būt droša, ka vienā no svarīgākajiem dzīves notikumiem gan pašas, gan bērniņa dzīvē nenāksies sastapties ar trešajā maiņā pēc kārtas pārgurušu mediķi un nepilnu speciālistu sastāvu. Ir pilnīgi skaidrs, kādu signālu topošajiem vecākiem tas raida. Ja gribat tādu greznību, kā veselīgu mazuli veselā ģimenē, domājiet par maksas dzemdībām, citādi – nevar zināt, kā būs. Liela daļa tā arī dara un darīs. Tikai, kā tad ar lozungu, ka valstī ir gaidīts katrs mazulis? Šķiet, ka tas beidzot jāsarullē un jāizmet mēslainē.

Jautājums par akūto kadru trūkumu Dzemdību namā pirms nedēļas tika aktualizēts diskusijā “Mātes veselība Latvijā” un tam plašākas sabiedrības uzmanību pievērsa laikraksts “Latvijas Avīze” (Māra Libeka “Latvijā – augstākā grūtnieču mirstība ES”). Lai arī ir acīmredzams, ka ugunsgrēks dzemdību pakalpojuma jomā dzēšams neatliekami, nupat demisonējušais veselības ministrs Guntis Belēvičs solīja kādus uzlabojumus speciālistu atalgošanā tikai ar nākamo gadu, bet jaunus ārstus – pēc pieciem gadiem.

Neesmu speciālists, tomēr kā četru bērnu tēvs, nodokļu maksātājs un savas zemes patriots uzskatu, ka nekvalitatīva dzemdību pakalpojuma sniegšana no valsts puses būtībā ir noziedzīga un pārtraucama nekavējoties. Acīmredzot ātrākais un loģiskākais risinājums būtu principa “nauda seko grūtniecei” ieviešana, pērkot kvalitatīvu pakalpojumu privātajā sektorā.

Tikmēr mūsu politiķi šajā jautājumā izrādījuši pārsteidzošu vienaldzību. Klusums… Lai arī Saeimā darbojas Imanta Parādnieka vadītā Demogrāfijas lietu apakškomisija, un premjers izveidojis Demogrāfisko lietu centru. Šīs institūcijas slīkst dažādos teorētiskos spriedelējumos, kavē laiku bezjēdzīgu un populistisku priekšlikumu apzelēšanai, bet konkrētas problēmas diemžēl nespēj pat pamanīt, kur nu vēl risināt. Vēl vairāk, zinot, ka demogrāfijas stāvokļa uzlabošana vienkārši ir neizbēgama mūsu valsts prioritāte, jautājumam par nekavējošu dzemdību pakalpojuma un grūtnieču veselības aprūpes kvalitātes celšanu ir jābūt gan premjera, gan Valsts prezidenta galdā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mūsu profils ir mazgāšanas līdzekļi…

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (“FinCEN”) publiskotajā ziņojumā teikts, ka “FinCEN” plāno noteikt sankcijas Latvijas komercbankai “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām. Ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017. gadam esot izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties nepieļaut pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. Banka savukārt paziņojusi, ka “FinCEN” sniegtā ziņojuma priekšlikums balstās uz pieņēmumiem. Banka sniegšot ASV institūcijām visu nepieciešamo informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātru izmeklēšanu. Tāpat bankas kategoriski noliedz, ka tās darbinieki būtu devuši kukuļus Latvijas amatpersonām.

Vai uzticaties Latvijas bankām un finanšu sektoram?
Draugiem Facebook Twitter Google+