×
Mobilā versija
+6°C
Jurģis, Juris, Georgs
Svētdiena, 22. aprīlis, 2018
12. jūnijs, 2016
Drukāt

Guntis Ščerbinskis: Valstij vajadzīgi, tomēr negribēti bērni

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Sabiedrībai un valstij, kura gadu desmitiem slīd demogrāfijas bedrē un tā arī nav spējusi pārkāpt bezcerības slieksnim, kad mirušo pastāvīgi ir vairāk nekā dzimušo, ziņa par krasu dzemdību pakalpojuma kvalitātes kritumu ir skaļš trauksmes zvans.

Divpadsmit mirušas grūtnieces – divpadsmit smagas traģēdijas – pagājušajā gadā mazajai Latvijai miera un salīdzinošas labklājības laikos ir nepiedodami daudz. Un tas nav tikai emocionāls secinājums, jo Latvija ar šo melno statistiku izcēlusies ne tikai Eiropas Savienības, bet gan visa reģiona 53 valstu vidū.
Varētu pieņemt, ka krasa situācijas pasliktināšanās pagājušajā gadā bijusi dažādu negatīvu apstākļu sakritība, tomēr grūtnieču mirstības pieaugums vērojams jau pēdējos trīs gadus. Turklāt nav pamata cerēt uz stāvokļa uzlabošanos, ja ņemam vērā katastrofālo medicīnas speciālistu trūkumu nozarē. Māmiņa, dodoties uz Rīgas Dzemdību namu, vairs nevar būt droša, ka vienā no svarīgākajiem dzīves notikumiem gan pašas, gan bērniņa dzīvē nenāksies sastapties ar trešajā maiņā pēc kārtas pārgurušu mediķi un nepilnu speciālistu sastāvu. Ir pilnīgi skaidrs, kādu signālu topošajiem vecākiem tas raida. Ja gribat tādu greznību, kā veselīgu mazuli veselā ģimenē, domājiet par maksas dzemdībām, citādi – nevar zināt, kā būs. Liela daļa tā arī dara un darīs. Tikai, kā tad ar lozungu, ka valstī ir gaidīts katrs mazulis? Šķiet, ka tas beidzot jāsarullē un jāizmet mēslainē.

Jautājums par akūto kadru trūkumu Dzemdību namā pirms nedēļas tika aktualizēts diskusijā “Mātes veselība Latvijā” un tam plašākas sabiedrības uzmanību pievērsa laikraksts “Latvijas Avīze” (Māra Libeka “Latvijā – augstākā grūtnieču mirstība ES”). Lai arī ir acīmredzams, ka ugunsgrēks dzemdību pakalpojuma jomā dzēšams neatliekami, nupat demisonējušais veselības ministrs Guntis Belēvičs solīja kādus uzlabojumus speciālistu atalgošanā tikai ar nākamo gadu, bet jaunus ārstus – pēc pieciem gadiem.

Neesmu speciālists, tomēr kā četru bērnu tēvs, nodokļu maksātājs un savas zemes patriots uzskatu, ka nekvalitatīva dzemdību pakalpojuma sniegšana no valsts puses būtībā ir noziedzīga un pārtraucama nekavējoties. Acīmredzot ātrākais un loģiskākais risinājums būtu principa “nauda seko grūtniecei” ieviešana, pērkot kvalitatīvu pakalpojumu privātajā sektorā.

Tikmēr mūsu politiķi šajā jautājumā izrādījuši pārsteidzošu vienaldzību. Klusums… Lai arī Saeimā darbojas Imanta Parādnieka vadītā Demogrāfijas lietu apakškomisija, un premjers izveidojis Demogrāfisko lietu centru. Šīs institūcijas slīkst dažādos teorētiskos spriedelējumos, kavē laiku bezjēdzīgu un populistisku priekšlikumu apzelēšanai, bet konkrētas problēmas diemžēl nespēj pat pamanīt, kur nu vēl risināt. Vēl vairāk, zinot, ka demogrāfijas stāvokļa uzlabošana vienkārši ir neizbēgama mūsu valsts prioritāte, jautājumam par nekavējošu dzemdību pakalpojuma un grūtnieču veselības aprūpes kvalitātes celšanu ir jābūt gan premjera, gan Valsts prezidenta galdā.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. TV tematiskās pakas

Nacionālā apvienība šonedēļ koalīcijas padomē aicināja valdību veidojošās partijas “spert izlēmīgus soļus valsts informatīvās telpas aizsardzībā”, jo “absurda situācija, ka valstij piederošais uzņēmums “Lattelecom” ar plašu Kremļa televīzijas kanālu piedāvājumu savās paketēs faktiski darbojas pretēji Latvijas drošības interesēm.”

“Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, televīzijā diskutējot par iespējām ierobežot Krievijas propagandas TV kanālus, sacīja: “Lielākā daļa mūsu klientu – apmēram trīs ceturtdaļas klientu – izsakās ļoti negatīvi par varbūtību, ka viņu TV pamatpakā varētu nebūt šo Krievijas kanālu. Līdz ar to tīri komerciāli tas būtu absolūti nepieļaujams lēmums.” Tiem klientiem, kas vaicā, kāpēc netiek dota iespēja izvēlēties tādas paketes, kurās nav Krievijas kanālu, “Lattelecom” parasti atbild, ka lētāk no biznesa viedokļa ir iekļaut Krievijas kanālus, bet, ja veidotu kanālu paketi bez tiem, tā patērētājiem izmaksātu ļoti dārgi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+