Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. janvāris, 2012
Drukāt

Haltūras skaidrā naudā virs 1000 latiem jādeklarē 


Foto - Intars AtstupensFoto - Intars Atstupens

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jādeklarē par 1000 latu lielāki skaidras naudas darījumi starp komersantiem un privātpersonām. Vienlaikus būs aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, ja to summa pārsniedz 5000 latu. 


To paredz Finanšu ministrijā sagatavotie likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, ko Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau atbalstījusi pirmajam lasījumam.

 

Deklarējama visa skaidrā nauda

Likuma grozījumos, ja tos pieņems, paredzēts pienākums komersantiem deklarēt visus pagājušajā mēnesī veiktos skaidras naudas darījumus ar privātajiem, kas nav reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, līdz kārtējā mēneša piecpadsmitajam datumam.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu lietās Juris Stinka stāsta, ka šādi likuma grozījumi gatavoti pērn apstiprinātā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna ietvaros.

Tie nepieciešami, lai stingrāk uzraudzītu darījumus ar skaidru naudu, kas pašlaik notiek bez darba līgumiem un nemaksājot valstij nodokļus. Ar komersantiem šajā gadījumā domāti visi VID reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, tostarp SIA, individuālie komersanti un citi. Savukārt ar privātpersonām visi tie, kuri nav reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji.

 

Kā paskaidro Finanšu ministrijā, ja nauda tiek pārskaitīta ar bankas starpniecību, tad darījumiem šādu ierobežojumu nav, jo šo naudas plūsmu VID var pārbaudīt.

 

Ministrijas amatpersona piebilst, ka arī pašlaik likumā ir noteikti ierobežojumi darījumiem ar skaidru naudu. Atšķirība vien tā, ka pašlaik jādeklarē visi tie skaidras naudas darījumi, kas ir lielāki par 3000 latu. Savukārt aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, ja summa pārsniedz 10 000 latu.

 

Par pārkāpumiem atņems licenci

Cita starpā likumprojektā VID paredzētas lielākas tiesības apturēt uzņēmuma komercdarbību par rupjiem likumu pārkāpumiem. Tie ir: ar vairāk nekā pusi uzņēmumā strādājošo nav noslēgti darba līgumi; tīšām sagrozīti grāmatvedības dati; darbiniekiem izmaksāta atlīdzība (tā sauktās aplokšņu algas), kas nav uzrādīta uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē un ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; valstij nav samaksāti nodokļi.

 

Dažos gadījumos šādu uzņēmumu darbību varēs apturēt bez iepriekšēja brīdinājuma. Saraksts ar uzņēmumiem, kuru darbība apturēta, būs redzams mājas lapā internetā, kā arī Uzņēmumu reģistrā. Iekams veikt par 1000 latiem lielāku darījumu, komersantiem būs jāpārbauda, vai otrai pusei nav apturēta saimnieciskā darbība.

 

Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone stāsta, ka Saeimā iesniegtie grozījumi paredz samazināt skaidras naudas norēķinu summas vairumtirdzniecībā ar nolūku mazināt ēnu ekonomikas izplatību. Taču vienlaikus vairumtirgotājiem tas radīs papildu slogu, jo būs oficiāli jāreģistrē lielāks skaits klientu. Lai šos grozījumus ieviestu, viņasprāt, būtu vajadzīgs kāds pārejas periods, lai jaunajai kārtībai pielāgotos gan vairumtirgotāji, gan pastāvīgie pircēji. Diemžēl tas likumprojektā nav paredzēts.

 

Grozījumu efektivitātei netic

Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas izpilddirektors Ivars Brants saka, ka jebkādi centieni apkarot nodokļu nemaksātājus ir apsveicami. Tomēr esot jāšaubās, vai ar šādiem skaidrās naudas darījumu ierobežojumiem būs daudz līdzēts. “Diemžēl daudzos uzņēmumos ir apgūti dažnedažādi paņēmieni, kā nemaksāt nodokļus,” – viņš piebilst.

 

Latvijas Grāmatvedības ārpuspakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune ir vēl atklātāka: “Šādi likuma grozījumi ir absurdi, tā nekāda ēnu ekonomikas apkarošana, kā to iecerējuši Finanšu ministrijā, neiznāks.”

 

Lienīte Caune atceras, ka aptuveni pirms desmit gadiem skaidras naudas darījumos jau bija noteikti 1000 latu “griesti”, kuru pēc tam pacēla līdz 3000 latiem. Viņasprāt, lielākus panākumus ēnu ekonomikas ierobežošanā dotu, piemēram, darbaspēka nodokļu samazināšana.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vēsta, ka likuma grozījumus pašlaik saskaņo Juridiskajā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas un citās komisijās, tāpēc, visticamāk, Saeima pirmajā lasījumā tos varētu pieņemt 2. februārī.

 

Viedoklis

Latvijas Amatniecības kameras prezidents, galdnieku amata meistars Vilnis Kazāks uzskata: “Šādi likuma grozījumi ir bezcerīgi. Nodokļu ierēdņi varēs turpināt staigāt gar “kreiso” amatnieku logiem, cerot iekasēt no viņiem nodokļus. Valstij vajadzētu runāt ar profesionālajām asociācijām, nosakot summu, kāda ik gadu tām jānomaksā valsts kasē par nozarē strādājošajiem. Tāda prakse sen ir ieviesta citās pasaules valstīs. Man nekā nav saprotams, kāpēc mūsu finansisti to neizmanto.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+