Haradžanjans: Latvijā vienojošā ir viena – latviešu valoda 0

Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām jāzina savu senču valoda, kultūra, tradīcijas, bet visiem valsts iedzīvotājiem ir viena vienojoša valoda – latviešu valoda, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

LNKBA savu oficiālo viedokli par referendumu ir formulējusi valdes sēdē. Asociācija aicina referendumā apliecināt cieņu Latvijas valstiskuma konstitucionālajiem pamatiem un sabiedrības saliedēšanas vārdā atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

“Ja kāds saka, ka krievu valodu Latvijā vajag pasludināt par starpnacionālās saziņas valodu, viņam vajadzētu paklausīties, kā LNKBA namā latviski savā starpā sarunājas Latvijas poļi, vācieši, grieķi, arābi,” norāda Haradžanjans.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latviešu valoda ir Latvijā dzīvojošo daudzo tautību vienojošā valoda, ir pārliecināts LNKBA priekšsēdētājs.

Referenduma kontekstā Haradžanjans redz tikai vienu plusu – ir aktivizējusies sabiedriskā doma. Ir daudz diskusiju, iespējams, dažas no tām ir pārāk agresīvas, bet ir labi, ka sabiedrība ir aktivizējusies, uzskata asociācijas priekšsēdētājs.

Viņš atzīmēja, ka valstī ir daudz citu problēmu, pirmām kārtām sociālu problēmu, kas netiek pietiekami apspriestas, par kurām valdība neieklausās tautas viedoklī. Pēc Haradžanjana domām, daudzi cilvēki izmantos referendumu, lai paustu savu attieksmi pret sociālajām problēmām, demogrāfiju, emigrāciju, Latgales jautājumu.

“Lielā ažiotāža referenduma sakarā ir arī politiķu spēle,” vērtēja Haradžanjans.

LNKBA priekšsēdētājs apgalvo, ka jau iepriekš zina referenduma rezultātu – krievu valodas statuss Latvijā netiks mainīts. “Pat referenduma iniciatori izplata reklāmas lapeles, kurās sapņo, ka par krievu valodas statusa maiņu nobalsos 300 000 – puse no nepieciešamā atbalstītāju skaita,” norāda Haradžanjans.

Viņš atzina, ka diemžēl referendumam būs iztērēta liela nauda – ap diviem miljoniem latu, kurus varēja izlietot daudz lietderīgāk.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.