Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. novembris, 2015
Drukāt

Hardija Lediņa retrospekcija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē līdz 30. decembrim ir aplūkojama Hardija Lediņa radošās darbības un tās ietekmju retrospekcija “Lediņš. Starp to un kaut ko citu”. Atbalsojot H. Lediņa un viņa domubiedru organizēto Aptuveno mākslas izstāžu garu, izstādē īpaša uzmanība ir veltīta procesuālās mākslas formām un tās laikā notiek vairākas mākslinieku performances.

Izstādē ir iespēja aplūkot Hardija Lediņa un Jura Boiko radītos samizdatus “Zirgābols”, “WCZLS” un dadaiski rotaļīgo absurda romānu “ZUN”, noklausīties studijas “Seque” un “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas” mūzikas ierakstus, kā arī iepazīties ar performanču un izstāžu koncepcijām un dokumentācijām. Tāpat izstādē ir skatāma arī plaša H. Lediņa videodarbu retrospektīva.

Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kuras koncepcijas autore un kuratore ir Līga Lindenbauma. “Izstādes apakšvirsraksts “starp to un kaut ko citu” ir aizguvums no Lediņa tekstiem, kuros viņš formulē savu radošo interešu zonu. Viņš saka, ka daudzo atbilžu dēļ ir grūti nosaukt vienu vai divus konkrētus autorus vai darbības jomas, kas viņam ir saistošas. Tādēļ labāk izvēlēties vairākus atskaites punktus, starp kuriem zīmēt interešu lauku ar aptuvenām robežām. Šādā teritorijā iespējams ietvert plašu, nenosauktu un citādi nesaistītu personību, notikumu, parādību amplitūdu,” skaidro L. Lindenbauma.

Paņēmiens – parādību definēšana ar radniecīgu izpausmju lauka iezīmēšanu – ir izmantots H. Lediņam veltītas izstādes veidošanā. “Ja būtu jākartē viņa mākslas teritorija, tā atrastos starp tādiem atslēgas punktiem kā multimedialitāte, process un sadarbība. Lediņš brīvi izmantojis dažādu mediju iespējas, laiktelpā balstītās aktivitātēs saaužot tekstu, mūziku, performanci un arhitektūras teoriju, kā arī lielāko daļu darbu radot kopā ar citiem līdzautoriem, domubiedriem un sadarbības partneriem. Spēcīgi ietekmēdams 80. gadu alternatīvos kultūras strāvojumus Latvijā un lokālajā mākslas vidē organiski integrēdams laikmetam raksturīgas starptautiskas mākslas parādības, arī Lediņa personība iezīmē atrašanos starp dažādiem laikmetiem un mākslas izpratnēm,” teic L. Lindenbauma.

Paralēli izstāžu zālēm vairākos LNB stāvos eksponēti šī brīža Latvijas jauno autoru darbi, kuros saskatāmas H. Lediņa muzikālās, performatīvās vai estētiskās iezīmes un citāti. “Ja jārunā par Lediņa mākslu, neizbēgami jāmin arī virkne citu radošu personību. Tādēļ Lediņa arhīva retrospekcija saaužas ar šobrīd strādājošu un viņam radniecīgu jauno autoru darbiem. Mūsdienu klātbūtne padara Lediņa pagātni laikmetīgu,” skaidro izstādes kuratore L. Lindenbauma.

Izstādi atklāja “Gas of Latvia” līdera Andra Indāna un mākslinieces Lauras Prikules performance, bet pašas izstādes laikā trīs performanču ciklu piedāvās Sabīne Moore, savukārt Lauras Prikules un Evas Vēveres radošā dueta “Poētiskais robotisms” instalācijas izvietotas pa LNB stāviem. Izstāžu zālē apskatāmas mākslinieces Gundegas Evelones performanču dokumentācijas, Maijas Kurševas kolāžas un “Bolderājas grupas” sociālā aktīvisma akciju hronika. Mākslinieku apvienības “Klīga” procesuālais objekts “koncentriņš” tiek transformēts visas izstādes garumā, 30. decembrī – pēdējā izstādes dienā – noslēdzot to ar performanci.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un KalniņuDiriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+