Liepājas suņi ar dzintara rotām: Harija Kalēja eksperimenti 1
Senajā Grieķijā dzintaru dēvēja par elektronu, no šī vārda cēlies elektrības apzīmējums. To, ka īpašajos, radoši saspringtajos Liepājas apstākļos no elektrības līdz elektronam ir tikai viens solis, uzskatāmi pierādījis rotkalis, dzintara apstrādes meistars Harijs Kalējs, kura pirmā profesija ir tieši elektriķis.
Dzimis un audzis Liepājā, Harijs vēl jauns ieprecējās dzintara apstrādātāju ģimenē. Sievas Sandras mamma ir viena no vispieredzējušākajām Latvijas dzintara meistarēm, viņa joprojām strādā ar dzintaru un dara to jau apmēram 60 gadus! Harijs pamēģināja, un izrādījās, ka tīri labi sanāk. Liels nopelns bija tam, ka mājās bija materiāli un tehniskā bāze un, galvenais, bija kam pajautāt padomu. Viss instrumentārijs ir pašu konstruēts, izgatavots un pasūtīts pie kāda virpotāja. Sievas vecāki strādāja “Daiļradē” un bija mājražotāji. Tas Harijam patika. Uz darbu jāaiziet tikai divas reizes mēnesī – pēc materiāla un nodot gatavo produkciju. Turklāt, jo vairāk uztaisi, jo vairāk saņem! Kad meistars ražo – pa dienu vai nakti, nevienu neinteresēja, kas padomju laikos bija ļoti nepierasti. “Daiļrades” mākslas komisija Harija darbus jau sākotnēji novērtēja ar augstāko kategoriju, un viņš 1988. gadā sāka oficiāli strādāt. Šo laiku arī varētu uzskatīt par rotkaļa radošās karjeras sākumu.
Dzintars Ķīnā
“Pasaulē daudzi cilvēki maz zina par dzintaru. Regulāri jāsaskaras ar dažādiem mītiem un muļķībām. Cenšos tos lauzt un stāstīt par dzintaru, demonstrēju apstrādi. Pateicoties dzintaram, esmu bijis vairākās valstīs, interesantos pasākumos demonstrējis dzintara apstrādi ar seniem rokas instrumentiem,” stāsta Harijs.
Meistars cieši sadarbojas ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur ir izveidota dažādu amatu pratēju komanda, kas piedalās pasākumos Latvijā un ārvalstīs. Ģimenē, ieskaitot Hariju, dzintaru apstrādā jau trīs paaudzes. Sievasmāte Anita apstrādā dzintaru, vecākā meita Agneta strādā ar dzintaru, kā arī mezglo un tamborē. Kopā ar Brīvdabas muzeju un uzņēmumu “Sonkeigo” viņi vairākas reizes ir organizējuši pasākumu Ķīnā. Ķīniešiem tas tā iepatikās, ka viens no Ķīnas TV kanāliem speciāli atbrauca uz Latviju, lai turpinātu uzņemt filmu par Harija ģimeni un Latviju. Kopējais seriāla laiks bija ap četrām stundām plus tiešraide Ķīnā. To noskatījās ap 50 miljoniem skatītāju… Tagad ķīnieši Harija mājās jau sāk viesoties diezgan bieži. Viņam telefonā ir Ķīnā populāra lietotne “We Chat” (tas ir kā pazīstamais “WhatsApp”), ar kuras palīdzību viņš sarakstās ar saviem ķīniešu draugiem.
Rotas arī suņiem
Harijs vieniem ir amatnieks, dzintara meistars, kas izgatavo rotas, citiem – “suņu cilvēks”, jo, jau apmēram desmit gadus ģimenes suņu audzētavā audzē Latvijai retas suņu šķirnes. Vēl citiem Harijs ir auto meistars.
“Manas daudzās aizraušanās nereti cita citu papildina. Piemēram, pateicoties manām zināšanām par suņiem, radās dzintara rotas mājdzīvniekiem. Uz aukliņas uzvērti dzintara gabaliņi berzējas gar spalvu, izdala aktīvas vielas un pasargā suni no dažādiem insektiem. Piedevām tas skaisti izskatās.”
Lai mākslinieks ieinteresētu klientus, viņam visu laiku ir jārada kaut kas jauns. Tāpēc Harijs, radot rotas, kombinē dzintaru, koku, kaparu, sudrabu un ādu. Tā radās dzintara kaklasiksnas dzīvniekiem, tā radās medus ziepītes ar dzintariem – īstas ziepes ar medu un maziem dzintara gabaliņiem. Kad ziepītes izmazgājas dzintariņus var uzglabāt. Unikāls ir dzintara šņabis, kuru iegūst, ilgāku laiku degvīnā noturot noteikta izmēra dzintara gabaliņus.
“Roku darbs ir atšķirīgs un unikāls! Tajā amatnieks ir ielicis daļu no savām domām, sajūtām, izmantojis savas prasmes!” spriež Harijs. “Tā arī ir darba vērtība. Ir jauki, ja to spēj novērtēt pircējs. Mūsdienās radīt kaut ko pilnīgi neparastu ir ļoti grūti. Pēc laika redzi, ka vēl kāds domā līdzīgi un kaut ko līdzīgu jau arī radījis… Domājot par nākotni, gribētu dzīvot harmonijā ar sevi, turpināt izgatavot rotas un nevienai drosmīgai idejai neteikt – nekad!”
Vērtējums: novatoriskais un tradicionālais
Kristīne Kūla, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietniece: “Šis ir labs piemērs tam, cik sievasmātes tomēr ir vērtīgas. Meistara Harija Kalēja darba audzinātāja ir viņa sievasmāte Anita Anna Kovjazina, kas jau vairāk nekā piecdesmit gadus nodarbojās ar dzintara apstrādi un bija viena no pirmajām daiļamata meistarēm. Meistares stingrā skola un Harija fantāzija ļauj tapt brīnišķīgiem, novatoriskiem darbiem. Harijs veido gan jaunas materiālu kombinācijas, piemēram, savieno dzintaru ar ozolu. Tāpat viņš ceļ godā tradicionālās tehnikas, piemēram, dzintaru kombinē ar kapara stieplīti, kas kādreiz bija ļoti iecienīts risinājums. Harijs ir meistars, kas ne tikai ražīgi un interesanti strādā, bet arī popularizē savu arodu visā pasaulē, neaizmirstot atgādināt par Latvijas amatnieku Meku – Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgu.”
