Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Diāna, Dina, Dins
Ceturtdiena, 23. februāris, 2017
30. novembris, 2015
Drukāt

Harita Tohme: Ne visi ir bēgļi, kas par tādiem uzdodas (3)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Harita Tohme – Peace Ambassadors for Iraq (PAFI) priekšsēdētāja

Tuvo Austrumu bēgļu krīze šobrīd ir viens no aktuālākajiem ES iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem. Lai arī Latvija stāv nomaļus no lielajiem bēgļu tranzīta ceļiem un pagaidām saskaras ar relatīvi nelielu cilvēku skaitu, kas šeit ir ieradušies un lūguši patvērumu šis jautājums jau ir izraisījis visplašāko rezonansi sabiedrībā.

Viedokļi ir duāli. Kamēr daļa cilvēku uzskata, ka bēgļiem jāpalīdz, citu attieksme ir noraidoša vai nenoteikta.

Savā ziņā tas ir saprotams. Latvija nav tik pārtikusi kā bagātākās ES valstis, turklāt tā pati vēl nesen piedzīvoja smagu ekonomisko krīzi, kuras rezultātā daudzi cilvēki bija spiesti izbraukt no valsts. Te, izrādās, jāuzņem un pirmajā laikā arī jāpalīdz iebraucējiem no citurienes, kuriem klājies vēl grūtāk. Loģiski, ka gan politiķi, gan iedzīvotāji aizdomājas par to, kādu papildus slogu valsts budžetam varētu uzkraut daži simti vai pat tūkstoši bēgļu gadījumā, ja Tuvo Austrumu krīzei neizdosies atrast ātru risinājumu. Negribētos domāt, ka situācija līdz tam nonāks, taču, ja neizdosies iedibināt mieru un kārtību Irākā, Sīrijā, Afganistānā bēgļu straumes turpināsies.

Šī iemesla dēļ svarīgākais būtu cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām. Respektīvi, ES politiskās dienas kārtības pirmajā punktā jānorāda, ka efektīvākais bēgļu jautājuma risinājums saistāms ar miera un stabilitātes iedibināšanu karadarbības skartajās zonās Tuvajos Austrumos un vispirms jau Irākā. Tam būtu nepieciešams starptautisks atbalsts un ES ieinteresētība krīzes risināšanā. Latvija, piemēram, varētu būt viena no tām ES valstīm, kas uz Irāku nesūtītu sapierus un militāros instruktorus, bet miera vēstnešus – diplomātus un politiķus, kas sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām, vietējo varu, sabiedriskajām organizācijām, ES un ANO institūcijām darītu visu, kas nepieciešams, lai Irākas etniskie un politiskie grupējumi rastu izlīgumu un vienotos par sadarbību.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ................... Atbildēt

    tas tiesa. Kā atlasīt?

  2. Atkal skalo cilvekiem smadzenes,labak palidziet latvijas iedzivotajiem,kuriem jadzivo pussagruvushas majas….sodien bija raksts par iedzivotajiem Riga,kur sieviete ar 2 berniem dzivo tada maja un citu dzives vietu viniem nepiedava…..raksts atri pazuda no neta.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+