Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. jūlijs, 2012
Drukāt

Hazans: šogad nelegāli nodarbināti 40 000 cilvēku

Foto-LETAFoto-LETA

Šī gada pirmajā ceturksnī nelegālo nodarbināto skaits bija aptuveni 40 000 cilvēku, kas ir mazāk nekā puse no pirms diviem gadiem novērotā daudzuma. Pēdējo gadu laikā nereģistrētās nodarbinātības apjoms Latvijā nemitīgi krītas, secinājis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans (attēlā).

Hazans norādīja, ka dati neļauj precīzi novērtēt, cik no šiem 40 000 cilvēku ir bez līgumiem strādājošie darba ņēmēji, tomēr, tā kā 2010.gada pirmajā ceturksnī to bija ap 25 000, tagad droši vien to ir mazāk nekā 20 000.

Pētījumā Hazans izmantojis vairāku starptautisko apsekojumu, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datus. Pētnieks nav apskatījis tādas ēnu ekonomikas izpausmes kā aplokšņu algas un strādāšanas bez līguma ārpus pamatdarba.

“2010.gada pirmajā ceturksnī darba ņēmēju, kas strādāja bez darba līgumiem, skaits bija 3,4%-3,5% no visiem darba ņēmējiem. Pēc VSAA sniegtiem ikmēneša datiem, 2010.gada pirmajā ceturksnī vidēji bija 723 700 darba ņēmēju, par kuriem tika veiktas sociālās iemaksas. Šajā ceturksnī vidēji par 2700 cilvēkiem tika veiktas sociālās iemaksas gan kā par darba ņēmējiem, gan kā par pašnodarbinātiem. No otras puses, pēc darbaspēka apsekojuma datiem (ar emigrācijas korekciju), blakusdarbā kā darba ņēmēji bija nodarbināti 24 300 cilvēku, no kuriem ap 10% jeb 2400 nebija darba ņēmēji savā pamatdarbā. Tātad abi avoti liecina, ka no 723 700 reģistrēto darba ņēmēju pamatdarbā bija apmēram 721 000, un tie veidoja 96,5% no visiem darba ņēmējiem. Tātad nelegāli tika nodarbināti 3,5% jeb 26 300 cilvēku,” secinājis Hazans.

Tāpat Hazans uzsvēra, ka, pēc oficiālajiem darbaspēka apsekojuma datiem, kas pārrēķināti pēc 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem, nodarbināto personu kopskaits bija 876 700. Tomēr jāņem vērā, ka darbaspēka apsekojuma datu standarta metodoloģija izmanto par pamatu iedzīvotāju skaitu gada sākumā, kas nav piemērots intensīvās emigrācijas apstākļos. Veicot atbilstošo korekciju, Hazans aprēķinājis, ka nodarbināto skaits ir 862 300. Pēc VSAA datiem, 783 500 darba ņēmēju strādāja legāli. Pēc VID datiem, 25 400 fizisko personu par 2011.gadu samaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli kā saimnieciskās darbības veicēji, bet nemaksāja to kā darba ņēmēji.

“Tātad pavisam kopā dotajā periodā bija vidēji 808 900 legāli nodarbināto. Starpība – 53 400 – ir nereģistrētās nodarbinātības augšējā robeža 2011.gada pēdējā ceturksnī. Bet, pēc darbaspēka apsekojuma datiem, 6300 personu šajā periodā strādāja kā neapmaksātas personas, kas palīdz citam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā, zemnieku saimniecībā u.tml. Ja atbilstošais uzņēmums samaksāja peļņas nodokļi, tad šos cilvēkus nedrīkst uzskatīt par nelegāli nodarbinātiem. Tātad nereģistrētās nodarbinātības apakšēja robeža ir 47 100 cilvēku,” norādīja Hazans.

“Attiecībā uz mūsu Baltijas kaimiņiem īpaši interesants jautājums ir – vai tiešām pēc veselības aprūpes piesaistes nodokļu nomaksai (tas ir, sākot ar 2005.gadu Igaunijā un ar 2009.gadu Lietuvā) nereģistrēto strādnieku palika mazāk? Pēc Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EDAA) datiem, 2005.gada beigās Igaunijā bija ne mazāk nelegālo darbinieku kā 2002.gadā un, salīdzinot ar Eiropas sociālā apsekojuma (ESA) datiem par situāciju 2004.gada beigās, nelegālās nodarbinātības līmenis bija pat pieaudzis no 2% līdz 5%,” sacīja pētnieks.

Pēdējo salīdzinājumu, iespējams, ietekmēja divu apsekojumu metodoloģiju atšķirības, tomēr ESA ietvaros, redzams, ka gan 2007.gadā, gan 2009.gadā un 2011.gadā darba ņēmēju bez līgumiem īpatsvars Igaunijā ir bijis augstāks nekā 2004.gada beigās. Savukārt salīdzinot divus EDAA novērojumus, redzams, ka 2010.gada sākumā bez līgumiem strādāja tie paši 5%, kas 2005.gada beigās.

“Tātad nav pamata apgalvot, ka veselības aprūpes piesaiste nodokļu nomaksai palīdzēja izkaut nelegālo nodarbinātību Igaunijā,” piebilda Hazans.

Viņš norādīja, ka par veselības aprūpes reformas ietekmi uz nelegālo nodarbinātību Lietuvā ir grūtāk spriest, jo nav pieejami nesen pirms reformas (piemēram, 2008.gada) veikto aptauju dati, turklāt reformas ieviešanas laiks sakrīt ar ekonomiskās krīzes sākumu. Tomēr pieejamie dati liek domāt, ka nelegālās nodarbinātības dinamika Lietuvā bijusi līdzīga Latvijā novērotajai.

“Pēc EDAA datiem, bez līgumiem strādājošo darba ņēmēju īpatsvars starp 2005.gadu un 2010.gadu ir kritis Latvijā no 5%-6% līdz 3,5%, bet Lietuvā – no 5%-7% līdz 3%-4%. Salīdzinot 2009.gada beigās un 2010.gada sākumā notikušo aptauju (ESA un EDAA) datus, ir paredzams zināms nereģistrētās nodarbinātības pieaugums, bet tas, iespējams, saistīts ar aptauju metodoloģijas atšķirībām. Katrā ziņā pieejamie aptauju dati arī Lietuvas gadījumā nedod pamatu runāt par veselības reformas ietekmi uz nelegālo nodarbinātību,” secinājis Hazans.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+