Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. marts, 2012
Drukāt

Hazans: Valdībai nebija citas iespējas, kā vien palielināt pensionēšanās vecumu

hazans2

Valdībai nebija citas iespējas, kā vien palielināt pensionēšanās vecumu, komentārā laikrakstam “Dienas Bizness” raksta Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

“Jāteic, ka šāds lēmums nepārsteidz, tas bija sagaidāms, jo, godīgi sakot, valdībai tā īsti citu variantu nemaz nebija,” uzsver ekonomists.

Viņš norāda, ka tomēr būtisks ir jautājums par atsevišķiem aspektiem, kas var radīt problēmas nākotnē.

Pirmkārt, jācer, ka ir paredzēts priekšlaicīgās pensionēšanās mehānisms, lai zaudētāji nebūtu tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem dažu tuvāko gadu laikā būtu jādodas pensijā. Īpaši sarežģīta situācija var izrādīties tiem cilvēkiem, kuri būs nonākuši bezdarbnieka statusā, bet pensija viņiem vēl nepienāksies.

Ministru kabinets ir noteicis, ka 2014. un 2015.gadā pensionēšanās vecums tiks palielināts par trīs mēnešiem, bet pēc tam – par pusgadu. Tātad var veidoties situācijas, kad cilvēkiem, kuri ir zaudējuši darbu, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks būs beidzies, bet līdz pensijai būs jāgaida attiecīgais mēnešu skaits. Kamēr runa ir par minētajiem trīs mēnešiem, to vēl nevarētu uzskatīt par pārāk lielu problēmu, savukārt pusgads jau ir pietiekami ilgs laiks.

“Citiem vārdiem sakot, būtu vēlams panākt, lai neveidojas sava veida plaisa, kad cilvēks ir zaudējis darbu, līdz pensijai palicis salīdzinoši neliels laika sprīdis, bet to saņemt iespēju nav – tas var radīt nopietnas problēmas zināmā sabiedrības daļā,” brīdina Hazans.

Tāpat nereti rodas jautājums, vai, paejot zināmam laika sprīdim, pensionēšanās vecumu nebūs nepieciešams palielināt vēl vairāk nekā līdz šobrīd paredzētajiem 65 gadiem. Skaidrs, ka tas nenotiks, piemēram, pēc desmit gadiem, taču attiecībā uz vēl ilgāku perspektīvu to tik droši apgalvot vairs nevar, norāda eksperts.

Par nepieciešamību palielināt pensionēšanās vecumu tiek spriests pat tādās Rietumeiropas valstīs kā Zviedrija un Lielbritānija, kur šis vecuma pensijas saņemšanas slieksnis jau pašreiz ir 65 gadi.

“Ņemot vērā šo tendenci citās Eiropas valstīs, nevajadzētu uzskatīt, ka mēs esam imūni pret turpmāku pensionēšanās vecuma palielināšanu valstī. Jāapzinās, ka sabiedrība arvien vairāk novecojas,” skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors.

Kā ziņots, valdība šonedēļ atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadi – pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.

Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče.

Šī reforma vistiešāk attieksies uz 1952. līdz 1957.gadā dzimušajiem iedzīvotājiem jeb apmēram 50 000 cilvēku. Cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, varēs pensionēties trīs mēnešus vēlāk – 62 gados un trīs mēnešos. Savukārt, tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, varēs pensionēties sešus mēnešus vēlāk – 62 gados un 6 mēnešos. Cilvēki, kuri dzimuši pēc 1955.gada 1.jūlija, vecuma pensiju varēs pieprasīt, sasniedzot 65 gadu vecumu.

Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, – piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām u.c.

Tāpat plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. 2014. un 2015.gadā to paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954.gadu.

Tāpat arī no 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no desmit uz 15 gadiem, bet no 2020.gada – uz 20 gadiem. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veidos arī periods, kurā cilvēks veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Tas ir saistīts ar to, ka no 2012.gada 1.janvāra bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.

Vienlaikus paredzēts no 2014.gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” vēl jāpieņem Saeimā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+