Heinrihs Kalvītis: “Dziesmas savijas ar mīlestību.” 1
Šajā svētku laikā uz sarunu aicināju Heinrihu Kalvīti, kas kopā ar Elitu Strazdiņu sirdsdziesmu aptaujā piedalās ar Sergeja Gurtiņa dziesmu “Visi ceļi ved uz mājām”. Dziesma par mājām un mīlestību, jo tur, kur ir mīlestība, ir mājas. “Mīlestībai ir vajadzīga vieta. Tās ir mājas. Man tās viennozīmīgi ir Latvija,” atklāj Heirihs.
Šī ir Heinriha un Elitas atgriešanā aptaujā. “Pirmā dalība aptaujā bija ar Artūra Reinika dziesmu “Vai tu zini”. Tā arī bija mūsu pirmā kopīgi iedziedātā dziesma,” atceras Heinrihs. Jau trīs gadus klausītājus priecē Heinriha un Elitas duets. “Man ir bijušas daudzas skatuves partneres. Ne ar visām sadarbība bijusi ilgstoša. Tie ir bijuši nelieli projekti. Ļoti patīkama sadarbība bija ar Igetu Gaiķi. Viņa ir profesionāla dziedātāja. Mums bija radoši piepildīts laiks, bija kopīgs albums. Igeta tagad strādā ar bērniem, dzīvo Liepājā. Kā jau tas dzīvē notiek, katra sadarbība agri vai vēlu beidzas,” nosaka Heinrihs un neslēpj: “Man patīk arī vienam dziedāt. Es dziedu tādas noskaņas dziesmas. Nav jau nemaz tik viegli atrast skatuves partneres. Elitu pamanīju pirms kādiem 10 gadiem, kad viņa izpildīja dziesmu “Šis stāsts”. Pirms trim gadiem, kad meklēju sev dueta partneri, piezvanīju Elitai. Viņa piekrita sadarbībai. Viņa ir labs draugs. Ļoti pozitīvs cilvēks, ar profesionālu attieksmi pret darbu. Ar Elitu uz skatuves esam kopā jau trīs gadus. Esam iedziedājuši piecas dziesmas. Sergejs Gurtiņš mums dod pa vienai dziesmai, kuras mēs apgūstam, un tā pamazām top dziesmas albumam.”
Heinrihs nekad nav slēpis, ka viņš nav profesionāls mūziķis. Tā ir viņa sirdslieta. Viņš kā izpildītājs ļoti novērtē komponistus, kas uzticas viņam. “Kopā ar Artūru Reiniku bija īpašs, radoši bagāts laiks. Viņš ir profesionālis. Mūsu kopējā sadarbība ilgst jau 10 gadus. Ar Artūru mums ir vienāda gaume gan dzīvē, gan mūzikā. Mēs līdzīgi domājam. Viņš kā profesionālis zina, ko es kā neprofesionālis varēšu izdziedāt. Es viņam izstāstu savas vēlmes, un Artūrs pēc tām man uzraksta dziesmas. Saprotamies no pusvārda, ar sajūtām. Arī citi komponisti piedāvā dziesmas. 1994. gadā es sāku ar Imanta Ozola dziesmu. Arī Gunārs Freidenfelds piedāvāja iedziedāt savas leģendārās dziesmas jaunās aranžijās. Neslēpšu, man patīk labāk oriģināldziesmas, kas rakstītas tieši man. Ir daudz dziesmu pa šiem iedziedāts,” teic Heirihs.
Ja ir iedziedātas tik daudz dziesmu, tad ir savs viedoklis, kas ir laba dziesma. “Dziesmai svarīgākais ir patīkama mūzika un lai teksts nebūtu banāls, bet ar jēgu. Dziesmās jau dzied par mīlestību. Par mīlestību pret sievieti, bērniem, mājām, dzimteni. Man patīk noskaņu dziesmas. Visas dziesmas savijas ar mīlestību. Pārdzīvojumi, zaudējumi, romantika – tas viss ir mūzikā,” atklāj Heinrihs. Bet kas ir sirdsdziesma? “Sirdsdziesma ir katram sava. Arī man ir sava sirdsdziesma, pat divas, kuras klausoties skudriņas skrien pār muguru, maestro R. Paula “Mēmā dziesma” Viktora Lapčenoka un Noras Bumbieres izpildījumā un Fēliksa Ķiģeļa “Saldus saule”. Katrs atrod savu sirdsdziesmu. Vienam, otram neiepatīkas, bet trešajam kļūst par sirdsdziesmu. Tas viss ir sajūtu līmenī,” nosaka Heinrihs.
Kad Heinriham jautāju par nākotnes plāniem, viņš nekavējoties atbild: “Vēlos turpināt būt uz skatuves kopā ar Elitu, iedziedāt jaunas dziesmas!”
Heinriham ir vēlējums klausītājiem: “Klausieties latviešu mūziku, savas mīļākās dziesmas! Veselību, prieku un laimi! Pasaule ir tik nedroša, bet šeit pie mums Baltijā ir samērā mierīgi. Priecāsimies, ka mēs dzīvojam Latvijā. Man jau šķiet, ka šī ir pati drošākā vieta.”
