Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
17. februāris, 2013
Drukāt

Helmanis: iedodot skolēnam visu priekš mācībām, gribam uztaisīt komunismu

Foto-LETAFoto-LETA

Ieviešot bezmaksas izglītību valstī, Rīgā mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei skolēniem būtu nepieciešami papildus vismaz 1,7 miljoni latu, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) aptuvenās aplēses.

Departamenta direktors Guntis Helmanis aģentūrai LETA uzsvēra, ka pie gala secinājumiem par darba burtnīcām un mācību grāmatām gan joprojām nav izdevies nonākt. “Valsts uzsver, ka iedos sešus latus uz bērnu, un mācību grāmatas varēs nodrošināt. Jelgavas pašvaldība trīs gadus pēc kārtas pie tiem pāris valsts latiem dod klāt 10 latus, bet nevar nodrošināt. Ļoti smalka analīze par mācību grāmatu izmaksām pa klašu grupām un mācību priekšmetiem ir veikta arī Rīgā – mēs redzam, ka būtu nepieciešami vismaz 15 lati uz vienu bērnu, lai nodrošinātu grāmatas, jo programmas arī mainās,” norādīja Helmanis.

Rīgas dome un citas lielās pašvaldības, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, esot izteikušas ierosinājumu, ka viens no risinājumiem varētu būt mācību materiālu ievietošana internetā, jo digitālo mācību līdzekļu izmaksas būtu krietni zemākas, tomēr par šo iniciatīvu nekāda reakcija nav saņemta.

Runājot par summu, kas būtu nepieciešama, lai vienam skolēnam nodrošinātu visus mācību līdzekļus, provizoriskas aplēses liecina, ka tie varētu būt aptuveni 40 lati gadā. Ņemot vērā, ka Rīgā ir 65 000 skolēnu, galvaspilsētas pašvaldībai tas nozīmētu papildu tēriņus 2,6 miljonu latu gadā.

Helmanis gan uzsvēra, ka 40 latu ir stipri aptuvens skaitlis – to aprēķinājusi Valmieras pašvaldība, vadoties pēc veikala cenām un viena no iepirkumu groza variantiem, kas piedāvāts vienā no Ministru kabineta noteikumu projektiem. Kamēr konkrēti nav pateikts, kam jābūt skolēna somā, precīzākus aprēķinus veikt nav iespējams un pašreizējās aptuvenās aplēses nevar būt par pamatu, lai varētu prasīt papildu līdzekļus pašvaldības budžetā. Vienlaikus Helmanis piebilda, ka, organizējot lielu iepirkumu par konkrētām nepieciešamajām lietām, tās, visticamāk, izmaksātu lētāk.

“Jautājums ir cits – mēs iedosim rakstāmo, pēc trim dienām skolēns atnāks uz skolu un teiks, ka viņam tā nav, pazaudējis. Esmu bijis skolotājs, savulaik pasniedzu rasēšanu, un zinu, ko tas nozīmē – es nevaru strādāt, ja atnāk kāds, speciāli pasaka, ka viņam šodien nekas nav līdzi. Man klasē stāvēja kastīte, kurā bija lekāli, lineāli, cirkuļi, kurus skolēns varēja izmantot. Manuprāt, loģika būtu tāda, ka mēs nodrošinām rezerves komplektu klasē. Arī to rosinājām ministrijai, bet nesaņēmām atbildi,” pastāstīja IKSD direktors.

Helmanis piebilda, ka pašvaldību vadītāju vidū izskanējusi neapmierinātība, ka tiesībsargs Juris Jansons ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli jau par visu ir vienojušies, informācija uzreiz izskanējusi publiski un daudzi vecāki jau ir sapratuši, ka tas ir kā “āmen baznīcā” un jau tuvākajā laikā visiem viss tiks nopirkts. Tikmēr pašvaldības joprojām nav saņēmušas nekādus konkrētākus skaidrojumus no ministrijas par to, kas un kā būtu jādara tālāk, un konstantā neskaidrība daudziem izglītības speciālistiem liek zaudēt pacietību.

Latvijas Pašvaldību savienībā arī izskanējis arguments, ka lielai steigai šajā jautājumā nav pamata, jo tie vecāki, kuriem tiešām ir grūtības mācību līdzekļus iegādāties, mācību gadu uzsākot, var saņemt sociālo palīdzību no pašvaldību sociālajiem dienestiem – Valmierā, Liepājā, Rīgā un citās pašvaldībās šāda iespēja ir nodrošināta.

“Es nezinu nevienu pasaules valsti, kurā tādas lietas būtu nodrošinātas, kad skolnieks nāk uz mācību stundu un viņam viss tiek iedots. Nav tādas valsts pasaulē. Mēs esam trešā nabadzīgākā Eiropas valsts un gribam uztaisīt komunismu,” pārdomās dalījās Helmanis.

Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra, ka nav šaubu, ka lēmums par to, kam un kādā apjomā ir jāapmaksā mācību līdzekļi, ir vajadzīgs un pozitīvs, jo šajā ziņā kārtības nav bijis vairākus gadus, taču to nedrīkst sasteigt ne saturiskā, ne finansiālā ziņā.

“Ja tik ilgus gadus mums bija šis neapšaubāmais ieraksts Satversmē, ka izglītība ir bez maksas, un tik ilgus gadus šis jautājums nebija sakārtots, tad tas ir jāsakārto tā, lai pēc īsa brītiņa atkal nevajadzētu atgriezties un kaut ko mainīt. Darbs ir aizsākts labs, bet to vajag arī labi pabeigt, jo, ja mēs kaut ko sasteigsim tikai tāpēc, ka gribam tagad ļoti ātri to izdarīt, tas būs sasteigti, atkal veidosim nesapratni un neviennozīmīgu situāciju,” uzsvēra Rīgas domes deputāte.

Kaut arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā noteikumu projektā ir mēģināts atbildēt, kas ir mācību līdzekļi un ko no tiem finansē valsts, par ko jāmaksā pašvaldībai un kas jāiegādājas pašiem vecākiem, skaidras, viennozīmīgas atbildes joprojām nav. Aldermane uzskata, ka par šo jautājumu nav līdz galam diskutēts un ir nepieciešamas plašākas debates ar vecāku organizācijām, skolām un pašvaldībām, citādi sagaidāms, ka katra puse jautājumu interpretēs citādāk. Kaut arī konkrētais mācību līdzekļu grozs it kā ir daudz maz skaidrs, ir palikuši vairāki diskutējami jautājumi, sevišķi daļā par to, kas būs jāapmaksā pašvaldībām.

Kā ziņots, IZM izstrādājusi valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, kā arī noteikusi, ka vecākiem par saviem līdzekļiem bērni ir jānodrošina tikai ar individuālajiem mācību līdzekļiem un piederumiem jeb personiskās lietošanas priekšmetiem. Valdības koalīcija 14.janvārī konceptuāli atbalstīja IZM piedāvājumu par valsts un pašvaldības atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā, tomēr vēl tiks vērtēta šādu izmaiņu ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu.

Iecerēts, ka mācību līdzekļu finansēšanas modelī valsts atbild par optimālo nodrošinājumu izglītības standarta apguvei, finansējot mācību literatūru, metodiskos līdzekļus, papildu literatūru un digitālos un elektroniskos mācību līdzekļus. Savukārt pašvaldība nodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai izglītības iestādei, nodrošinot modernu mūsdienu mācību vidi, piemēram, uzskates līdzekļus, didaktiskās spēles, digitālos un elektroniskos izdevumus un resursus, izdales materiālus, mācību tehniskos līdzekļus, iekārtas un aprīkojumu un mācību materiālus.

Tikmēr LPS norāda, ka pašvaldībām būs nepieciešami papildu 6,25 miljoni latu gadā, lai īstenotu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto, ka pašvaldībām no saviem līdzekļiem būs jānodrošina tos mācību līdzekļus, kas nepieciešami lietošanai mācību iestādēs.

Patlaban kā reālākais bezmaksas izglītības ieviešanas termiņš tiek minēts 2014.gada janvāris vai arī aiznākamā mācību gada sākums – 2014.gada 1.septembris. Biedrība “Vecāki par izglītību” iepriekš paudusi bažas, ka, aizbildinoties ar naudas trūkumu, varētu tikt mēģināts novilcināt bezmaksas izglītības ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanu, tādējādi pārkāpjot Satversmē noteikto par tiesībām Latvijā saņemt bezmaksas izglītību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+