Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. aprīlis, 2014
Drukāt

Mūsu “parketa virsniekiem” pietrūkst vīrišķības. Saruna ar Egilu Helmani (22)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Esmu apguvis tuvcīņu Krasnodaras apgabalā pie ģenerāļa Kadočņikova. Esmu vadījis nodarbības Vestpointas Militārajā akadēmijā, apmācījis ASV jūras kājniekus un Ruandas speciālo uzdevumu vienību. Esmu bijis Somālijā, Afganistānā, esmu redzējis karu,” par savu pieredzi stāsta Militārās tuvcīņas un patriotiskās audzināšana skolas dibinātājs, Ogres novada domes deputāts un Nacionālās apvienības valdes loceklis Egils Helmanis. Viņa vērtējumu par Latvijas spējām sevi aizstāvēt uzklausīja Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.

V. Krustiņš: – Šobrīd daudz runā par Latvijas aizstāvēšanu, speciālisti gan uzreiz norāda, ka nav vairs Otrā pasaules kara laiki un tagad karošana notiekot citādi. Jautāšu jums kā nacionālam patriotam un cilvēkam, kuram militārās lietas nav svešas, – kā jūs vērtējat iespēju praktiski aizstāvēt, piemēram, Ogri, kuras pašvaldības deputāts esat?


– Vispirms ir jāsaprot, ka lielākais apdraudējums nenāk no ārpuses, bet no mums pašiem, no pārspīlētas piesardzības un pat gļēvulības. Kaut vai piemērs ar 16. marta notikumiem – valdība paziņo, ka pie Brīvības pieminekļa nedrīkst iet, uz Lesteni drīkst iet. Arguments – pie Brīvības pieminekļa politiķi nepieminot kritušos leģionārus, tikai ejot izrādīties. Lai gan patiesībā pie Brīvības pieminekļa politikas nav – cilvēki klusējot atnāk, piemin kritušos, noliek ziedus. Lestenē gan dažreiz notiek politiska izrādīšanās, jo ierodas deputātu kandidāti, saka runas. Tas būtu pirmais solis – beigt liekuļot un sēt bailes sevī par to, cik mēs esam nevarīgi.

Otrs – beidzot Latvijas specdienestiem ir darbs. Tiem ļoti vērīgi jāskatās, kas notiek apkārt, – vai neveidojas kādas “pašaizsardzības vienības”, neskan pretvalstiski lozungi. Un ja tas notiek, tad jāreaģē.

Protams, arī armijai un zemessardzei ir jābūt sagatavotai, bet manā uztverē svarīgāka ir nevis tehniskā, bet psiholoģiskā sagatavotība. Par karavīru neviens nepiedzimst, par karavīru kļūst, un atļaušos teikt, ka tieši tuvcīņa ir tas, kas parāda – cik labi sagatavots tu esi kā karavīrs. Jā, es arī esmu dzirdējis stāstus, ka tagad karo citādi un lielāka nozīme esot tehnikai – nospied podziņu, raķete aizlido, pašam nekas nav jādara. Taču, ja apskata konfliktus, kas ik pa laikam izceļas dažādās pasaules vietās, nākas secināt, ka tie joprojām attīstās diezgan pirmatnējā un brutālā veidā. Piemēram, nupat Kijevā – ielu cīņas ar pašizgatavotiem ieročiem. Tāpat Krimā – ne jau ieroči bija noteicošais. Tuvcīņa ir izdzīvošanas māksla, kur var atklāt sevi. Atceros, ka es palīdzēju sagatavot jaunos virsniekus Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Reiz treniņā vienam no viņiem ar šauteni nedaudz ieskrambāju roku, un viņš man asarām acīs saka: “Helmaņa kungs, jūs mani saskrāpējāt…” Es tūlīt pat viņu izdzinu no zāles. Es 90. gados mācījos tuvcīņu Krasnodarā kopā ar krievu puišiem un redzēju, ka viņi ir “taisīti no citas mīklas”. Latviešiem pietrūkst vīrišķības. Tam ir loģisks izskaidrojums. Daudzas mātes dēlus audzina vienas pašas, viņiem pietrūkst vīrišķā piemēra. Tālāk seko skola, kur atšķirībā no pirmskara laikiem vairākums skolotāju ir sievietes, arī tur šo pieredzi iegūt nevar. Diemžēl ar laiku tas atstāj iespaidu arī uz bruņotajiem spēkiem. Ir izaudzināti daudzi “parketa virsnieki”, kuri māk skaisti iet parādē, māk izdancināt dāmu, labi teikt uzrunas, bet nav gatavi karot. Mums ir arī kaujas virsnieki, taču zīmīgi, ka daudzi no viņiem ir atstumti. Piemēram, Jānis Kušķis, kurš izveidoja un septiņus gadus vadīja Latvijas speciālo uzdevumu vienību. Viņš ir atvaļinātais virsnieks, bet es zinu, ka krīzes situācijā viņš būtu gatavs rīkoties, diemžēl par visiem Latvijas virsniekiem es nevaru teikt to pašu.

Domāju, ka pašreizējā situācija ir jāizmanto kā pozitīvs moments, lai par šiem jautājumiem beidzot nopietni runātu un vērstu lietas par labu – atsijātu pelavas no graudiem.

M. Antonevičs: – Jāatjauno obligātais militārais dienests?


– Tas varētu nebūt, bet jauniešu militārā apmācība ir nepieciešama. Tie varētu būt divi mēneši vasaras brīvlaikā, kurus vidusskolnieki varētu pavadīt nometnēs. Puišus atrautu no “mātes krūts”.

– Vai jūsu Militārās tuvcīņas un patriotiskās audzināšanas skolā var iegūt šādu pieredzi? Cik jauniešu tajā darbojas?


– Mums ir vairākas filiāles, un kopā tie varētu būt vairāk nekā 100 jaunieši. Tas nav daudz, un, ja mēs paskatāmies statistiku, cik vispār Latvijā ir dažādu cīņu skolu, tad aina ir diezgan bēdīga.

– Kas ir šie jaunieši, kuri pie jums mācās?


– Pārsvarā viņi ir no laukiem, un tas ir ļoti zīmīgi. Tur ir mūsu genofonds, kas vēl palicis! Tāpēc man ir žēl, ka Latvijā notiek diezgan mērķtiecīga lauku “iznīcināšana” – aizver skolas, neatjauno ceļus un tamlīdzīgi. Tā tas notiek ļoti daudzās jomās. Piemēram, tagad sajūt briesmas un uzreiz skatās apkārt: “Ēē, kur ir zemessardze?” Bet zemessardze ir apzināti novājināta.

V. Krustiņš: – Kurš to vājinājis?


– Tāda ir bijusi valsts politika. Valsts vairāk rūpējas par ārējo čaulu, nevis par zemessardzes spējām. Jautājums – cik zemessargi tiek gatavoti reālām situācijām? Notiek dažādas nodarbības mežā, lai gan diez vai reālā kaujas situācijā tas noderētu. Ja būs karš, tad galvenās cīņas notiks pilsētā. Svarīgas būs 3 – 5 dienas, kamēr kāds atnāks palīgā.

– Bet ko tad darīs zemessargi Ogrē? Uzzinās, ka Rīgā nomests desants, sēdēs un gaidīs, kas notiks tālāk?


– Es gribēju uzsvērt, ka galvenās cīņas būs pilsētā, un to mēs redzam no visiem konfliktiem – Sīrijā, Ukrainā un citur. Ko darīt zemessargiem Ogrē, ja būs kara situācija? Vispirms uzspridzināt tiltus, lai pretinieku armijas kolonnas netiek uz Rīgu. Katram būtu savs uzdevums, bet šīm darbībām jābūt koordinētām. Tai ir jābūt kā piramīdai, kur pašā augšā ir valsts, tālāk armija, zemessardze, policija un kaut kur apakšā arī tuvcīņas skola. Nevajag veidot kaut kādas pašdarbības vienības, kas tikai šķeltu valsts spēku, nevis to stiprinātu. Jāņem vērā, ka arī otra puse to var darīt. Godīgi sakot, krievu puikām interese par tuvcīņu ir lielāka nekā latviešiem. Taču mani reizēm pārsteidz valsts attieksme. Piemēram, es Ogrē esmu izveidojis vienu no labākajām tuvcīņas treniņu zālēm Latvijā. Tur ir viss profesionālais inventārs. Es piedāvāju zemessargiem – nāciet trenēties! Nē, nevarot…

– Kāpēc?


– Tas būšot nevēlams precedents…

M. Antonevičs: – Jūs jau minējāt, ka viss parasti sākas ar brutāliem konfliktiem, un, visticamāk, sākumā nemaz nebūs armijas. Taču, kā izrādās, Zemessardzei nemaz neesot pilnvaru iesaistīties iekšējo konfliktu risināšanā, tas paliek policijas ziņā. Vai tas ir pareizi?


– Noteikti ne. Es nedomāju, ka Krievija te vedīs tankus. Latvijā ir ļoti daudz uzņēmumu un īpašumu, kas pieder Krievijas investoriem, un es šaubos, vai viņu mērķis ir tos sabojāt. Ticamāki ir mēģinājumi izraisīt nesaskaņas un iekšējus nemierus. Protams, svarīga ir profilakse, lai šādus mēģinājumus novērstu jau saknē, taču ir jābūt gataviem arī nākamajiem soļiem.

– Kā jūs savā skolā audzināt jauniešos patriotismu?


– Mēs stāstām par Latvijas vēsturi – kas bija strēlnieki, kas bija leģionāri, par ko viņi cīnījās! Mans personīgais stāsts ir tāds, ka mana vectēva māsu izsūtīja uz Sibīriju, kur viņa nomira. Vectēvs negāja karot par nacistisko Vāciju un Hitleru, viņš gāja atriebt savu ģimeni un izdarīt visu iespējamo, lai tas nekad neatkārtotos. Krievijā joprojām atceras latviešu strēlniekus, tā ir kā kvalitātes zīme labam karotājam. Mums ir jāstāsta šie stāsti, lai iedvesmotu jauno paaudzi. Vissvarīgākais ir stiprināt garu un tikai pēc tam fiziskās spējas. Man dažreiz pārmet, ka tuvcīņas nodarbības esot traumatiskas. Bet izdzīvošanas mākslu nevar iemācīties, ja nedara pa īstam. Tuvcīņas skola ir laboratorija, no kuras veidojas karavīrs. Un, ja viņš satraucas par skrambām, kas iegūtas apmācībā, tad kaujas situācijai viņš nebūs gatavs.

V. Krustiņš: – Vai tuvcīņā iegūtā pieredze var noderēt arī politikā?


– Noteikti. Arī te ir ļoti svarīgi mācēt noturēt “triecienu”. Šajā ziņā, piemēram, izceļas Aivars Lembergs, kurš sev veltītos sitienus uztver ar smaidu un humoru. Tas viņam palīdz noturēties. Varētu teikt, ka politiskajā tuvcīņā viņš ir ideāls. Gan kaujā, gan politikā ir vajadzīgs vēss prāts un apziņa, ka galvenais nav ārējā forma, bet saturs.

Uzziņa


Egila Helmaņa profesionālie sasniegumi 


1993. Austrumu cīņu institūts – brūnās jostas pakāpe teikvondo.

1996. Starptautiskā kaujas mākslu asociācija Maskavā – instruktora diploms specializācijā “Universalā kaujas sistēma”.

1999. Krievijas Mācību konsultatīvais zinātniski praktiskais krievu kaujas mākslas centrs Sanktpēteburgā – instruktora diploms tuvcīņā.

2002. Kadočņikova skola Krasnodarā Krievijā – Kadočņikova stila tuvcīņas instruktora diploms ar tiesībām pasniegt tuvcīņu civilpersonām un spēka struktūrām.

2009. Krievu cīņas mākslas federācija, krievu cīņas mākslas nacionālā akadēmija – otrā līmeņa instruktors, metodiķis.

2012. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā – sambo trenera kvalifikācija.

2012. Septītais dans “Pangamot” cīņas veidā.

2013. Kanādā, Toronto – instruktora diploms Vladimira Vasiļjeva sistēmā.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Ja es Helmani nepazītu, tad varētu teikt: O, īstais vecis! ē viņš ir vecis ar merkantīlu un patumšu dvēseli. Izņemot fizisku spēkošanos, viņu pie psiholoģiskas sagatavošanas nervar laist pat tuvumā. Vienu vārdu sakot – mahinators!

  2. Beidzot kāds skaļi pasaka par “gift of aggression”. Tiksimies nodarbībās.

  3. Ir kara laika un miera laika, jeb”parketa” ģenerāļi. Tā vai citādi miers baro, nemiers posta!

  4. vai strēlnieki un leģionāri arī bija apguvuši tuvcīņu? mēs neesam agresori, mums nav jāmācās uzbrukuma taktika! bet aizstāvībā esam dievi, paņemsim kastroļus un sitīsim tai specvienībai pa galvu, ja protams visi atskries līdz ierakumiem!

  5. PALDIES LA par interviju ar Egilu Helmani, kas DAUDZ auglīgāka nekā Daiņa Turlaja intervēšana un viņa atziņas!? KO var pateikt cilvēks, KAS pats NEKAD nav dienējis valsts bruņotajos spēkos Latvijā kam NAV NEKĀDA sakara ar tagad notiekošo armijā?!!Turlais taču vairāk kā 20 gadus vispār prom no armijas kā tādas… Viņa vietā varēja intervēt kaut vai NBS komandieri RAIMONDU GRAUBI vai citus mūsu virsniekus, vai JĀNI KUŠĶI, kura nopelni nepelnīti aizmirsti, vai to virsnieku, kuru TĪŠU PRĀTU padarīja par noziedznieku vienas patronas dēļ atgriežoties no misijas AFganistānā: Ko viņš dara un kādas ir viņa atziņas par notiekošo? Kur paliek mūsu zemessardzes pirms gadiem atvaļinātie virsnieki? Kur zemessardzi uz personīgā iesnieguma pamata pametušie virsnieki, jo viņi TĀPAT vien iesniegumu neuzrakstīja BEZ NOPIETNA IEMESLA, jo šo formējumu regulāri VĀJINĀJA MĒRĶTIECĪGI, NEATLAIDĪGI un “piespēlēja” zemessargus degradējošas situācijas, lai tauta mestos virsū un nāktu pie secinajuma, ka TĀDI EKESMPLĀRI UN ZEMESSARDZE KĀ TĀDA MUMS NAV VAJADZĪGA… Noņēma visu, ko vien varēja noņemt, lai tikai zemessasgi izskatitos pēc iespējas sliktāk un sliktāk!!! Iemesls ĻOTI vienkāršs – tautai uzticīgs militārs grupējums… 99% Egilam Helmanim ir patiesas atziņas un to NEVAR noliegt!!! Nav svarīgi vietas, kur viņš apguvis cīņas makslas, bet gan tas, ko viņš dara!!! Vienīgi NEPIEKRĪTU Helmaņa kungam, ka sieviete VIENA nevar izaudzināt vīrišķīgu, drosmīgu un prasībām armijai atbilstošu jaunieti!!! NEPIEKRĪTU!!!!!!!!!! Piemēru gan NEBŪS DAUDZ, BET IR!!! Vajag TIKAI gribēšana un VĒLĒŠANĀS SAVU DĒLU REDZĒT LAIMĪGU!!! PĒPAKS NEKAD NAV BIJIS un NEKAD NEBŪS LAIMĪGS!!!

  6. Tas, ka mūsdienu jaunieši un vīrieši feminizējas, ir fakts. Tāpēc dažus mēnešus jauniešu militārā un fiziskā sagatavotība viņiem nāktu tikai par labu. Un nav jau visiem jābūt cīņas meistariem, bet ir jāprot aizstāvēt sevi un savus tuvākos. Tas nu vīrietim būtu jāiemācās. Tomēr nepiekrītu, ka krievi te būtu pārāki.
    Arī viņi feminizējas, jo dzīvesveids jau neatšķiras. Ja jau meklē etniskās atšķirības, tad latvietis vairāk ir individuālists, kamēr krievs vairāk ir bara cilvēks. Bet cīņas situācijā individuālists ir lielāka priekšrocība, nekā trūkums.

  7. Maskavā mācījies…nav jau slikti,jo krievu skola bija laba,ari pats nedaudz dabūju armijas mācību padomju laikā,šad tad ir noderējis…Mans vectēvs bija cara amijas virsnieks un sarkano streļķu komandieris,taisniba,tiem vīriem bija spēks kaulos un drosme…,tādu tagad nav.

  8. “Reiz treniņā vienam no viņiem ar šauteni nedaudz ieskrambāju roku, un viņš man asarām acīs saka: “Helmaņa kungs, jūs mani saskrāpējāt…” Es tūlīt pat viņu izdzinu no zāles. Es 90. gados mācījos tuvcīņu Krasnodarā kopā ar krievu puišiem un redzēju, ka viņi ir “taisīti no citas mīklas”. Latviešiem pietrūkst vīrišķības.”
    Militārais diletant Helmani! Jūs pēc viena kadeta vārdiem izdarījāt vispārīgu secinājumu, ka visiem latviešiem pietrūkst vīrišķības. Starp citu, vai “saskrāpētais” kadets bija latvietis? Varbūt igaunis, jo NAA mācās dažādu tautību Latvijas pilsoņi.
    Lūgums Latvijas Avīzei. Nointervējiet “atstumto” virsnieku un bijušo Speciālo uzdevumu vienības komandieri, arī vīru kopas “Vilki” dalībnieku Jāni Kušķi.

    • Aizstāvot vārda brāli domāju, ka tika minēta grupa, kas atbilst apzīmējumam “parketa virsnieki”, ne jau visi virsnieki Latvijas armijā. Protams, ka vairumam viss ir kārtībā. Un visi nevarbūt tuvcīņas speciālisti 🙂 Armijā ir daudz un dažādu pienākumu!

      • Protams, “parketa virsniekiem” pietrūkst vīrišķības. Kaujas un lauka virsniekiem vīrišķības ir gana! Bet intervijā Helmaņu Egils skaidri pasaka – “Latviešiem pietrūkst vīrišķības”. Tas jau ir apvainojums visai latviešu tautai. Ne tikai virsniekiem.

        • Tīri matemātiski, tas nozīmē, ka vīrišķības pietrūkst arī Helmaņa k-gam 🙂 Droši runu karstumā neveikli izmeta. Neticu, ka arī viņam nav dūšas 🙂

        • Bet pietrūkst jau arī! Tas nav nekāds apvainojums: tas ir novērtējums. .. krievi tepat Rīgas ielās daudz bravūrīgāk uzvedās. Kad es biju maziņš, mani sita krievi. Latvieši nekad. Tas arī ieaudzina bijību ar “daj sigaretu”.

          • Krieviem ir bara sindroms kā hiēnsuņiem. Tad viņi ir puņķaini skaļi pat veikalā. Ar lāčiem līdzība tikai slinkumā. Latvietis ir individuālists, tāpēc ja bars nāk pretī…
            Tādi nu tie bari te ieklīduši, paši jau tos pieņemam.

  9. Kadočņikovs ir atvaļināts GRU virsnieks, bet viņa skola atrodas GRU karadaļā, kura pēc Krievijas Bruņoto spēku standarta skaitās īpaši slepena, jo tajā sagatavo šifrēšanas speciālistus.

    в/ч 62986 – 462 уебный центр ГРУ (462 УЦГРУ) – образован в 1994 г. – учебный центр находится в непосредственном подчинении Генерального Штаба Вооруженных Сил России (часть центрального подчинения МО). Допуск учебный центр только после проверки формы допуска в военкомате.

    • Алексей Кадочников в конце 1992 года, одним из последних закрытых постановлений Совета Министров СССР, за исполнение особо принципиального задания за пределами страны, Кадочникову Алексею Алексеевичу присвоено воинское звание генерал-майор.

  10. Kaut kā aizdomīgi daudz pa to Krieviju vandījies…

  11. Taisnība jau ir Helmanim – nav kas mūsu puišus par vīriem izaudzina. Vai tas allaž piedzērušais papucītis, vai fizkulturas učene, kurai stundu laikā kafija jāmalko? Kas tad tur izaug? Ne jau par velti ārsti sūdzas, ka pat algoto armiju no mūsu puišiem nevar sakomplektēt. Vai viņi vispār ar kādu sporta veidu nodarbojas? Vai mums ir kaut vai kada skautiem līdzīga organizācija, kas aptvertu lielāko vairumu puišu? Nav ! ! ! Un nevienam galva nesāp. Ko tad mēs varam pretī likt kā tikai tos tirliņus, kas pa krūmiem spaisu pīpēs.

  12. Nez kāpēc Helmaņa kungs pats nav devies dienestā Latvijas armijā, kur viņa sagatavotiba būtu ļoti noderīga? Varbūt pie tā vainojams šis pats Krsnodaras posms? kas to zina, ar kādiem cilvēkiem vinš tur tusēja – mums nākas ticēt tikai tam, ko viņš pats par to stāsta…..

  13. kārtējo reizi pierādās, ka visādi politiķēni mēģina parādīt ka tie ir gudri visās jomās. tas ir pierādījies ka tā nāv. davai veci,atmet savus principus, ņem plinti un nāc mūsu rindās.tas ka esi tur kautkāds sambodžudokaratē vēl nenozīmē, ka esi krutaks. vajadzības gadījumā dabūsi ar baļķi pa pieri un kādu laiku būsi spiests ieslīgt pārdomās. vai tu zini, ka vismaz 75 % no tiem, kas piedalās 18.novembra parādēs ir bijuši misijās vismaz 2 x? ko tu te murgo par parketa virsniekiem? šodien viņi plāno kaujas un arī citas operācijas. laiks iet un paaudzes mainās. ai, slinkums vairāk rakstīt

  14. Grāvraci,roc savus grāvjus un nemēģini velti tēlot intelektuāli.Tam vajag vairāk godaprāta. Vai vispār zini,kas tas???

  15. Helmanis taisa sev PR un savai partijai NA-VL-TB-LNNK politisko reklāmu!
    Cik zinu, tad Helmanis nevienu dienu nav dienējis armijā – ne obligātajā militārajā dienestā, ne profesionālajā. Tāpat – cik zinu – Helmanis nav arī zemessargs.
    Tas, ka Helmanis ir izlasījis dažas grāmatas par strēlniekiem un leģionāriem, tas, ka viņš pabijis ASV jūras kājnieku bāzē, tas, ka viņš apmeklē 16.marta pasākumus un tas, ka viņš ir trenējis topošos virsniekus – tas viņu nepadara par militāru speciālistu un profesionāli.
    Lai Helmanis Ogrē trenē puikām pašaizsardzību! Tas viņam labi sanāk.

  16. ļoti laba pašreklāma!!!un oponējot trennerim- dzīve ir parādījusi,vismaz manā praksē,ka tieši individuālo sporta veidu sportisti(arī armijā) ir sliktākie komandas dalībnieki!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+