Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. janvāris, 2012
Drukāt

Helsinki pirms prezidenta vēlēšanām

Foto - Māra LibekaFoto - Māra Libeka

Droši vien ne visi zina, ka ir ne tikai Eiropas kultūras galvaspilsētas, bet kopš 2008. gada arī Pasaules dizaina galvaspilsētas, kurām šo statusu piešķir Pasaules industriālā dizaina biedrību starptautiskā padome, kas atrodas Kanādā. Helsinki uzvarēja sīvā konkurencē, jo uz šo titulu pretendēja gandrīz 50 pilsētas no 27 valstīm.

 

Pirms Helsinkiem Pasaules dizaina galvaspilsētas godu izpelnījās Turīna Itālijā un Seula Dienvidkorejā. Ikreiz, kad esmu Helsinkos, iegādājos kādu dizaina priekšmetu, kas manai mājvietai piešķir ziemeļnieciski gaišu noskaņu. Var, protams, doties tepat Rīgā uz “Stockmann” veikala 4. stāvu, tomēr Helsinkos oriģinālu lietu klāsts ir daudz plašāks un, man šķiet, arī kvalitatīvāks.

Ja nevēlaties izdaiļot savu māju ar Somijas galvaspilsētā iegādātām dizaina lietām, ir iespēja līdz pat 2013. gada pavasarim pamielot acis neskaitāmi daudzās dizainam veltītās izstādēs. Piemēram, janvāra sākumā Helsinkos (Design gallery 12, Desigmuseo) atvērta jauna dizaina galerija, kurā visu gadu var apskatīt gan keramikas, gan amatniecības, mēbeļu un citas izstādes un pasmelties kādu ideju radošam mājokļa iekārtojumam. Kā jau Dizaina galvaspilsētai pienākas, uz vasaras un rudens pusi būs arī daudz vērienīgākas ekspozīcijas, piemēram, industriālo skulptūru izstāde (Galerie Forsblom) un autoražotāja BMW mākslas auto ekspozīcija, ko apgleznojuši mākslinieki un kas apceļojusi jau vairākas pasaules valstis. Amosa Andersona mākslas privātmuzejā Helsinku centrā būs uzburti vairāki mazi mājīgi veikaliņi, kuros varēs ne tikai izbaudīt mākslu un dizainu, bet arī šo to iegādāties. Tā ir tikai maza daļa no plašās programmas.

 

Grāmatas no visas pasaules
Somija3ML4POL

Nereti dzirdu sakām: lai nu kur, bet uz Helsinkiem gan nevelk – nekā interesanta, izskrien cauri pilsētai pāris stundās un brauc mājās. Tomēr negribu tam piekrist, jo katra vieta ir tik pievilcīga, cik daudz interesantā spēj tajā ieraudzīt. Ja pirmajā acumirklī šķiet, ka Helsinkos, īpaši ziemas laikā, nav ko darīt, tad noteikti iesaku aiziet uz Akadēmisko grāmatnīcu (Akateeminen kirjakauppa), lielāko Ziemeļeiropā, līdzās veikalam “Stockmann”. Tur var dzīvoties ja ne dienu, tad pusdienu noteikti, jo, kā pastāstīja pārdevējas, kuras, starp citu, runā ne tikai somiski un angliski, bet arī citās valodās, var apskatīt un iegādāties grāmatas no visas pasaules. Ar balto marmoru klātajās telpās ir pieejami ap pusmiljons dažādu grāmatu, pārsvarā angļu valodā. Plašs grāmatu klāsts ir veltīts Austrumeiropas vēsturei un kultūrai. Grāmatnīcā var apskatīt un nopirkt arī visas pasaules laikrakstus un žurnālus. Arī e-grāmatas te pieejamas plašā klāstā. Ja vēlaties atvilkt elpu, iesaku pasēdēt un pamieloties otrajā stāvā izvietotajā “Cafe Alto”. Bet var arī apmeklēt netālu izvietoto restorānu “Savoy”, ko tāpat kā grāmatnīcu projektējis slavenais 20. gadsimta modernisma arhitekts Alvars Ālto. Viņš, starp citu, bija tas, kurš 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā izstrādāja jaunā Helsinku centra koncepciju, pēc kuras tapa pirmais lielais universālveikals “Sokos” un citas celtnes. Somijai kā Pasaules dizaina galvaspilsētai piestāv Ālto radītā leģendārā Savojas vāze, viens no somu visvairāk pārdotajiem dizaina priekšmetiem, ko arhitekts radījis, iedvesmojoties no jaunas eskimosu meitenes ādas biksēm.

 

Apbedījumi 
pilsētas centrā

Desmit minūšu gājienā no grāmatnīcas atrodas prūšu izcelsmes arhitekta Karla Ludviga Engela projektētā Vecā baznīca, ko iesvētīja 1826. gadā un kas tolaik atradās ārpus Helsinkiem. Varbūt es to nepieminētu, jo Helsinkos šī nav vienīgā vēsturiskā baznīca, bet Vecā baznīca ir tā saaugusi ar pilsētas vidi, ka parks un apbedījumi ir kļuvuši par vienu veselu. Pilsētnieki jaukā laikā šajā parkā, kur apbedīti 1710. gada mēra upuri, kā arī Somijas pilsoņu karā kritušie, atpūšas, ietur maltīti, izklaidējas ar bērniem, bet ziemā vienkārši steidzas cauri parkam, kur uz baltā sniega fona nevar nepamanīt pāris pieminekļus, kas burtiski krīt acīs kā atgādinājums – kaut pieminekļu maz, tomēr daudz apbedīto.

Somija7_libeka_11Ejot pa Bulevardo garām Vecajai baznīcai, jau pa gabalu redzams, ka 9. namu rotā liels uzraksts “Ekberg” – tā ir vieta, kur noteikti vajadzētu iegriezties, jo šī kafejnīca ir būtisks akcents Helsinku sejā, – tās vēsture sākās 19. gadsimtā, kad tās dibinātājs Fredriks Edvards Ekbergs atvēra beķereju. Astoņpa-
dsmitgadīgais jauneklis 1843. gadā pārtrauca pulksteņmeistara studijas, lai izglītotos par maizes cepēju. Savā amata prasmē viņš skolojies arī Rīgā un Sanktpēterburgā. Sākumā gan beķereja bija izvietota citur, bet kopš 1915. gada tā atrodas pēc iepriekš norādītās adreses. Te vienmēr iegriezušās augstākās sabiedrības dāmas izdzert kafiju un apēst kādu kūku. Kafejnīcas interjers ar slīpētajiem spoguļiem un kolonnām neesot mainījies kopš atvēršanas brīža. Te var nobaudīt arī dažādus mazkaloriju salātus, kas palīdz ieturēt slaido līniju atbilstoši Somijā patlaban plaši reklamētajai “Atkin’s” diētai. Tēja kanniņā un salāti izmaksā nedaudz virs 10 eiro, bet, ja vēlaties arī Napoleona kūku vai kādu siltu, gardu kanēļmaizīti, tad jāpieskaita vēl pieci eiro. “Ekbergā” tiek piedāvāti arī baltie vīni – trīs malki un septiņi eiro pagalam.

Ja arī Helsinku viesis neko nav dzirdējis par Somijas Valsts prezidenta gaidāmajām vēlēšanām 22. janvārī, tad jābūt aklam, lai tās nepamanītu. Daudzviet izvietoti astoņu kandidātu portreti, Somijas televīzijas kanāli katru vakaru translē kandidātu debates… Prezidentu uz sešiem gadiem ievēl visas tautas vēlēšanās, šajā amatā drīkst atrasties divus termiņus pēc kārtas. Pašreizējai prezidentei Tarjai Halonenai pilnvaru laiks ir beidzies, tāpēc viņa vairs nepretendē uz augsto amatu. Vislielākās iespējas ieņemt Valsts prezidenta krēslu ir nacionālās koalīcijas kandidātam Sauli Nīnisto, bet nav nekādu garantiju, ka kāds no kandidātiem tiešām saņems vairāk nekā 50% vēlētāju balsu. Ja tas nenotiks, tad tiks rīkota otrā vēlēšanu kārta.

Iepretim reklāmu plakātiem pie dzelzceļa stacijas pirms dažām dienām pabeigts iekārtot slidotavu. Ārā sniegs mijas ar lietu, bet slidotava pilna ar jauniešiem – nešķiet, ka šī ir pirmā skolas diena pēc garajām Ziemassvētku brīvdienām.

 

Uzziņa

Aviobiļete Rīga–Helsinki–Rīga – ap 70 latiem, izpārdošanas akciju laikā var nopirkt lētāk;

trīszvaigžņu viesnīca – 40 – 50 latu par diennakti;

biļete sabiedriskajā transportā vienā virzienā – 1,90 latu;

pusdienas restorānā bez alkohola – 14 latu;

pudele vīna restorānā vai kafejnīcā – ap 16 latiem

 

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+