Mobilā versija
+2.8°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
14. jūnijs, 2017
Drukāt

Helsinkieši savu misiju izpildīja. Kāds ir viņu tālākais liktenis? Intervija ar vēsturnieku Jāni Maurīti (14)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

14. jūnijs ir ne tikai 1941. gada Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Tā ir arī diena, kad 1987. gadā līdz ar cilvēktiesību aizstāvības grupas “Helsinki – 86” aktīvistu rosināto ziedu nolikšanas akciju pirms 30 gadiem pie Brīvības pieminekļa aizsākās atmoda. Vara nebija gaidījusi, ka ar latviešu un krievu valodā raidošo Rietumu radiostaciju palīdzību izplatītajam aicinājumam pie pieminekļa pieminēt padomju okupācijas varas nobendētos un represētos būs tik liela atsaucība. Nelīdzēja ne daļas helsinkiešu aizturēšana, ne dienas laikā Brīvības pieminekļa pakājē sarīkotie “riteņbraucēju svētki”. Bija pienācis lūzuma brīdis. Sākās “kalendāra nemieru” sezona, ko turpināja notikumi 1987. gada 23. augustā un 18. novembrī.

Kara muzejā saistībā ar minētajiem notikumiem atklāta izstāde “Uzdrošināšanās”, ko sagatavojusi muzeja Pēckara vēstures nodaļa un vēsturnieks Jānis Maurītis. “No sākuma domājām “Uzdrīkstēšanās”, bet tad sapratām, ka uzdrošināties latviešu valodā tomēr skan spēcīgāk nekā uzdrīkstēties – ja drīkst, tad jau visiem liela mute. Bet vispirms bija jāuzdrošinās, un tas ir helsinkiešu nopelns,” teic Maurītis, pavēstot, ka izstādē starp citu būs arī Evas Bitenieces tautas­tērps. Tas pats, kas redzams vēsturiskajās fotogrāfijās, kur viņa pirms 30 gadiem stāv pie Brīvības pieminekļa kopā ar Rolandu Silaraupu un tur plakātu “14. jūnija upuru piemiņai”.

Vai tas, ko helsinkieši 1987. gada 14. jūnijā paveica pie Brīvības pieminekļa, bija revolūcija?

J. Maurītis: Helsinku grupas uznāciens, tas, ka daži cilvēki aicināja nākt pie pieminekļa nolikt ziedus, pati par sevi jau nebija revolūcija. Revolūcija bija process kopumā, – ka tur ieradās tūkstošiem cilvēku un okupācijas vara bija šokēta. Var teikt arī to, ka šī revolūcija kā PSRS, tā okupētajā Latvijā bija nobriedusi gan ideoloģiski, gan ekonomiski, gan morāli. Vajadzēja tikai pirmo impulsu. Un Helsinku grupa to deva. “Helsinku – 86” pastāvēšana tolaik bija zināma ļoti šauram cilvēku lokam. Tikai tiem, kas par spīti traucējumiem mēģināja saklausīt latviešu un krievu valodā raidošo “Amerikas Balsi” un “Brīvo Eiropu/Brīvību”. PSRS teritorijā šīs stacijas vairāk vai mazāk slāpēja, tomēr tas, ka 14. jūnijā atnāca tik daudz cilvēku, liecina, ka viņi kaut ko bija dzirdējuši. Klausījās jau arī krieviski raidošās BBC un “Deutsche Welle”, kuras netraucēja. Pieņemu, ka varbūt arī tur bija kas pateikts. Ja man tagad jāsaka, kā pats to toreiz uzzināju, pat vairs neatceros. Bet “naidīgo radiobalsu” pastāvīgs klausītājs es biju un droši vien tā arī uzzināju, jo nekādu kontaktu ar cilvēkiem, kas šo akciju rīkoja, man nebija.

Cilvēki nojauta, ka laiki mainījušies un viņus visus nesametīs milicijas mašīnās, kā tas būtu noticis vēl dažus gadus agrāk?

Jā. 1983. gadā tieši tā izrīkojās ar Latvijas Neatkarības kustību (LNK), kurā bija arī vairāki vēlākie helsinkieši. Bet, kad bija sākusies pārkārtošanās, atklātums un pārbūve… Ja skrūve atskrūvēta, process nobriedis, tad noturēt vairs viegli nevar. Vietējās varas spēkiem vien, nelietojot klaju varmācību, neko vairs nevarēja apturēt. Bet Mihails Gorbačovs Maskavā nevēlējās sapostīt savu demokrāta tēlu Rietumu acīs un komunisma uzvarai 1987. gadā neviens latvietis vairs neticēja.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. viltīga manipulācija ! Atbildēt

    Helsinkieši tie neizglītotie un neko nevarētu, ko tu nedomā !
    Vācijā, Amerikā, Austrālijā pietiekami daudz latviešu, kuri var vadīt valsti, bet boļševiku cūkas, tuvu Latvijai un Latvijā būdami, mērkaķa ātrumā sabāzās amatos un sāka prihvatizāciju bez mazākās sirdsapziņas.
    Protams, ar aktīvu kremļa atbalstu un līdzdalību, ko “varas struktūras” pat demonstratīvi “neredzēja” !
    Te viens jefiņš nodarbojas ar smadzeņu pūderēšanu !

  2. Vesturnieka velk uz cekas sagatavotu versiju. Bet labi ,ka tiek piemineta Helsinkiesu grupa . Helsinkiesu problema – viniem nebija mediju atbalsta . Atbalsts bija no Radio briva Eiropa . Nedaudz no zviedru radio un BBC , DW , Kanadas radio . Vietejie kangari nav janem vera vini visu nokluseja.

  3. Kāpēc šie cilvēki neparādās vēlāk? Tāpēc, ka helsinkieši nāca no “ierindas cilvēkiem”, nevis no elitārās inteliģences. Viņiem nebija izglītības, kādu vajadzētu, un ar šīm akcijām viņi faktiski savu potenciālu izsmēla.
    ——————————–
    Vārdi, kas nerada uzticību! Pat liek arī visu citu apšaubīt. Jo,lai teiktu patiesību kaut reizēm, kaut pat dzeltenajos mēdijos nav jābūt no elitārās inteliģences, bet vienkārši cilvēkam ar sirdsapziņu un drosmi! Un ja visi šie ordeņotie tādi bija toreiz, kur tad viņi izčibēja,esot te un tomēr visu šos gadus nekur, nekad nebija redzami kaut kādā aktīvā, kaut vienk. pilsoniskā rīcībā vai akcijās, piketos, mītiņos! Vienīgi Rožkalns pēdejajā pusotra gadā ir šur tur paklusi parādījies,gan bez nopietnām tēmām un bez aicinājumiem.

  4. Kā Jānis Maurītis zin, kāda bija helsinkiešu misija? Kā viņš var apgalvot, ka tā jau ir izpildīta?
    J M ar vieglu roku noraksta H-86 un Pilsoņu Kongresu viduvējībās. Toties komunisti un čekisti viņam ir super veči. Lai gan nē. Tā dēvētā latviešu inteliģence noziedzīgi klusēja, kad vajadzēja iestāties par brīvības cīnītājiem.
    Lai tiktu prom no PSRS, tolaik nevajadzēja stāties Helsinku grupā un nodarboties ar politiku. Varēja iekārtoties uz kuģa par matrozi un ārzemju ostā neatgriezties uz kuģa. Nevajag noniecināt helsinkiešus! Žēl, ja to dara vēsturnieks, kuram savā darbā vajadzētu ievērot politisku neitralitāti.
    Par Heino Lāmu Maurītis spriež kā gaišreģis – krimināls gadījums. Pastāv arī cita versija – viņš todien nav iznācis no prezidenta pils, kur viņam bija tikšanās ar prezidentu.

  5. Varbut pateicoties cekistiem,kuri man astondesmitajos gados ka “nevelamai personai” aizliedza iebraukt Latvija,es varu rakstit so komentaru.Bet,tas nenozime ka naids pret bijusajiem un vienmer esosajiem cekistiem,lai kur ari vini nebutu ir pargajis.Tiesi otradi tas ir palielinajies.

  6. Kaut kā visas PSRS t.s. republikas t.s. neatkarību dabūja vairumā. Pat Tadžikija. Ne helsinku , ne frontes, ne barikāžu. Igaunijā arī nebija. Bija fronte , tagad jau Savisārs cietumā. Kgb cirks.

    • Ja nebūtu Latvijā 14. jūnijs, kuru organizēja H-86, nebūtu notikusi PSRS sagrūšana. Tā kā savas KGB žļurgas vari paturēt pie sevis.Protams, ka tas pasaules jebrejiem ir kā skabarga acī, ka to veica tieši latvieši, nevis viņi. Vai ne, karogstiepi ?

  7. Janka Maurītis visu “uzcepis” pēc DP šablona. Puspatiesība ir drausmīgāka par meliem !!! Kātējā H- 86 nomelnošanas akcija… .

  8. Un tad, kad čeka nespēja apturēt šo Latvijas tautas un valsts atdzimšanas kustību, tie nolēma savējos iefiltrēt un iesaistīt atdzimušās republikas veidošanā, ar domu graut šīs valsts ekonomiskos un politiskos pamatus, lai nekas šeit nesanāktu. Joprojām to turpina darīt kremļa aģenti- zināmākie no tiem bij redzami vešnaka rīkotajos piknikos. Varbūt notiks brīnums un biedrs godmanis pastāstīs par tā laika čekas darbībām un nodomiem.Un biedrs brigmanis parādīs kur apraka Kalpaka pieminekli. Un zeltrocis zatlers izstāstīs, kapēc pēc konsultācijām maskavā vajadzēja atlaist saimu un saskaņu par katru cenu dabūt valdībā. Un kādas vienošanās ar kremļa punduri noslēdza tautas partijas kliķe, kas paldies Dievam aizgāja pa skuju taku un nepaspēja tik daudz ko vēl sastrādāt. Visticamāk jau to visu .. paņems sev kapā līdz

  9. “Ritenbrauceju svetkus” rikoja Latvijas kangars,Maskavas rezima koloborants A.Rubiks.

  10. patiešām, ko šiem lika, to šie izdarīja, kas vainas?

Draugiem Facebook Twitter Google+