Henrija Preisa sakrālās ģeometrijas kompozīcijas “Arsenālā” 0
No 22. februāra līdz 28. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā būs skatāma mākslinieka Henrija Preisa personālizstāde „Artefakti”.
Henrijs Preiss (1973) apguvis scenogrāfiju Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1992–1998), studijas turpinājis Centrālajā Svētā Mārtina skolā Londonā, 2001. gadā iegūstot scenogrāfijas maģistra grādu. Pēc studiju beigšanas palicis dzīvot un strādāt Londonā. Pēdējo divpadsmit gadu darbs ārpus Latvijas izskaidro, kāpēc Henrija Peisa māksla te mazāk zināma. Līdz šim Latvijā mākslinieka darbi tikuši rādīti galerijā „Bastejs” (2003) un galerijā „Istaba” (2005). Tomēr pēdējos piecpadsmit gadus viņa izstāžu darbība ir bijusi pietiekami aktīva, lai jau veidotu radošās biogrāfijas vēsturi. Sākot ar dalību Prāgas Scenogrāfijas kvadrinālē’ 95, Henrijs Preiss piedalījies grupu izstādēs Berlīnes, Briseles, Londonas, Ņujorkas galerijās, kā arī sarīkojis piecas personālizstādes. Ievērību pelna tas fakts, ka 2010. gadā Sāči mākslas galerija savai kolekcijai iegādājās četrus Preisa darbus.
LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā notiekošā izstāde „Artefakti” ir Mūsdienu mākslas centra – Māra un Irinas Vītolu iniciatīva. Ekspozīciju veido Henrija Preisa jaunākās gleznas un telpisks objekts. Tās ir sakrālās ģeometrijas kompozīcijas, kurās redzama Kabalas, mandalu, arhitektūras, brīvmūrnieku heraldikas simbolisko sistēmu izmantošana. Šie darbi apstiprina mākslinieka interesi par senu mistisku zināšanu zīmju valodu, kura veido viņa darbu vizuālo tēlu. Autors pauž, ka vēlas attēlot kādu „ideālu pasaules modeli”. Viņa darbu filozofija lielā mērā atsedz Rietumu ezotērisma izpausmi 21. gadsimta mākslā.
Tomēr ne tikai mistiskā tradīcija ietekmējusi Henrija Preisa mākslas veidošanās ceļu. Jau bērnībā tēva, mākslinieka Leo Preisa darbnīcā iepazītās grāmatas un krievu avangarda pionieri Els Ļisickis, Gustavs Klucis, Kazimirs Maļevičs atstājuši neizdzēšamu ietekmi. Vēlāk scenogrāfijas studijās apgūtās zināšanas par mākslas kā scēniski teatrāla priekšnesuma parādīšanos, ietverot tajā gan sākumu, gan beigas, spilgti izpaužas Preisa gleznās. Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas studiju uzdevums kopēt ikonu mākslinieku aizvedis pa sakrālās mākslas iepazīšanas ceļu, pētot seno tempļu arhitektūras un brīvmūrnieku rituālo simboliku.
Mākslinieks savas gleznas veido kā centriski iekomponētas ģeometrisku formu asamblāžas, kur pamatstruktūras – kvadrāts, taisnstūris, trīsstūris un aplis – papildinātas ar bagātīgu dekoratīvo un simbolisko elementu kompleksu (sakrālās arhitektūras detaļām, stariem, enerģijas līnijām, dzīvības zieda motīviem u.c.), tie klājas viens otram pāri, izveidojot savdabīgas mandalas. Racionālās, ģeometriskās formas tiek izmantotas metafizisku ideju izteikšanai, tās pauž hermētisma noslēpumu fascināciju, un „kā augšā, tā apakšā” princips labi nolasāms mākslinieka kompozīcijās.
„Preisa kosmoloģijā” eklektiski apvienotie elementi rada iespaidu par kādu augošu struktūru, kur no statiska centra uz visām debess pusēm izlaužas kustības līnijas, it kā te būtu shematiski uzrasēts Kosmoss, kas no Pasaules rašanās Lielajā sprādzienā turpina joprojām plesties. Konnotācijas ar Pasaules Radīšanas aktu, Debesu jumu vai 10 sfērām (pēc Kabalas), „Dižā Pasaules arhitekta” (pēc brīvmūrniekiem) darbu pauž Henrija Preisa aizraušanos ar Kosmosa struktūras un tās neizzinātās būtības suģestiju, kā arī vēlēšanos piedalīties Lielā Visuma Celtnieka jau senatnē pazaudēto inženiertehniski māksliniecisko rasējumu rekonstrukcijā.
