Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. janvāris, 2016
Drukāt

Herca Franka 90. jubilejā televīzijas pirmizrādi piedzīvos viņa pretrunīgā “Baiļu robeža”

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Svētdien, 17. janvārī, 90. jubileju svinētu izcilais kinodokumentālists Hercs Franks (1926-2013), tāpēc LTV1 ēterā plkst. 15:45 būs viņam veltīts raidījums “Nacionālie dārgumi”, bet pēc tam – Herca Franka pēdējās filmas “Baiļu robeža” TV pirmizrāde, LA.lv pavēstīja LTV sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Pudule.

Raidījumā “Nacionālie dārgumi” Zigfrīds Muktupāvels runās par Hercu Franku un viņa filmām ar Franka kādreizējo kolēģi, dokumentālistu Ivaru Selecki, kinokritiķi Dairu Āboliņu un kinovēsturnieci, Herca Franka atmiņu grāmatas tulkotāju Kristīni Matīsu. Saruna skars arī Herca Franka pēdējo filmu, kuras pirmizrādi režisors nesagaidīja, – dokumentālā filma “Baiļu robeža” LTV1 ēterā tūlīt pēc raidījuma “Nacionālie dārgumi”, pl. 16:30.

Hercs Franks filmu «Baiļu robeža» sāka uzņemt pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās režisore Marija Kravčenko, kura filmu pabeidza pēc Franka nāves. Stāsts ir par Jigalu Amīru, kurš 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu…

2015. gadā “Baiļu robeža” piedzīvoja starptautisko pirmizrādi prestižajā Toronto dokumentālo filmu festivālā, izrādīta festivālos Izraēlā, ASV, Eiropā, Krievijā un Austrālijā, kā arī saņēmusi vairākas starptautiskas godalgas. Tā ir pirmā Latvijas dokumentālā filma, kas pieejama interneta veikalā iTunes.

Filma tikusi vērtēta pretrunīgi, jo tā stāsta par visas valsts ienīsta slepkavas ģimeni; Izraēlas kultūras ministre 2015. gada vasarā pat centās panākt, lai tiktu aizliegta filmas izrādīšana Jeruzalemes starptautiskajā kinofestivālā. Taču, kā, filmu aizstāvot, teica pasaulslavenais rakstnieks Amoss Ozs: “Ja tie ir centieni aizliegt visus mākslas darbus, kas attēlo slepkavu un pat rāda to ar zināmām simpātijām, tad arī Eiripīda Mēdeja būtu jāaizliedz; Šekspīrs jāizmet atkritumos viņa Hamleta, Makbeta un Jūlija Cēzara dēļ, jāaizmirst Dostojevska Noziegums un sods un jācenzē visas lugas, kuru darbībā attēlota valdnieku slepkavošana…”

Filmas Baiļu robeža tapšanā piedalījušies komponists Kārlis Auzāns, skaņu operators Anrijs Krenbergs un producents Guntis Trekteris, tā uzņemta studijā Ego Media un ir trīs valstu – Latvijas, Krievijas un Izraēlas – kopražojums.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+